LNVM saņem dāvinājumā ar prezidentu G.Zemgalu saistītus priekšmetus

Valsts prezidenta Gustava Zemgala 150. jubilejas gada izskaņā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) saņēmis vērtīgu krājuma papildinājumu no G. Zemgala dzimtas pārstāvjiem. Dāvināto priekšmetu vidū ir daudzveidīgas fotogrāfijas, kas atspoguļo gan G. Zemgala profesionālo, gan ģimenes dzīvi, Zemgalam piederējusi sudraba etvija ar īpašnieka monogrammu, kā arī vairāki G. Zemgala prezidentūru raksturojoši dokumenti. Lielāko daļu dāvināto priekšmetu 1944. gadā, dodoties bēgļu gaitās, bija līdzi paņēmusi Gustava Zemgala meitas Annas Ūdres ģimene, bet atsevišķus priekšmetus Valsts prezidenta mazmazdēls Mārtiņš Andersons arī iegādājies antikvārajā tirgū un tagad tos dāvina Latvijas sabiedrībai.

Muzejam dāvinātās fotogrāfijas raksturo Gustava Zemgala darbību dažādos dzīves posmos. Plaši atspoguļota G. Zemgala darbība, veicot Valsts prezidenta amata pienākumus. Prezidentūras posmu raksturojošajās fotogrāfijās Zemgals redzams gan dažādos pasākumos Latvijā, gan arī valsts vizītes laikā Zviedrijā 1929. gada maijā, kad Latvijas Valsts prezidentu uzņēma Zviedrijas karalis Gustavs V. No šī notikuma dzimtas īpašumā bija saglabājies arī pasākumu programmas oriģināls zviedru valodā.

Dāvināto priekšmetu vidū ir arī Peru prezidentam Augusto Leguiam (Augusto Bernardino Leguía) adresēta vēstule spāņu valodā, kurā G. Zemgals par savu ievēlēšanas faktu oficiāli informē Peru valsts galvu. Zemgala prezidentūras laikā notika arī Latvijas 10 gadu jubilejas svinības, tādēļ dāvināto priekšmetu vidū ir Zemgalam veltītās Margaretes Betkes (Margarete Bethke) un Gerta Engelharta (Gert Engelhardt) dziesmas “Mūsu tautas lūgšana 18. novembrī” izdevums.

Viens no vērtīgākajiem un greznākajiem priekšmetiem ir G. Zemgalam piederējusi sudraba cigarešu etvija jeb portsigārs, kura vāku rotā Gustava Zemgala iniciāļu monogramma, kā arī Rīgas pilsētas un Latvijas Republikas ģerboņi, kas simbolizē augstākos amatus, kurus savas dzīves laikā ieņēma G. Zemgals, – Rīgas pilsētas galva (1917. un 1919.–20. gadā) un Valsts prezidents (1927.–30. gadā).

Ar dzimtas pēctečiem uzsāktas arī sarunas par citu Gustava Zemgala un viņa ģimenes relikviju dāvināšanu muzejam; to plānots īstenot 2022. gadā.

Dāvinājuma svinīgā prezentācija notiks 2021. gada 7. decembrī. Ikviens interesents varēs sekot tai līdzi tiešraidē Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Facebook lapā (facebook.com/LNVMuzejs), savukārt pēc tam daļa no dāvinātajiem priekšmetiem būs apskatāma LNVM pastāvīgajā izstādē “Latvijas valsts dibinātāji” muzeja ekspozīcijas un izstāžu telpās Brīvības bulvārī 32.

Atzīmējot Zemgala 150. gadadienu Latvijas Nacionālais vēstures muzejs 2021. gadā piedāvāja apmeklētājiem gan ārtelpas stendu izstādi, gan sociālo tīklu publikāciju sēriju, savukārt līdz 2022. gada 31. janvārim skolēniem ir iespējams piedalīties eseju konkursā “Gustavs Zemgals un laikabiedri: vēsturiskais devums un vērtības nākotnei”.

Gustava Zemgala dzīvesgājums

Valstsvīrs un sabiedriskais darbinieks Gustavs Zemgals dzimis 1871. gada 12. augustā galdnieka Jāņa Zemgala ģimenē Džūkstes pusē – Grauzdes pagasta Odiņos. Lauku amatnieka dēls ar brāļa atbalstu beidzis ģimnāziju Rīgā, spēja kļūt par diplomētu juristu, zvērinātu advokātu un notāru, armijas rezerves virsnieku, biedrību, kredītkooperatīvu un uzņēmumu vadītāju, laikrakstu redaktoru, politiķi un Latvijas valsts veidotāju, Rīgas pilsētas galvu, Rīgas domes un vairāku Saeimas sasaukumu deputātu un ministru. Zemgala darbības piemērs rāda ne tikai spēju apgūt ļoti dažādas profesionālās lomas, bet arī pašaizliedzīgu gribu darboties kopīgajam labumam. Tieši G. Zemgals bija “namatēvs” apspriedēm par Latvijas Tautas padomes dibināšanu 1918. gada 16. un 17. novembrī, viņš arī vadīja 1918. gada 18. novembra svinīgo Latvijas Tautas padomes sēdi, kurā pasludināja Latvijas neatkarību. G. Zemgala politiskās darbības augstākā virsotne bija ievēlēšana par Valsts prezidentu (1927–1930); pēc prezidentūras viņš darbojās 4. Saeimā un īslaicīgi pildīja finanšu ministra pienākumus.

Avots: lnvm.lv