LKM krājumā vērtīgs jaunieguvums – LNK zīmogs skrejlapu izgatavošanā

Latvijas Kara muzeja krājumu papildināja vērtīgs un neparasts jaunieguvums - LNK zīmogs skrejlapu izgatavošanai.

Sabiedrībā plaši pazīstama abreviatūra ir LNNK, tā apzīmē 1988. gada 10. jūlijā izveidoto Latvijas Nacionālās Neatkarības kustību, taču daudz mazāk zināma ir LNK – Latvijas Neatkarības kustība, organizācija, kura padomju okupācijas apstākļos aktīvi darbojās no 1979. līdz 1983. gadam. LNK darbības virzieni bija Latvijas valsts karogu uzvilkšana 18. Novembrī, no ārzemēm ievesto grāmatu pavairošana un uzmanīga izplatīšana, plakātu izkāršana un skrejlapu izplatīšana, kā arī informācijas nosūtīšana uz ārzemēm par apstākļiem okupētajā Latvijā.

Organizācijas vadītāji bija Jānis Rožkalns, Jānis Vēveris un Edmunds Cirvelis. Dalībnieku skaits pakāpeniski pieauga līdz 20 cilvēkiem, kuri savstarpēji nebija pazīstami, jo ievēroja stingru konspirāciju. Jāpiemin Gunārs Astra, Alfrēds Aperāts, Pēteris Tomsons un Alfrēds Lēvalds, kurš mira savā dzīvoklī Valsts drošības komitejas veiktās kratīšanas laikā.

Caur Tallinu LNK izdevās noorganizēt sakaru kanālu ar ārzemēs darbojošos Gaismas akciju, kuru vadīja Pauls Kļaviņš. Bez informācijas apmaiņas un literatūras ievešanas, caur šo kanālu LNK saņēma vairākus spiedogus padomju režīmu atmaskojošu skrejlapu izgatavošanai. Vienu no šim spiedogiem Jānis Rožkalns tagad ir dāvinājis Kara muzejam.

Pakāpeniski VDK izdevās izsekot aktīvākos organizācijas dalībniekus un sākās aresti. LNK zīmogs, skrejlapu spiedogi un citi materiāli glabājās J. Rožkalna dzīves vietā dažādās slēptuvēs. Pagrabā izveidoto slēptuvi, aiz izņemama ķieģeļa, čekistiem tā arī neizdevās atrast, kaut gan, saslēgtu roku dzelžos, J. Rožkalnu vadāja līdzi, rūpīgi vērojot viņa reakciju kratīšanas laikā. 

Jāņa Rožkalna un Jāņa Vēvera tiesas procesu izdalīja atsevišķi no pārējiem apcietinātajiem, lai procesā nepaspētu piedalīties Amnesty International  viņiem nolīgtais advokāts, kuram bija izsniegta divu nedēļu vīza. J. Rožkalnu režīms notiesāja uz 7, bet J. Vēveri uz 3 gadiem. Permas apgabala nometnēs J. Vēverim nācās pavadīt visu ieslodzījuma termiņu, bet J. Rožkalnu atbrīvoja 1987. gadā, tā sauktās “perestroikas” laikā. 

Latvijas valsts viņu darbību ir novērtējusi, apbalvojot ar Triju Zvaigžņu ordeņiem.

***

Informācija sagatavota, balstoties uz personīgām sarunām ar J. Rožkalnu un J. Vēveri.

Informāciju un vizuālo materiālu sagatavoja:

Latvijas Kara muzeja Kolekciju un vēstures pētniecības nodaļas vēsturnieks
Jānis Maurītis