Notiek arheoloģiskie izrakumi Ķīšezera (Bulduru) pilskalnā

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 21.07.2021

No 9. līdz 25. jūlijam LU Vēstures un filozofijas fakultātes pētnieka Mārča Kalniņa un zinātniskās asistentes Vandas Visockas vadībā norisinās arheoloģiskie izrakumi Ķīšezera (Bulduru) pilskalnā.

Pilskalns

Ķīšezera pilskalns (Buldurkalns, Liepsalas pilskalns, Neijermīles pilskalns) ir vietējas nozīmes arheoloģiskais piemineklis (valsts aizsardzības nr. 2071), kas atrodas Rīgas pilsētas Sužu apkaimē, dabas lieguma “Jaunciems” teritorijā. Pilskalns atrodas uz Liepsalas (Buldursalas) pussalas Ķīšezera austrumu krastā. Pilskalna atrašanās vieta LGIA kartē ŠEIT.

Ķīšezera pilskalna atrašanās vieta K. G. Rikera 1839.g. Vidzemes speciālkartē (Specialkarte von Livland in 6 Blättern [M 1:186 000]. Gezeichnet von C. G. Rücker.

Pilskalnu veido apm. 4m augsts paugurs ar līdzenu, aptuveni 15x40m lielu virsotnes plakumu. Kalna ZR malā redzamas ap 0,5m augsta vaļņa paliekas. Austrumu nogāzes pakājē saskatāma terase. Rietumu malā ūdenslīmeņa svārstību rezultātā kalna mala nobrukusi, vietām veidojot māla un smilts kārtu atsegumus. Nogāzē iesakņojušās kuplas liepas, kalns daļēji aizaudzis krūmiem. Kalna ZR nogāzes malā aug dižozols (2010.g. apkārtmērs bija 6,73m).

Pilskalna plakums. Foto: G.Kalniņš. Attēls no https://www.latvijas-pilskalni.lv/bulduru-pilskalns/
Pilskalna panorāma no austrumiem. Foto: G.Kalniņš. Attēls no https://www.latvijas-pilskalni.lv/bulduru-pilskalns/

Vēsturiskās ziņas

1924.g. 24. janvārī Buldurkalns apstiprināts Aizsargu mežu, dabas pieminekļu un parku sarakstā kā dabas piemineklis un dabas krāšņums 3,72ha platībā.

1928.g. par vietu “Bulduru” māju zemē, ko tautas mutē dēvē par pilskalnu, Pieminekļu valdei ziņoja V.Buksis: “Stāsta, ka te esot zviedru laikā valdniekam vasarnīca bijusi, citi, ka senāk pils esot. Vēl pāļi no priežu koka sausā laikā saredzami, kur senāk uz salu esot tilts bijis pāri.”

Pirmo plašāko pilskalna aprakstu 1941.g. sastādījis arheologs P.Stepiņš:

“1941.g. 28. IV. plkst. 12.15 Muzeju un pieminekļu aizsardzības daļas vadītājs U. Būcens, insp. P.Stepiņš un autovadītājs E.Bitāliņš izbrauca uz Ādažu Bulduriem pārbaudīt uz vietas Muzeju un pieminekļu aizsardzības daļas archīvā esošās trūcīgās ziņas par it kā tur esošu pilskalnu. Konstatējām, ka Ķīšezera Z krastā, pussalā, [kas] DA virzienā iestiepjas ezerā, patiesi ir sens zemes nocietinājums – pilskalns. No cietzemes to šķir staigna pļava, kurā ap 0,5m augstumā divās vietās, viena no otras 10m attālumā, paceļas divas senas stabu grupas, varbūt tilta paliekas. Pilskalnam ir DA-ZR virzienā garena forma, pēc platības tas pieskaitāms vidēji lieliem pilskalniem, bet nav augsts. Pastāvināto nogāžu augstums ap 4m un augstums virs Ķīšezera līmeņa [ap] 6m (pēc acumēra). Nogāzes diezgan labi pastāvinātas no visām pusēm, izņemot DA galu, kur tā lēzena. Vai nu šai galā nogāzes pastāvināšana nav atzīta par nepieciešamu, jo te pilskanu aizsargā ezers, vai arī tā ir nolīdzinājusies, kalnu ilgāku laiku arot. Pilskalna nogāzes ir apaugušas ar veciem lapu kokiem. Kalna forma ievērojami cietusi no kara tranšejām, kas raktas tā DA piekājē, kā arī gar pilskalna DR malu. Nekādas senlietas zemes virskārtā arumos neieraudzījām, izņemot dažus sīkus ķieģeļu gabaliņus. Arot esot manīti akmeņi, lai gan kalna apskatē tādus neredzējām. Zeme – smilts ar drusku tumšu iekrāsojumu 30 cm virskārtā, bet dziļāk dzeltena ar brūnām dzelzs daļu piciņām. Par senvietu ziņas sniedza “Bulduru” saimniece un viņas māsa, bet viņas še dzīvojot vēl tikai dažus gadus un neko daudz nezinot pastāstīt. Ļaudis apkārtnē stāstot, ka kalnā senos laikos stāvējusi pils - “bruņinieku pils”, uz kuru varēja nokļūt pa paceļamu tiltu.”

Arheologs J.Urtāns 1980.g. norādījis, ka pilskalna plakuma A galā atrasts graudberzis.

Izrakumi

Pirmie, neliela mēroga arheoloģiskie izrakumi pilskalnā notikuši jau 1986. gadā. Tomēr tajos netika iegūti droši, pilskalna izmantošanas hronoloģiju raksturojoši rezultāti.

2021. gada arheoloģiskās izpētes mērķis ir iegūt jaunus datus par pilskalna hronoloģiju, kā arī precizēt senvietas nozīmi, jo līdz šim izteikti dažādi pieņēmumi par tā funkciju – vēlā dzelzs laikmeta lībiešu pilskalns, viduslaiku nocietinājums (priekšpostenis) Ādažu pils aizsardzībai, viduslaiku un jauno laiku nocietinājums Rīgas aizsardzībai un ūdensceļa kontrolei starp iekšzemes ezeriem un jūru, kā arī pat iespējama pirātu, kas aplaupījuši kuģus Rīgas jūras līcī, slēpšanās vieta.

Viens no izrakumu laukumiem. Ievas Pīgoznes foto.

Līdzšinējie 2021. gada arheoloģiskajos izrakumos iegūtie atradumi – keramikas lauskas, krāsns podiņu fragmenti, apstrādāti krama gabali, monētas u.c. – norāda uz cilvēku klātbūtni pilskalnā gan vēlā dzelzs laikmeta beigās un agro viduslaiku sākumā, gan aktīvu pilskalna izmantošanu 17.-18. gs. un 20.-21. gs.

Arheoloģiskās izpētē piedalās un praktiskās iemaņas lauku darbos apgūst arī LU Vēstures un filozofijas fakultātes studenti. Izpētes darbi notiek ar LU Vēstures un filozofijas fakultātes, Latvijas Arheologu biedrības un Valsts Kultūrkapitāla fonda (projekts “Arheoloģiskā izpēte Ķīšezera (Bulduru) pilskalnā” Nr. 2021-2-KMA213) atbalstu.

Attēlu galerija "Bulduru (Ķīšezera) pilskalns" ziemā ŠEIT

Vēres

https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/67057/

Jakovičs, A. 2019. Rīgas ekotūrisma ceļvedis. No Daugavas līdz Gaujai. 1. daļa. Jaunciema apkārtne. Rīga: Jumava. 220.-222.lpp.

https://www.latvijas-pilskalni.lv/bulduru-pilskalns/

Reklāma