LNVM iepazīstina: Rīgas pils Svina torņa pagrabs

Viena no visnoslēpumainākajām telpām Rīgas pilī ir Svina torņa pagrabs – uz to arī dodamies, turpinot iepazīstināt jūs, nākamie muzeja apmeklētāji, ar telpām, kuras kā pirmās tiks atvērtas pilī 2025. gadā pēc apjomīgās rekonstrukcijas 1. kārtas.

14. gadsimtā celtajai ordeņa pilij Svina torņa vietā bija neliels kāpņu tornītis, kura pamati redzami mūsdienās Svina torņa pagrabā. Domājams, ka kāpņu tornītis ir ticis celts vienlaicīgi ar pils dienvidu korpusu, – par to liecina dolomīta kvadru mūrējums bez izteiktas ķieģeļu klātbūtnes, kam līdzīgs redzams dienvidu korpusa pagrabu 14. gadsimta sienās. (Iespējams, ka kāpņu torņa palieku augšdaļā redzamais ķieģeļu piemūrējums ir no 16. gadsimta, vai arī tās ir kādas ailas mūrējuma paliekas.) 14. gadsimtā ieejas kāpņu tornītī no tagadējā pagraba – agrākā pirmā stāva telpas – nav bijis, par ko liecina vītņu kāpņu pazīmju iztrūkums, jo torņa mūrējums ir saglabājies relatīvi augstu virs kādreizējā grīdas līmeņa. 15. gadsimta 1. pusē vai vidū kāpņu tornītis nojaukts un pirmajai ordeņa pilij uzbūvēti trīs lielgabalu torņi, tai skaitā tornis pašreizējā torņa vietā. Pēc Helevega hronikā esošās informācijas ar diezgan lielu varbūtību varam identificēt tajā minētos torņus ar mūsdienās zināmajiem. Daugavmalā ir bijis viens apaļais tornis – tagadējais Svētā Gara tornis (pirmās pils laikā saukts par Pipera torni), tagadējais Svina tornis, visticamāk, ir bijis Istabu tornis, savukārt hronikā minētais Svina tornis ir jāidentificē ar 1994.–1995. gadā atklāto apaļo lielgabala torni, kas daļēji atrodas zem tagadējās priekšpils daļas un kura lielākais apjoms plešas zem pils laukuma. To, ka tornis piemūrēts pilij vēlāk, labi rāda mūrējuma šuve starp kāpņu tornīti un apaļā torņa pamatiem. 15. gadsimta apaļā torņa mūrējums atšķiras no 14. gadsimta mūrējuma – tas gan ir mūrēts, ievērojot rindu principu, bet jau no dažādiem materiāliem. Tas arī atšķiras no 16. gadsimta mūrējuma, kas veidots bez rindu principa ievērošanas. 1484.–1485. gadā apaļais tornis nojaukts gandrīz līdz pamatiem, tā sienu paliekas saglabājušās zemāk par blakus esošās pils mūru paliekām. Tas arī saprotams – šīs bija visvairāk pret pilsētu vērstais tornis. 

15. gadsimta beigās vai 16. gadsimta sākumā atjaunojot pili, krusta velve likta uz agrākā torņa paliekām. Velvju buru mūrēšanā izmantots dēļu karkass, kura nospiedumi saglabājušies kaļķu javā. Velvju buras, tāpat kā citur pils pagrabos (izņemot dienvidu korpusu austrumu daļu), mūrētas no salasīta materiāla, tikai ribās un velvju pieru arkās ir lietoti ķieģeļi. Grīdas līmenis 16. gadsimtā, visticamāk, bijis nokaltā kāpņu tornīša līmenī. Ieeja tornī veda caur lūku Svina torņa 1. stāva grīdā. Pa vertikālu no ķieģeļiem mūrētu šahtu, ieliekot tajā koka kāpnes, kas 16. gadsimtā piemūrētas torņa rietumu sienai, varēja nokāpt pagraba telpā. 1590. gada revīzijā telpa revidentiem palikusi nezināma. Pēc revīzijas ziņām torņa 1. stāva telpā glabājies šaujampulveris; iespējams, šādam nolūkam Livonijas periodā ir izmantota arī pagraba telpa, ja vien pulveri tur varēja saglabāt sausu. Par telpas tālāku izmantošanu ziņu trūkst. 19. gadsimta sākumā pagrabs bija aizbērts, bet ieejas lūka aizklāta, ierīkojot torņa grīdu. Tā kā pazīmju par lūkas esamību nebija, tā tika likvidēta 1930. gados, torņa 1. stāva telpā ieklājot flīžu grīdu.  

Torņa telpu no jauna atvēra, izkaļot caurumu no dienvidu korpusa pagraba, – to 1976. gadā veica entuziastu grupa A. Ruģēna vadībā, kas pilī meklēja zviedru apslēptos dārgumus. Telpa bija pildīta ar aizbērumu, kuram sēžoties pie griestiem bija izveidojusies neliela brīva telpa. Telpu iztīrot un padziļinot līdz pašreizējam grīdas līmenim, tika konstatēta arī vēsturiskā ieeja telpā, kas vēlāk tika restaurēta. Šādā stāvoklī torņa pagrabs ir saglabājies līdz mūsdienām. 

Avots: LNVM facebook.com lapa