Lapsu senkapos šogad neizdodas atrast jaunus skandināvu apbedījumus

Kā savā facebook.com profilā vēstī Archeo.lv, šogad ir noslēgusies arheoloģiskā izpēte Kuldīgas novada Padures pagasta Lapsu senkapos.
Kopumā šajā vasarā izpētīti 5 izrakumu laukumi 52 m2 platībā. Jaunus skandināvu ieceļotāju apbedījumus šajos izrakumos atklāt gan neizdevās, taču ļoti pārliecinoši konstatēta vietas daudz agrāka apdzīvotība jau bronzas vai agro metālu laikmetā. Atklātas vairākas pavardu vietas, iespējams arī kādas stabu konstrukcijā celtas mītnes paliekas un visos izpētes laukumos konstatēts ar apmetnes pastāvēšanas laiku saistāms kultūrslānis. Atradumos galvenokārt bezripas tehnikā darinātas švīkātās un gludās keramikas trauku lauskas un ļoti daudz labi ogļu paraugi, kas ļaus jaunatklāto apmetni datēt precīzi.
Kā iepriekš tika ziņots, 2015.g. maijā un jūnija sākumā, reaģējot uz kāda metālmeklētāja ziņojumu par skandināvu senlietu atradumu pie Veckuldīgas pilskalna, Lapsu senkapos Kuldīgas pievārtē tika veikti arheoloģiskie izrakumi desmit atsevišķos laukumos, kuru kopējā platība bija ap 100 m2. Senkapos atrakti divu skandināvu sieviešu un četru vīriešu apbedījumi, kas aptuveni datējami ar 9.gadsimta otro pusi vai 10.gadsimta sākumu. Senkapos Kuldīgas pievārtē atrastās sieviešu rotas – lācgalvu saktas – ļauj ar lielu ticamības pakāpi uzskatīt, ka tur apbedīti ieceļotāji no Gotlandes, jo šī rota ir izteikti raksturīga gotlandiešiem. Gotlandē atrasti vairāki tūkstoši lāčgalvu saktu, bet kontinentālajā Zviedrijā – tikai ap 100, norādīja izrakumu vadītājs. Ugunskapos pie Kuldīgas atrasti arī citu skandināvu rotu fragmenti, šķēpu uzgaļi, keramikas lauskas u.c. priekšmeti.
Kā norādījis izrakumu vadītājs M.Lūsēns, šie ugunskapi sniedz būtisku liecību par to, ka vikingi Latvijas teritorijā mituši arī daudz tālāk cietzemē. Līdz šim lielākā zināmā skandināvu kolonija Latvijas teritorijā ir Grobiņā, pie Ālandes upes, atsevišķi skandināvu apbedījumi atrasti arī Ventspils novada Zlēkās. Lūsēns pieļauj, ka nākotnē jaunas liecības par vikingu klātbūtni Kurzemē varētu atrast, turpinot izrakumus teritorijās gar Kurzemes lielākajām upēm – Ventu un Abavu.
Avoti: