Pārtulkots unikāls senrakstu krājums – Aizputes pilsētas grāmata

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 03.02.2022

Aizputes namnieku privilēģijas un brīvības par apdzīvotas vietas tiesībām, zemi, robežām, tīrumiem, ganībām un pļavām, ko piešķīris godājamais Kurzemes baznīcas kapituls Kunga iemiesošanās 1378. gadā. Lappuse no "Aizputes pilsētas grāmatas". Krāsas - AI.

Aizputes muzejs savā facebook.com lapā ziņo, ka saņēmis pilsētas vēstures senrakstu krājuma – “Aizputes pilsētas grāmatas” (Hasenpother Stadtbuch) – tulkojumu no vācu valodas.

Vēsturiskās grāmatas atšifrēšanu un tulkošanu muzeja uzdevumā ar 2021. gadā Kultūrkapitāla fonda piešķirto stipendiju veica vēstures maģistrs Agris Dzenis, kurš labi pārzina vācu, viduslejasvācu un latīņu valodu, 14.-19.gs. paleogrāfiju, Kurzemes un Aizputes pilsētas vēsturi, un ir īstenojis vairākus Aizputes pilsētas vēstures izpētes un popularizēšanas projektus.

“Aizputes pilsētas grāmata” ir 1566. gadā iesāktais Aizputes pilsētas svarīgāko dokumentu norakstu krājums. Apkopotie dokumenti aptver laikaposmu no 1378. līdz 1910. g.

Manuskripta oriģināls glabājas Herdera institūtā Marburgā, Vācijā, bet tā digitālo kopiju, līdz ar tulkošanas un publicēšanas tiesībām, Herdera institūts ir piešķīris Aizputes novadpētniecības muzejam.

Krājumā ir iekļauti Aizputes pilsētas privilēģiju un tiesību, rātes un tiesas lēmumu, nekustamā īpašuma dokumentu noraksti, amatpersonu zvēresti, vācu, ebreju un latviešu namnieku saraksti, ziņas par pilsētas labiekārtošanu un attīstību latīņu, viduslejasvācu un vācu valodā.

Pilsētas grāmatas kopapjoms ir 336 lappuses. Krājumā atrodami līdz šim latviešu valodā netulkoti, nepublicēti un zinātniskos pētījumos neizmantoti dokumenti, kas sniedz izsmeļošas ziņas par Aizputes pilsētas pārvaldi, attīstību, iedzīvotājiem un to savstarpējām attiecībām 14.–19.gs. Daudzi “Aizputes pilsētas grāmatā” iekļautie 16.–19.gs. dokumentu teksti ir unikāli, jo dokumentu oriģināli nav saglabājušies.

Agra Dzeņa pārtulkotā “Aizputes pilsētas grāmata” tuvākajā nākotnē varētu būtu pieejama arī plašākam interesentu lokam – muzejs plāno dokumentu krājumu publicēt savā mājas lapā, kurā ikvienam būs iespēja apskatīt ierakstu oriģinālus vācu valodā un izlasīt to tulkojumu latviešu valodā.

***

Ieskatam “Pilsētas grāmatā” atspoguļotajās vēlo viduslaiku un agro jauno laiku Aizputes pilsoņu tiesībās un pienākumos, ikdienas dzīves norisēs un rūpēs publicējam dažus Agra Dzeņa pārtulkoto dokumentu fragmentus:

1. [Daļa no viduslaiku mazpilsētas zemesgrāmatas.]

[115.lpp.]
Tā Kunga 1515. gadā, Sv. Margaritas dienas vakarā, godājamais Kurzemes baznīcas domprāvests Kristofers Štorms kopā ar saviem līdzbrāļiem domkungiem Johanu Gīzenu, Urbānu Kraftu un Johimu Gulovenu, ar visiem Aizputes namniekiem vienojās, ka viņiem jāuzraksta viņu dzīvesvietas un zemes, kam tās pieder, un visu, kā un kādā veidā viņi tās ieguvuši, ar ziņām, vai tas ir mantots jebšu pirkts īpašums.

