Latgales latviešu kongresam –105

Ideja par Latvijas vēsturisko novadu vienotību radās 20.gs. sākumā, kad F. Trasuns izdevumos publicēja rakstus par šo tēmu. F. Kempa izdotā pirmā latgaliešu avīze “Gaisma” arī aizstāvēja novadu vienotību, bet 1916.g. F. Kemps mainīja savu nostāju. 1916.g. un 1917.g. sākumā visplašākā diskusija izvērtās avīzē “Dryva” (redaktors K. Skrinda).

1917.gada 12. martā Pēterpilī notika sapulce, kurā piedalījās vairākums Latgales kultūras darbinieku, kurā 23 dalībnieki ar F. Kempu priekšgalā balsoja par savu Latgales pašvaldību, bet 43 dalībnieki ar F. Trasunu priekšgalā balsoja par vienību ar pārējo Latvijas teritoriju.
1917.gada 6.-7. aprīlī Rēzeknē sasauca Latgales sabiedrisko darbinieku pārstāvju sapulci, kura nolēma sasaukt Latgales kongresu 26.aprīlī Rēzeknē, par kongresa organizēšanas komitejas priekšsēdētāju ievēlēja N. Rancānu.

Kongress notika 1917. gada 9. un 10.maijā (pēc vecā stila 26. un 27.aprīlī) Rēzeknē (toreizējā Režicā). Kongresa darbība aizsākās ar svinīgu dievkalpojumu Jēzus Sirds katoļu baznīcā. Tad visi kongresa dalībnieki svinīgā gājienā devās uz sapulces vietu kinoteātra “Diāna” telpās. Pirmajā Latgales kongresā piedalījās ap 232 delegātu un vairāk nekā simts viesu (arī politiķi Z. A. Meierovics un J. Zālītis). Kongresu vadīja Latgales atmodas veicinātājs F. Trasuns.

Otrā dienā kongresa darbs turpinājās Rēzeknes Tirdzniecības skolas telpās. Svarīgākie lēmumi, kuri tika pieņemti debašu rezultātā: 1.) atdalīties no Vitebskas guberņas un apvienoties ar Vidzemes un Kurzemes novadiem; 2.) latgalieši savu valodu patur baznīcās, skolās un visās Latgales iestādēs; 3.) izveidot Latgales Pagaidu Zemes padomi un ievēlēt tajā 60 pārstāvjus.

Par Latgales Pagaidu Zemes padomi (LPZP) valdes priekšsēdētāju tika iecelts F. Trasuns. 1917.gada 28. aprīlī LPZP ievēlēja padomes valdi 10 cilvēku sastāvā. LPZP domes sēdes sākumā notika Rēzeknes Tirdzniecības skolas ēkā, vēlāk Spasskas ielā (tagadējā V. Seiles ielā). LPZP uzturēja kontaktus ar latviešiem Vidzemē un Kurzemē.

Latgales latviešu kongresa vēsture spilgti parāda Latgales lomu Latvijas nacionālās valsts veidošanā. Latgales pētnieks T. Puisāns teicis: “Nācija neveidojas īsā laikā, un 1917. gada Latgales latviešu kongress bija nācijas apziņas jautājums - vai ir viena tauta? Kongress bija pirmā nacionālā manifestācija.”

Vērienīgi svētki Rēzeknē tika sarīkoti 2017. gadā, kas tika veltīti Latgales kongresa simtgadei: tika iesvētīta Latgales kongresa simtgades piemiņas zīme, Latvijas Banka izlaida kolekcijas monētu “Latgales kongress”, tika atrādīts uzvedums par kongresu mūsdienu aktieru sniegumā un daudzi citi pasākumi.

Dokumentāli pamatoti apraksti par Latgales kongresa ideju, par kongresa priekšvēsturi, norisi un lēmumu īstenošanu u.c. dokumenti glabājas LNA RZVA Informācijas fondā 4-4, Nr.186 (Latgales kongresi 1917. gadā [elektroniskais resurss] vēstures dokumentu kompilācija. - Izdevējs L. Kemps, 2007).

Avots: LNA facebook.com lapa