LVVA restaurēti Kuldīgas novada bijušā Planīcas pagasta valdes dokumenti

2015. gada aprīlī Latvijas Valsts vēstures arhīvs no Kuldīgas novada muzeja pieņēma Kuldīgas novada Kurmāles pagasta „Planīcas” mājas (t.i., kādreizējās Planīcas vai Planicas pagasta valdes ēkas) bēniņos 24.februārī atrasto Planīcas pagasta valdes arhīva daļu – neaprakstītus 19. un 20. gs. dokumentus astoņās dažāda izmēra kastēs. 2015. gada 28. maijā arhīvs no Kuldīgas novada muzeja saņēma vēl piecas kastes ar dokumentiem, kas tika atrasti „Planīcas” mājās pēc ugunsgrēka 23. maijā.

Dokumentu sākotnējo atlasi veica un ziņojumu par dokumentu sastāvu sagatavoja LVVA Fondu analītikas un uzziņu sistēmu nodaļas vadītājs Kārlis Zvirgzdiņš.
LVVA fondos līdz šim bija neliels skaits dokumentu par Planīcas pagastu pirms 1. pasaules kara. 1866. fonds „Planicas pagasta valde” un 6141. fonds „Planicas pagasta tiesa” kopumā satur 3 lietas par 1892.–1911. gadu.

Jauniegūtie dokumenti papildinās LVVA fondu sastāvu, jo aptver periodu no apmēram 1820. gada līdz 1914. gadam, turklāt nomināli attiecas ne tikai uz Planīcas pagastu, bet arī uz vairākiem citiem mazākiem pagastiem, kas 19. gs. beigās tika pievienoti Planīcai (Jāteles, Kundas, Māras, Vilgāles, Turlavas apakšmežniecības pagasts).

Diemžēl dokumenti bija sliktā un ļoti sliktā fiziskajā stāvoklī – netīri, cietuši no mitruma iedarbības, lapas daudzviet salipušas vai saplēstas, lietas lielākoties nepilnīgas vai izjukušas, bez vākiem. Daudzos dokumentos bija konstatējamas pelējuma pēdas, daudzi cietuši no uguns un dūmu iedarbības. Tādējādi daļa dokumentu bija neglābjami bojāti.

No dokumentu kopapjoma (vairāk nekā 4 lineārie metri) pastāvīgai glabāšanai LVVA tika atlasīti apmēram 0,8 lineārie metri dokumentu. Atlases gaitā tika ievēroti sekojoši principi:
- saglabājami dokumenti par dvēseļu revīzijām, kā arī cita veida pilnīgi pagasta iedzīvotāju saraksti;
- saglabājami senākie dokumenti līdz 1850. gadam;
- no 19. gs. otrās puses un 20. gs. sākuma dokumentiem saglabājami atsevišķi fiziski labākā stāvoklī esoši lietu paraugi, kas piemēru veidā var raksturot dažādo pagasta valžu darbību.

Atlasītās 83 nosacītās glabājamās vienības tika restaurētas laika periodā no 2016. līdz 2020.gadam. Dokumentu restaurāciju veica LNA Dokumentu preventīvās saglabāšanas (DPSD) Restaurācijas nodaļas rokrakstu, dokumentu, grāmatu restauratori Ludmila Timohina, Aleksandra Juldaševa, Ieva Cesberga, Jeļena Zaiferte, Irina Zaiferte, Einārs Sondors un Ruta Munce, kā arī atsevišķus dokumentus restaurējuši Rīgas Celtniecības koledžas Restaurācijas katedras studenti praktisko nodarbību ietvaros.

Nākamā gadā ieplānota dokumentu aprakstīšana un digitālo kopiju izgatavošana, lai tās kļūtu pieejamas arī lasītājiem.

Bojājumu un restaurācijas apraksts:
DPSD Restaurācijas nodaļā šī dokumentu kolekcija nonāca mitrā stāvoklī, bija nepieciešams veikt to žāvēšanu. Dokumenti bija klāti ar lielu netīrumu slāni, aplipuši ar skaidām, dzeltējuši, brūnējuši. Atsevišķiem dokumentiem nograuzumi. Izteikti ugunsgrēkā radušies bojājumi – dokumenti pārklājušies ar kvēpiem, nomelnējuši, ietecējumu pēdas, deformēti. Mitruma ietekmē daļa dokumentu sacementējušies. Novērojami mikrobioloģiskie bojājumi – pigmentēti traipi, trauslums. Papīra zudumi galvenokārt stūros.

Pirms restaurācijas dokumenti dezinficēti etilēnoksīda kamerā. Dokumentiem veikta sausā tīrīšana ar mīkstu dzēšgumiju un otu. Ar skalpeli atdalīti pielipušie netīrumi. Dokumenti skaloti filtrētā ūdenī. Zudumi aizpildīti ar piemērota biezuma japāņu papīru. Nostiprināti dokumentos esošie lakas zīmogi. Pēc restaurācijas dokumenti iešūti vākos vai ievietoti mapēs.

Informāciju sagatavoja LNA DPSD direktore Inga Šteingolde, arhīva eksperte, restauratore-speciāliste Līga Paušus, LNA LVVA Fondu analītikas un uzziņu sistēmu nodaļas vadītājs Kārlis Zvirgzdiņš.

Fotofiksācija: Marika Vanaga un Inga Šteingolde.

Avots:

LNA facebook.com lapa