NKMP sadarbībā ar policiju 2018.g. izvērtējusi vairāk nekā 600 senlietas

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arheoloģisko senlietu novērtēšanas komisija 2018. gadā ir izvērtējusi vairāk kā 600 arheoloģiskās senlietas, ko kriminālprocesu ietvaros no aizdomās turētajām personām ir izņēmusi Valsts policija. Vienā no kriminālprocesiem ir skaidri zināma arheoloģiskā senvieta, kurā izraktas izņemtās monētas, gredzeni un saktas.
Arheoloģiskās senlietas nav abstraktas lietas, tie ir priekšmeti, kas izgatavoti noteiktā gadsimtā un noteiktā vietā, kur sākotnēji atradušies. Tādēļ katra senlieta, kuru nelikumīgi tirgo vai izved ārpus valsts, ir izrauta no konteksta arheoloģiskajā senvietā. Pie aizdomās turētajām personām atrastas arī senlietas, kas nav raksturīgas Latvijas arheoloģiskajam materiālam. Visticamāk, izmantojot ģeopolitisko situāciju, tās valstī nelikumīgi ievestas no Krievijas, Ukrainas vai Baltkrievijas. Pārvalde tuvākajā laikā veiks visus pasākumus, nepieciešamības gadījumā piesaistot diplomātiskos dienestus, lai nelikumīgi iegūtās un izvestās senlietas atdotu to izcelsmes valstīm, kā to paredz starptautiskie kultūras mantojuma saglabāšanas un aizsardzības principi.

Neraugoties uz to, ka kopš 2016. gada ir būtiski samazinājušies arheoloģisko pieminekļu postījumi, Latvijas arheoloģiskās senlietas joprojām tiek tirgotas izsolēs interneta vietnēs. Visbiežāk tās piedāvā kā vikingu ieročus vai rotaslietas, tādā veidā mēģinot pievilināt potenciālos pircējus, tostarp arī citu valstu vēstures rekonstruktoru biedrības.
2018.gada 1. novembrī Saeima pieņēma un Valsts prezidents 14. novembrī izsludināja likumu „Par 1970. gada 14. novembra UNESCO Konvenciju par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas aizliegšanu un novēršanu” un „Par 1995. gada 24. jūnija UNIDROIT Konvenciju par zagtajiem vai nelikumīgi izvestajiem kultūras priekšmetiem”. Konvenciju ratifikācija sniedz papildus iespējas arheoloģisko senlietu nelikumīgas aprites izskaušanai, efektīvāk vēršoties pret nelikumīgu arheoloģisko senlietu tirgu. Tomēr pilnvērtīga šo iespēju izmantošana ir būtiski atkarīga no valsts institūciju kapacitātes - gan Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, gan Valsts policijai būtu nepieciešamas papildus štata vietas darbiniekiem, kuri varētu nodarboties tikai ar minēto jautājumu risināšanu plašākā mērogā.
Avots: