LIDAR dati ļāvuši atklāt 5 jaunus pilskalnus

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 19.04.2019

Attēls: Viens no jaunatklātajiem pilskalniem. LNKMP publicitātes foto.

Vislabākais laiks arheoloģisko pieminekļu apsekošanai ir pavasarī starp sniega nokušanu un lapu saplaukšanas brīdi. Izmantojot šo laika sprīdi, mūsu Arheoloģijas un vēstures daļas speciālisti ir apsekojuši virkni senvietu Dagdas un Krāslavas novados. Līdztekus jau zināmiem arheoloģiskajiem pieminekļiem, piedaloties pārvaldes ekspertam un pazīstamajam Latvijas pilskalnu pētniekam Jurim Urtānam, pārbaudītas arī sešas vietas, kas LIDAR reljefa skenējumos atpazītas kā iespējami pilskalni.Piecos gadījumos aizdomas arī apstiprinājušās un pēdējās divās dienās Latvija kļuvusi par pieciem pilskalniem bagātāka.

Visus apsekotos pilskalnus zemes reljefa modelī ļāvuši saskatīt to nocietinājumu vaļņi, grāvji un mākslīgi veidotās terases kalnu sānos. Tomēr, apsekojot pilskalnus, divos no tiem konstatēts arī drošs kultūrslānis un atrastas bezripas keramikas trauku lauskas, kas ļauj secināt, ka šie divi pilskalni senatnē izmantoti ne tikai kā patvēruma vietas briesmu brīžos, bet arī ilgstoši apdzīvoti.

Šos pilskalnus reljefa skenējumos pamanījuši gan pārvaldes arheologi, gan vairāki Latvijas senākās vēstures un pilskalnu entuziasti. Lai gan sagaidāms, ka jaunatklāto pilskalnu skaits šogad vēl augs, jau tagad pagājušais un šis gads izcēlušies kā ražīgākie jaunu pilskalnu atklāšanā kopš leģendārā Latvijas pilskalnu pētnieka Ernesta Brastiņa darbības laika 1920. gados.

Avots:

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes facebook lapa.

Reklāma