Pēc 63 gadu pārtraukuma arheologi atkal rok Kreičos

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 16.09.2022

Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieku grupa no 12. līdz 16. septembrim veica arheoloģisko izpēti Kreiču akmens laikmeta apmetnē. Apmetne ir daļa no valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa Nr. 1524 “Kreiču apmetne un senkapi (Zaļais kalniņš)”, kas atrodas Ludzas novada Isnaudas pagastā starp Kreičiem un Isnaudas upi, Lielā Ludzas ezera D krastā. 

Apmetne un pie tās esošie senkapi atklāti 1955. gadā, kad Kreiču kokaudzētavas strādnieki, ņemot granti jaunā ceļa būvei no Ludzas uz Kreičiem, neliela uzkalniņa nogāzē atklāja divu cilvēku skeletus. Arheologiem apskatot atraduma vietu ap grants bedri, tika konstatēts arī melns kultūrslānis, kas norādīja, ka šajā vietā ir bijusi sena apmetne. Kreiču apmetnē un senkapos no 1956. līdz 1959. gadam tika veikti arheoloģiskie izrakumi Lūcijas Vankinas un Franča Zagorska vadībā. Četru izrakumu sezonu laikā tika iegūtas liecības par apmetnes intensīvu apdzīvotību vēlajā akmens laikmetā – neolītā (5400.–1800. g. pr. Kr.), kā arī iegūti atradumi, kas datējami arī vidējo dzelzs laikmetu (4.–9. gs.). Kreiču apmetne ir viena no visplašāk pētītajām neolīta dzīvesvietām Latvijā. Pie apmetnes uzkalniņa nogāzē tika atklāti un izpētīti arī 22 neolīta apbedījumi.  

2022. gada arheoloģiskās izpētes mērķis bija iegūt paraugus, lai ar radioaktīvā oglekļa datēšanas palīdzību precizētu apmetnes apdzīvotības laiku, kā arī, izmantojot iegūtos paraugus, veikt dažādas starpdisciplināras analīzes, kas saistītas ar senās vides un seno tehnoloģiju izpēti. 

Viens no interesantākajiem jautājumiem, ko arheologi centīsies noskaidrot izpētot un analizējot jauniegūtos materiālus, noteikti būs arī tā sauktā Kreiču miežu grauda problēma. Vairākās Latvijas vēsturei un arheoloģijai veltītās publikācijās Kreiču apmetnē kādā ar vidējo neolītu datētā pavardā 1950.-to gadu izrakumos atrastais miežu grauds pieminēts kā agrīnās zemkopības aizsākumu liecība. Taču, kā Historia.lv pastāstīja tagad jau noslēgušos pārbaudes izrakumu vadītājs Mārcis Kalniņš, pirmkārt atrasts nebija vesels grauds, bet tikai puse; otrkārt, arī šī puse ir pazudusi un, treškārt, nav pārliecības, ka tas vispār bija miežu grauds. Tikpat labi tā varēja būt kāda morfoloģiski līdzīga savvaļas auga, piemēram, ūdenslilliju sēkla. Pēc M.Kalniņa domām nevar arī izslēgt iespējamību, ka attiecīgais miežu grauds atraduma vietā nonācis no augstāk esošas dzelzs laikmeta apmetnes slāņa. Tas varēja notikt, piemēram, kurmjiem rokot alas un pārbīdot zemi. Pārliecību par miežu audzēšanu Kreiču apmetnē mazina arī fakts, ka zemkopība, atbilstoši jaunākajiem lietuviešu zinātnieku pētījumiem, Latvijas un Lietuvas reģionā plašāk ieviešas tikai vidējā bronzas laikmetā.

Pēc M.Kalniņa vērtējuma pārbaudes izrakumi bija veiksmīgi, iegūts daudz keramikas lausku, kauli un organiskais materiāls C14 datēšanai un ģeoloģiskai izpētei.

Avots: Latvijas vēstures institūta mājas lapa ; izrakumu vadītāja M.Kalniņa V.Grīviņam sniegtās ziņas.

Reklāma