Pierīgā atrasts nozīmīgs 17.gs. monētu depozīts (papildināts)

Augusta sākumā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde tika informēta par gandrīz 200 monētu atradumu Baldones novadā. Šāda informācija liecināja, ka atradējam ir izdevies uziet vērtīgu, ar nodomu noglabātu monētu depozītu. Monētas tika atrastas nevis vienuviet, bet gan izklaidus, kas nozīmē, ka depozīts, kā tas nereti gadās arot zemi, ir ticis aizķerts ar arklu un izsvaidīts pa lauku. NKMP Arheoloģijas un vēstures un Kultūras priekšmetu aprites daļas speciālisti atradumu vietā veica nelielus pārbaudes izrakumus, lai mēģinātu atrast depozīta atlikušo daļu ar iespējamo trauku, kurā tas savulaik noglabāts. Lai gan izrakumos trauku atrast neizdevās, tomēr, ar metāla detektoru pārbaudot atraduma vietu, tika iegūti vēl vairāki desmiti monētu, līdz ar to kopumā šajā depozītā atrodot 277 monētas, kas datējamas ar 17. gadsimtu un kaltas mūsdienu Latvijas teritorijā, Lietuvā un Zviedrijā, bet vistālāko ceļu monētas mērojušas no mūsdienu Beļģijas teritorijas. Ņemot vērā atrastā depozīta sastāvā esošo monētu datējumu, visticamāk tas noslēpts Lielā Ziemeļu kara sākumā ap 1700. gadu.
Jau rīt, 18. augustā, piedaloties depozīta atradējam, tas tiks nodots Latvijas Nacionālais Vēstures Muzejs Numismātikas nodaļai, kuras speciālisti veiks monētu tīrīšanas, konservācijas un izvērtēšanas darbu.
NKMP izsaka pateicību godprātīgajam atradējam par informēšanu par vērtīgo atradumu un likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” prasību ievērošanu, kā arī visai atradēja ģimenei par laipno uzņemšanu un izrādīto pretimnākšanu!
[papildinājums 20.08.2020]
2020. gada 18. augustā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs saņēma izcilu krājuma papildinājumu: agrākajā Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā Baldones Viesuļu māju zemē atrasto monētu depozītu – vairāk nekā 270 monētu, kas kaltas 17. gadsimta gaitā. Depozītā ir astoņas lielas sudraba monētas – Nīderlandes Savienoto Provinču Republikas un Spānijas Nīderlandes dālderi jeb patardi, daži Nīderlandes ceturtdaļdālderi, Polijas sešgraši, Zviedrijas virsvaras laikā Rīgā kaltie trīspelheri (pusotrgraši) un šiliņi. Noteikt visas depozīta monētas un precīzāk datēt tā noguldīšanas laiku būs iespējams vien pēc monētu notīrīšanas. Pašlaik to varam datēt ar 17. gadsimta beigām.

Ievērojot likumā par kultūras pieminekļu aizsardzību noteikto kārtību rīcībai ar senlietām, kas attiecas uz laika posmu līdz 17. gadsimtam ieskaitot, par monētu atrašanu ģimenes zemes īpašumā Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei ziņoja Augusts Gerdts. Pārvaldes darbinieki atradumu pieņēma, kopā ar atradēju pārbaudīja atraduma vietu un nogādāja depozītu muzejā.
Baldones Viesuļu depozīts būs vērtīgs papildinājums muzeja krājumam, un tā izpēte ļaus papildināt informāciju par naudas apgrozības procesiem Latvijas teritorijā. Muzejs pateicas depozīta atradējam Gerdta kungam un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes darbiniekiem!
Attēlos: Monētu depozītu no Augusta Gerdta Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā saņēma LNVM Numismātikas nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa, LNVM direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts, Numismātikas nodaļas speciālistes Kristīne Ducmane un Jevgēņija Svikle. Foto: Jānis Puķītis.
Avoti:
NKMP facebook.com lapa, LNVM facebook.com lapa