1. Gruntsgabalu, uz kura dzīvo mucenieks, nelaiķa Arnts no Sakenas nopirka no Pāvela Fīrābenda. Šim gruntsgabalam piederošā zeme atrodas pie Blendīnes ceļa un Lazgas [upītes], un viens – tīrumu lejā [pilsētas kopīgajā aramzemes areālā] (hagendeyle). 
[Vēlāka piezīme:] Šī ir krogus vieta pie dzirnavām, ko iznomā Ernsts fon Sakens.
2. Gruntsgabals, ko apdzīvo kurpnieks Zasce, ir brīvs un pieder namniekiem.
[Vēlāka piezīme:] Šis ir gruntsgabals, kas atrodas blakus, un tagad to ir apbūvējis Zanders Neikirhs.
3. Tukšs gruntsgabals blakus ir brīvs un pieder namniekiem. 
[Vēlāka piezīme:] Šis ir gruntsgabals, ko apbūvējis Jirgens Kleinšmits ar namnieku piekrišanu.
[Vēl vēlāka piezīme:] Šo gruntsgabalu ir sev paņēmis Arnts Eihens par 500 valstsdālderus lielu parādu.
4. Tukšs gruntsgabals blakus arī ir brīvs un pieder namniekiem.
[Vēlāka piezīme:] Šis gruntsgabals un telpa ir Hansa Šnickera īpašums.
5. Hermaņa Blumenberga gruntsgabals.
6. Gruntsgabals, ko apdzīvo Kerkerts, ir mantojams īpašums. Tam piederošais tīrums atrodas starp ķieģeļnīcu un ganībām, trīs kaudzes lielā pļava atrodas pie Tebras.
[Vēlāka piezīme:] Šis ir Hermaņa Gotharta nopirktais gruntsgabals.
7. Gruntsgabals, uz kura dzīvo Ilze, nelaiķa prāvesta kalpotāja, un viņa to ir nopirkusi no Arnta Martešena par 18 markām un mucu alus. Tam piederošā zeme atrodas pie Lazges, turklāt vēl vienu kaudzi liela pļava, tīruma gabals tīrumu lejā pie Tebras, un vienu kaudzi liela pļava pie Tebras.
[Vēlāka piezīme:] Šis ir Hansa Šperlinga gruntsgabals, un [...]
[116.lpp.]
8. Gruntsgabalu, ko apdzīvo vecais Hanss Kace, viņš ir nopircis no Lovotera par 16 markām. Tam piederošā zeme atrodas pie ķieģeļnīcas. Vēl viens tīruma gabals tīrumu lejā pie Tebras, un vienu kaudzi liela pļava pie Tebras.
[Vēlāka piezīme:] Šis ir Bušhunda gruntsgabals un zeme.
9. Henings savu gruntsgabalu un namu pie ķieģeļnīcas grāvja ir pārdevis Pērerim Mūrmeistaram no [Dom]Kapitula un Andrejam Bāliņam par 40 markām, 20 markas Kapitulam un 20 markas Bāliņam, un puse ir dota baznīcai, bet otra puse – mantiniekiem. Piederīgie tīrumi ir divi – viens pie Tebras un Boju ceļa, otrs tīrumu lejā pie Tebras, un vienu kaudzi liela pļava.
[Vēlāka piezīme:] Šis ir tagadējā dekāna kunga Jakoba Variusa īpašums, kas nopirkts kā dzimtīpašums saskaņā ar viņa dokumentiem.
10. Mihela un viņa sievas gruntsgabals pie ķieģeļnīcas grāvja, ir dzimtīpašums. Tam piederošais tīruma gabals atrodas tīrumu lejā, turklāt vēl divas kaudzes liela pļava, un septiņas kaudzes liela pļava uz Lazgas pie Cirkales. 
[Vēlāka piezīme:] Šis ir bārddziņa Gerta Šmita gruntsgabals.
11. Petera no Tviselas un viņa sievas gruntsgabals, ir dzimtīpašums. Tam piederošais tīrums atrodas pie Tebras tīrumu lejā, turklāt divas kaudzes vietas liela pļava, un vēl septiņas kaudzes liela pļava pie Cirkaļiem un Lazges. 
[Vēlāka piezīme:] Šis gruntsgabals pieder Frīdriham Biteram, un viņš to tagad apdzīvo, tāpat kā sekojošo mūķeņu gruntsgabalu.
12. Tenis, mūķeņu kalpotājs, savu gruntsgabalu, kas atrodas pie Ķieģeļu grāvja, ir pārdevis Krevelim par 20 markām un podu vaska, ko jādod baznīcai, ar kungu un namnieku piekrišanu. Tam piederošā zeme atrodas pie Lazges iepretim Honekes ķieģeļnīcai, turklāt divas kaudzes liela pļava. Vēl tīruma gabals pie Tebras, un vēl kaudzi liela pļava pie Cirkaļiem uz Lazges.
13. Kurpnieka Ambrozija Šullena gruntsgabals pie Ķieģeļu grāvja, ir dzimtīpašums. Tam piederošais tīrums atrodas tīrumu lejā pie Tebras kopā ar kaudzi lielu pļavu. Pie Lazges divas kaudzes lielas pļavas, viena pie Iutempee, otra pie Krassen pļavas. 
[Vēlāka piezīme:] Šis gruntsgabals pieder Osvaldam Broseienam, kurš to ir nopircis no Johana Rīzenbekena par 200 Rīgas markām.
[117.lpp.]
14. Gruntsgabals pie ģildes, kur dzīvo Bukses, arī pieder namniekiem, kuri nav to nopirkuši par dzimtu, bet tikai kalējam Vilhelmam uz viņa mūža dienām, kā namnieki ir vienojušies. 
[Vēlāka piezīme:] Šis gruntsgabals tagad ir stiklinieka Heinriha Bernta dārzs.
15. Gruntsgabals iepretim pilij, ko apdzīvojis Klements, un kas ticis pārdots kokgriezējam Dītriham, un tagad ir divi gruntsgabali. Tam piederošais tīrums atrodas tīrumu lejā pie Tebras, turklāt vēl trīs kaudzes liela pļava pie Lazges upītes, un pie kungu zirgu ganībām.
[Vēlāka piezīme:] Tas atrodas tirgus laukumā iepretim prāvesta kunga dārzam.
16. Horgera Grīzes gruntsgabals, kas atrodas iepretim pilij, kas kādreiz piederējis kurpniekam, un ar kungu un namnieku piekrišanu ticis nopirkts no Dītriha Rīzenbeka par 80 markām.

