Pieminot Valmieras degšanu pirms 80 gadiem, būs skatāma filma un izstādes

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 11.09.2024

Nodegušās Rīgas ielas sākuma ēkas. Skats no Sv.Sīmaņa baznīcas torņa. 1944./45. gada ziema vai vēlāk. No Valmieras muzeja krājuma.

Šogad aprit 80 gadu kopš Otrā pasaules kara notikumiem, kas nesa būtiskus zaudējumus Latvijai, tās iedzīvotājiem un gadsimtu gaitā veidotajām kultūras un materiālajām vērtībām. 1944. gadā par kaujas lauku kļuva vairākas Latvijas pilsētas, tai skaitā Valmiera – 23. septembrī ugunsgrēkos tika nopostīts Valmieras vēsturiskais centrs. Tā bija robeža starp pirmskara un pēckara pilsētu, starp Valmieru ar šaurām ielām un cieši piegulošiem namiem un to pilsētu, kuras centra plašums redzams mūsdienās. Latvijas pilsētu vēsturiskās un industriālās ainavas iznīcināšana nebija nacistu un padomju totalitāro režīmu primārais mērķis. Tas tika darīts aiz salta militāra aprēķina šo pilsētu noturēšanai vai iekarošanai, tajās un to tuvumā esošo stratēģisko objektu iznīcināšanai vai pretinieka kavēšanai.

Lai uzzinātu plašāk par traģiskajiem notikumiem, Valmieras muzejs 2024. gada 17. septembrī aicina uz sarunu ar vēsturniekiem, izstāžu atklāšanu un videofilmas pirmizrādi.

No 2024. gada 17. septembra līdz 6. oktobrim pie Valmieras kultūras centra būs skatāma ceļojošā izstāde “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā”. Izstāde veidota Latvijas Universitātē īstenotā Valsts pētījumu programmas projekta “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” ietvaros, sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un Latvijas Kara muzeju. PSRS stratēģiskās bombardēšanas uzlidojumos un padomju – vācu armiju sadursmēs 1944. gada aprīlī – oktobrī ievērojami cieta Rēzekne, Gulbene, Jelgava, Bauska, Valmiera, Rīga un citas pilsētas. Abu okupācijas varu kara darbības rezultātā gāja bojā, tika ievainoti vai bez mājām un iedzīves palika un bēgļu gaitās bija spiesti doties tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Izstāde vēsta, kā pilsētu arhitektūra un to veidols kara rezultātā nereti mainījies teju līdz nepazīšanai. Krievijas pašlaik īstenotā pilna apmēra agresijas kara Ukrainā kontekstā izstāde atgādina par kara postošo ietekmi uz visām sabiedrības dzīves jomām un akcentē nepieciešamību sargāt Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu un apzināties visaptverošas valsts aizsardzības nozīmi. Izstādes atklāšana 2024. gada 17. septembrī plkst. 16.00 Hanzas laukumā.

Pirms izstādes “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā” atklāšanas, 17. septembrī plkst. 14.00, Valmieras muzeja Izstāžu namā notiks tikšanās ar izstādes veidotājiem – Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku Valdi Kuzminu, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošo pētnieku Dr. hist. Uldi Neiburgu un Latvijas Kara muzeja vēsturnieku Jāni Tomaševski.

Pēc sarunas ar izstādes veidotājiem aicinām Valmieras muzejā piedalīties videofilmas “Valmieras degšana 1944” (2023) pirmizrādē un tikties ar filmas satura veidotājiem – pētnieku Valdi Kuzminu un Valmieras muzeja vēsturnieku Albertu Rokpelni. Filma sniegs plašāku ieskatu par 1944. gada 23. septembra notikumiem Valmierā.

Tāpat no 17. septembra līdz 16. novembrim Valmieras muzeja Izstāžu nama vestibilā būs skatāma ekspresizstāde “Valmieras muzeja krājums Otrajā pasaules karā”. Tā veltīta priekšmetiem, kas saglabājušies no 1944. gada 23. septembrī nodegušā muzeja, kā arī krājumam, kura daļa tie reiz bija. Izstādē ieskicēta krājuma veidošana no 19. gadsimta līdz 1943. gadam, izstādīšana kara laikā un bojāeja pilsētas ugunsgrēku laikā.

Avots: valmierasmuzejs.lv

Reklāma