Notiks pasākums Latvijas 2021.g. ģeovietā – Staldzenes stāvkrastos

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 15.09.2021

Staldzenes stāvkrastu ainava. Foto: Andris Grīnbergs, LPC.

Šogad par Latvijas Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā tika izvēlēti Staldzenes stāvkrasti Kurzemes piekrastē. Tie atrodas Ventspils pilsētas un Ventspils novada teritorijās un ietver 6 km garu jūras krasta posmu uz ziemeļiem no Ventspils. Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem, sniegt informāciju plašākai sabiedrībai, rosināt vietas apzināšanu, izpēti un labiekārtošanu. 

Tradicionāli jau četrpadsmito gadu Gada ģeovietā tiks organizēts izglītojošs pasākums ar speciālistu piedalīšanos. Šogad tas notiek septembra nogalē, kas ir laiks, kad daļā Pasaules valstu tradicionāli atzīmē Ģeoloģiskā mantojuma dienu. Pasākums sāksies sestdien, 25.septembrī, pl. 12:00. 

Programmā:
1. Pulcēšanās Staldzenes pludmales auto stāvlaukumā.
2. Īsas iesaistīto pušu uzrunas un informācijas stenda atklāšana.
3. Pārgājiens ģeologu un citu speciālistu vadībā ar lekcijām un cita veida informāciju par Staldzenes stāvkrastiem – to veidošanos, ģeoloģiju, vēsturi, kā arī jautājumi un diskusijas.

Pasākuma dalībniekiem jāievēro ar Covid-19 pandēmiju saistītie distancēšanās noteikumi. Nepieciešams laikapstākļiem un iešanai dabā atbilstošs apģērbs un apavi.

Paredzamais kopējais pasākuma pamatdaļas norises laiks – 3 – 4 stundas. Pārgājiena garums ap 8 km, ar iespēju neveikt visu ieplānotā maršruta kopgarumu.

Stāvkrastu aizsardzībai ir izveidots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Staldzenes stāvkrasts”, kas aptver aptuveni 2 km garu krasta posmu Ventspils pilsētas teritorijā. Jūras viļņu erodētā krasta krauja ir krāšņa un ainaviska, un tajā atsedzas ļoti daudzveidīgi nogulumi. Garākā posmā zem krasta kāpu smilts slāņiem ir redzams ledāja veidots zilganpelēks akmeņains smilšmāls (morēna), kā arī ledāja kušanas ūdeņu baseinos izgulsnētie sarkanbrūnie māli. Īpaši interesanti ir seno Baltijas baseinu nogulumi – Baltijas Ledus ezera smiltis un māli, Ancilus ezera smilts un zilganpelēki aleirīti, kuros ieslēgti pat koku stumbri, Litorīnas jūras smiltis ar gliemju čaulām un Ventspils lagūnas tumšbrūnais sapropelis (gitija) un kūdra.

Viļņu erozijas ietekmē stāvkrasti pamazām atkāpjas. Pēdējo 40 gadu laikā krasts te atkāpies ar vidējo ātrumu 1,5 metri gadā. Tā rezultātā atsedzās arī blīvi nogulumu slāņi un izveidojās unikāls sezonāls ūdenskritums, kas ar laiku, krastam atkāpjoties, kļūst pat lielāks. 2001.gada rudens vētras atklāja Staldzenes depozītu – joprojām lielāko bronzas laikmeta depozītu Baltijas valstīs. 

Latvijas gada ģeovietas nomināciju atbalsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, LU Muzeja Ģeoloģijas kolekcija, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs, Ventspils Muzejs, Ventspils pilsētas un Ventspils novada pašvaldības.

Informāciju sagatavoja: 
Dainis Ozols, biedrība Ziemeļvidzemes Ģeoparks; izmantoti Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieku Aijas Ceriņas, Laimdotas Kalniņas un Jāņa Lapinska, un Ventspils Muzeja vadošā pētnieka, arheologa Armanda Vijupa materiāli. 

Reklāma