2. [Par māsas tiesībām uz brāļa mantojumu, tostarp parādu prasību apmierināšanu.]

1578.g. 13. martā ir noslēgts atklāts, draudzīgs līgums starp godājamo Meinartu fon Bukenu no vienas puses, un Kristīni, nelaiķa Mihela Štillenreiha māsu, no otras puses šādā veidā. Meinarts fon Bukens minētajai Kristīnei par visām prasībām, kas viņas nelaiķa brālim bija pret Meinarta mantu, ir devis piecus vecos dālderus, rēķinot dālderī 5 ½ Rīgas markas, un turklāt tiem ir pielicis mucas tilpuma katlu. Līdz ar to minētā sieva Kristīne ir pilnīgi apmierināta par celtajām prasībām, un nedz viņa, nedz viņas mantinieki minētajam Meinartam fon Bukenam mūžīgi nekad neieminēsies par viņas nelaiķa brāļa prasībām. Lielākai drošībai šis ir uzrakstīts godājamā pilsētas fogta Johana Rīzenbeka, Bonaventūras Bartelsa, Elerta Bruininga, Hansa Stridebeka, Kurta Plandera un Ādama Kūbrava klātbūtnē.

3. [Laulības līgums, kas noslēgts bagātas atraitnes un viņas meitas interesēs.]

