Lielās talkas arheoloģija

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 26.04.2019

Sestdienas talka Komjaunatnes krastmalas (tagad 11. novembra krastmala) labiekārtošanā. Priekšplānā Anatolijs Padafets ar dzīvesbiedri Valentīnu. 1960. gads. Autors L. Pantuss Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, 1. f., 10881N

Lielās Talkas rīkotāji 27. aprīlī aicina Latvijas iedzīvotājus brīvdienā līdzdarboties vides sakopšanā, lai apliecinātu mīlestību un cieņu pret Latvijas dabu. Tradīcijai nozīmīgu darbu veikšanai lūgt kaimiņu palīdzību un aicināt tos uz talkām ir sena vēsture. Latvijā par vienu no vecākajām talkām uzskata līdumu līšanas talkas, regulāri rīkoja arī būvdarbu, siena pļaujas, kartupeļu rakšanas, mēslu ārdīšanas, akmeņu lasīšanas un citas talkas. 20. gadsimtā plaši izplatītas bija arī labības kulšanas talkas, jo kuļmašīnas izmantošanai vajadzēja vairāk darbaroku, nekā bija vienā lauku saimniecībā. Par talkām var uzskatīt arī Latvijā populārās Meža dienas, kuras no 1930. gada pavasara plaši rīkoja un arvien rīko visā Latvijā. Pēc Otrā pasaules kara Latvijā, tāpat kā visā Padomju Savienībā, katru gadu aprīlī organizēja valsts mēroga sestdienas talkas. 

Apkārtējās vides sakopšana un sakārtošana ļaudīm, kas mīl savu valsti, ir bijusi aktuāla un svarīga visos laikos. Latvijas Republikā Lielās Talkas tradīcija aizsākās 2008. gadā, bet 2009. gadā talkā jau piedalījās aptuveni 100 000 dažāda vecuma dalībnieku. Lielās Talkas rīkotāji cer, ka tradīcija turpināsies jaunā kvalitātē, lielu uzmanību veltot arī sabiedrības informēšanai par pasaules norisēm vides jomā. 

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, vēlot veiksmi talciniekiem, piedāvā fotogrāfijas no arhīva kolekcijām par talku norisi Latvijā dažādos laikposmos.

Avots:

LNA facebook lapa

Pārējos attēlus skatīt ŠEIT

Reklāma