1574.g. 16. februārī ir noslēgts atklāts laulības līgums starp Paulu Krāmeru un Hermaņa Nordemaņa atraitni Barbaru šādā veidā. Tā kā Barbarai ir meitiņa no sava nelaiķa vīra, minētajam Paulam kopš kāzām 74.g. 11. maijā divdesmit gadus, proti, līdz 94. gadam un attiecīgajam datumam, ir jādzīvo viņas mājās, un viņš nedrīkst sev pieprasīt neko no tā, ko viņš mājās ir uzlabojis vai kas nācis viņam par labu. Pēc šo gadu apritēšanas viņam šo namu un sētu jānodod un jāatbrīvo pienācīgajiem mantiniekiem bez jebkādām atrunām un iebildumiem. Viņam arī pameitai, ja tā tiks izprecināta, ir pienākums sarīkot godīgas kāzas. Ja notiktu, ka māte vai nelaiķa Hermaņa Nordemaņa meita nomirtu, Paulam pēc Rīgas tiesībām jātiek atalgotam un nošķirtam. Lielākai ticamībai un piemiņai tas ir ierakstīts mūsu pilsētas grāmatā, klātesot Lambertam Kemneram un Johanam Rīzenbekam, nelaiķa Hermaņa Nordemaņa atraitnes un mazā bērna aizbildņiem, kā arī Bonaventūram Berteltam, Gertam Meuem un Hansam Stridebekam kā šī laulību nodibinājuma līdzdalībniekiem.

4. [Liela uzmanība “Aizputes grāmatā” ir pievērsta sērgām. Mēra laika izolēšanās un distancēšanās noteikumi Aizputē, vienīgi bauslis "Lūdzies mājās!" vēl nebija izgudrots.]

4.1.

1630.g. 1. augustā mūsu mīļais biktstēvs, godājamais, ievērojamais un augsti mācītais maģistrs Bernhards Harders, Aizputes mācītājs un uzticīgais dvēseļu gans, augstā priestera amata un tēvišķo rūpju vadīts, ir sastādījis sekojošos noteikumus kristīgajai draudzei par to, kā jāuzvedas un jāizturas uzbrūkošās mēra sērgas laikā.

Kārtība, kuru godājamā Aizputes namnieku kopiena ir apstiprinājusi šī 1630.g. 30. jūlijā, izcēlušās mēra sērgas laikā 

1. Pirmkārt, ir čakli jāklausās visi sprediķi un bieži jāpieņem svētais vakarēdiens.
2. Otrkārt, viņi vācu un nevācu dievkalpojumu laikā dzērienu tirgotavās un krogos nevienam nedrīkst pārdot alu un degvīnu, citādi zaudēs visas preces.
3. Katru piektdienu jāietur gavēnis līdz vakara dievkalpojumam, kurā jālūdzas kopā ar mācītāju un jānoklausās īss sprediķis kopīgi ar saviem mīļajiem (izņemot par sešiem gadiem jaunākus bērnus un grūtnieces).
4. Ceturtkārt, viņiem rītos un vakaros čakli jālūdzas kopīgi ar saviem bērniem un kalpiem par grūtās sērgas novēršanu, un lai neviens no viņiem neizvairās no mācītāja kopīgajām lūgšanām baznīcā.
5. Piektkārt, inficētie vai tie, kuru namos jau ir sākusies sērga, pēc priekšniecības rīkojuma nedrīkst tuvoties veselajiem. Par pārkāpšanu 50 marku sods. 
6. Sestkārt, saslimušie nedrīkst iziet no istabas, un tos jāaprūpē, jāuzrauga un jāuztur noteiktām personām, ko apstiprina nabagu priekšnieks.
7. Septītkārt, mācītājam bez bailēm un Dieva spēkā ir jāapmeklē slimie tāpat kā veselie, un mirušos godīgi jāapbedī.
8. Astotkārt, viņiem ārstam (kura pienākums šinī laikā ir uzraudzīt visus nabagus un nespējniekus) pēc taisnības ir jāmaksā noteikta stipendija, un ārstu jāatbrīvo no visiem namnieku nodokļiem un pienākumiem. 
9. Devītkārt, ir jānozīmē arī [līķu] nesēji, un viņus jāatalgo no mirušo mantas vai kopīgām iemaksām.
10. Desmitkārt, amatpersonām – tiesas fogtam, baznīcas un nabagu priekšniekiem ir jāpalīdz mācītājam, lai šie noteikumi tiktu ievēroti.

4.2. [Aizputes namnieku kopienas solidaritātes piemērs mēra laikā. Vismaz kāds prieciņš pirms nāves, ka nejaukajam nāburgam nāksies stiept tavas mēra miasmu pilnās miesas uz kapiem.]

Aizputē, 1710.g. 18. jūnijā, kad godājamā rāte un slavējamie namnieki sanāca kopā uz tiesu, tiesas fogta kungs Johans Dreijers paziņoja, ka agrākos laikos, kad Dievam žēl izplatījās mirstība, ļaudis savstarpēji vienojās aiznest viens otru uz kapu, tādēļ slavējamajiem namniekiem tika jautāts, vai viņi arī šeit miršanas gadījumā pie Dieva apsolīs viens otram to pašu: ja viens nomirs, otrs aiznesīs viņu uz kapiem. Pēc kam visi apakšā parakstījušies apsolījās tā rīkoties. 

Johans Dreijers, tiesas fogts
Daniels Šlimbahs, rātskungs
Heinrihs Nikolass Magirns, rātskungs
Vilhelms Morics Šmits, pilsētas eltermanis
Magnuss Georgs Bīnemanis
Johans Hermanis Bušhunds, pilsētas vecākais
Melhers Arndts
Johans Millers
Ādams Rēvalds
Daniels Hartvigs
Melhiors Andrēss Veijers
Andrēss Hercvihs
Johans Frīdrihs Dreijers
Johans Knohs
Mertens Hībners
Johans Buse

4.3. [Aprakstīts arī pirmais koliera apciemojums. Kādam laika sprīdim vēl vajadzēja paiet, līdz tika saskatītas sakarības starp ielu, Tebras un Lazges piecūkāšanu ar cilvēka dzīves procesa atkritumiem un lipīgu sērgu izplatību, tomēr vērīgi ļaudis jau bija pamanījuši nabadzības sakarību ar mirstību no koliera.]

Pro memoria. 1831.g. 14. jūlijā Aizputes pilsētu piemeklēja holēras slimība (Cholera morbus), kas valdīja gandrīz visā Krievijā un Vāczemē. Tā ilga gandrīz sešas nedēļas, un šai briesmīgajai slimībai par upuri krita 43 cilvēki. Saslimušie sūdzējās par sāpēm vēderā un stipru caureju. Ja tūlīt netika sniegta ārsta palīdzība, cilvēks pēc dažām stundām nomira. Mirušie lielākoties bija ebreji un citi vienkāršie ļaudis. Dievs, kas esi cilvēku glābējs, dziedē viņu vātis!

5. [Ieraksti Aizputes pilsētas grāmatā par cilvēku andeli, ko veicis neviens cits kā augsti mācītais Bernhards Harders (1576 - 1639), filosofijas maģistrs, 1605.g. - Ventspils pilsētas skolas rektors, kopš 1617.g. - Aizputes, vēlāk arī Cīravas draudzes mācītājs, kopš 1622.g. - Piltenes apgabala superintendents. Bez mēra laika noteikumiem viņš sastādījis arī Piltenes apgabala baznīcu noteikumus, un izdevis vairākus teoloģiska rakstura apcerējumus, starp tiem sprediķus par Jēzus ciešanām, ko "kā zelta ābolu uz sudraba šķīvja pasniedzis saviem sirdsmīļajiem Aizputes un Cīravas draudžu piederīgajiem". Interesanti, ka viens no andeles objektiem bijis uz nāvi notiesāts zemnieks, kuru no soda par savu īpašumu izpircis viņa kārtas piederīgais. Cilvēku tirdzniecība tanī laikā bija parasta parādība visu Eiropas zemju tiesiskajā praksē, līdz Apgaismības laikmetam ar brīvības, vienlīdzības un brālības idejām vēl bija tālu, un ir aplami uzskatīt, ka andele notika tikai ar moriem un tikai abu Ameriku kolonijās.]

5.1.

1638.g. 9. augustā personiski ieradās godājamais, ievērojamais un augsti mācītais maģistrs Bernhards Harders, un lūdza pilsētas grāmatā ierakstīt sekojošu pirkuma rakstu:

Es, Johans Keizerlings, Husteru dzimtīpašnieks, ar šī raksta spēku paziņoju katram, it sevišķi tiem, uz kuriem tas attiecas un kuriem to jāzina, ka apakšā minētajā datumā no labas sirds un brīva prāta esmu uzdāvinājis un atdevis godājamajam un ievērojamajam Hansam Kopfam, sauktam Hustekam, savu dzimtcilvēku, vārdā Viļums Grabe. Visi viņa mantinieki un pēcnācēji bez jebkādiem iebildumiem un traucējumiem šī raksta spēkā minēto Viļumu Grabi var paturēt kā savu dzimtcilvēku, dāvināt un pārdot pēc savas gribas un patikas, brīvi no visiem iebildumiem. Lai šo nostiprinātu un apliecinātu, esmu šo parakstījis ar paša roku un apzīmogojis ar savu zīmogu. Dots un rakstīts Aizputē, 1629.g. 2. martā. 

Mēs, karaliskās Aizputes pilsētas birģermeistars, fogts un tiesa ar šo atklāti paziņojam katram, ka apakšā minētajā datumā mūsu tiesas priekšā personiski ieradās godājamais, ievērojamais un augsti mācītais maģistrs Bernhards Harders, Piltenes apgabala superintendents, Aizputes un Cīravas mācītājs, mūsu mīļais biktstēvs, un paziņoja sekojošo. Viņš no godājamā un ievērojamā Hansa Kopfa, saukta Hūzeka, par dzimtu ir nopircis zemnieku, vārdā Viļums Grabe, ko Kopfam dāvinājis augstdzimušais Johans Keizerlings, nogādājis zemnieku pie sevis un nomitinājis uz mācītājmuižas Egļu zemes, un viņš, maģistrs, zemnieku drīkst pārcelt uz citas zemes, dāvināt un pārdot. Tad tika iztaujāts Hanss Kopfs, saukts Hūzeks, kā notika pirkums, un viņš apliecināja, ka tas noticis liecinieku klātbūtnē, un viņš par to maģistra kungam izsniedzis rakstu, kurā teikts, ka maģistram Bernhardam Harderam, viņa mantiniekiem un pēcnācējiem dzimtcilvēks tiek nodots dzimtīpašumā ar visiem viņa pēcnācējiem, bez jebkādiem iebildumiem, tāpat kā dzimtcilvēks ticis nodots Kopfam. Maģistrs ar to ir apmierināts, darījums ir ierakstīts pilsētas grāmatā, apstiprināts ar mūsu pilsētas zīmogu un fogta roku. 

Aizputē, 1629.g. 9. augustā.
Johans Eihens

5.2.

Mēs, karaliskās Aizputes pilsētas birģermeistars, fogts un visa tiesa ar šo atklāti paziņojam ikkatram, ka apakšā minētajā datumā mūsu tiesas priekšā personiski ieradās godājamais, ievērojamais un augsti mācītais maģistra kungs Bernhards Harders, Piltenes apgabala superintendents, Aizputes un Cīravas mācītājs, mūsu mīļais biktstēvs, un paziņoja, ka viņš atklāti stāda priekšā zemnieku, vārdā Incens Kannens, dzimušu Kuldīgā, kurš arī pats atzinās un teica, ka augstdzimušais kungs Vilhelms viņu agrāk Klosterē apsūdzējis par zādzību, un ka viņam par noziegumu piespriests nāvessods, taču pēc tam viņš pārdots mācītājmuižas zemniekam, vārdā Bules Ints, kādēļ tiesa viņu attaisnoja. Par to maģistra kungs ar minēto Bules Intu un viņa pirkumu nevarēja salīdzināties, un 1637.g. 11. martā par 20 poļu florēniem viņš ir nopircis [Kannenu] par savu dzimtcilvēku. Viņš [Harders] lūdza šo pirkumu apstiprināt ar mūsu pilsētas zīmogu, jo pirkums ir bijis likumīgs, un skaidri apliecināt to kā mūžīgu dzimtpirkumu, un ka nedz Brukena kungam, nedz Bulles Inta mantiniekiem nav nekādu iebildumu par šo Incenu, bet viņš, viņa dzimušie un nedzimušie bērni, bērnu bērni un viņu manta paliks maģistra kunga, viņa mantinieku un pēcnācēju dzimtcilvēki un īpašums visā viņu mūža laikā. To mēs apstiprinām ar mūsu pilsētas zīmogu un fogta parakstu 1638.g. 9. augustā.

Johans Eihens, tiesas fogts 

Avoti:

Aizputes novadpētniecības muzeja facebook.com lapa
Agra Dzeņa personīgais facebook.com profils

Reklāma