Priekuļu tehnikumā atklāta piemiņas plāksne pirmajam Brīvības cīņās kritušajam latviešu karavīram

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 20.03.2015

16. martā Priekuļu tehnikumā atklāja piemiņas plāksni pirmajam par Latvijas neatkarību kritušajam latviešu karavīram - virsnieku rezerves rotas (no 29.01.1919. - Pirmā Latvijas Neatkarības rota) leitnantam Pēterim Dambītim.

Pēteris Dambītis dzimis 1895. gada 16. martā Plāņu pagasta "Vecbreķeļos", mācījies Trikātas draudzes skolā, beidzis Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu un, nesasniedzis 24 gadu vecumu, 1919. gada 16. janvārī pirmais krita par brīvu Latviju, aizstāvot Lielauces pili, kurā bija apmeties O. Kalpaka bataljons (neilgi pēc P.Dambīša tajā pašā kaujā krita arī leitnants Frīdrihs Liepa, kara ierēdnis Vilis Cīrulis un instruktors Jānis Būvmeistars, bet dažus sagūstītos nacionālās armijas karavīrus sarkanarmieši bija nošāvuši jau agrāk).

Plāksnes svinīgā atklāšanā piedalījās Priekuļu tehnikuma vadība un audzēkņi, NBS pārstāvji, ZS veterāni, Priekuļu un Cēsu jaunsargi.

Latvijas armijas kapelāns Laimnesis Pauliņš, iesvētot P.Dambīša piemiņas plāksni, teica: "Mēs esam tie, kuri veidojam savas atmiņas, arī valsts un tautas atmiņas. Mēs šodien runājam savā valodā, mācāmies savā valodā, bet nedrīkstam to uztvert kā pašu par sevi saprotamu vai nejaušību. Mums jāapzinās, ka bija cilvēki, kuri par to samaksājuši augstāko cenu, atdevuši dzīvību, kuri par to maksājuši ar asinīm."

Par oriģinālās plāksnes, kura tomēr bija saglabāta, likteņa līčločiem laikmetu griežos klātesošajiem pastāstīja Priekuļu tehnikuma muzeja vadītājs A. Lingarts: “Sākoties padomju valdīšanai, viss, kas nesaskanēja ar partijas ideoloģiju, bija kaitīgs un iznīcināms. Tam bija pakļauta arī piemiņas plāksne. Tolaik skolā par direktori strādāja Vizma Zviedre, kura, būdama partijas biedre, bija saglabājusi kārtīga latviešu cilvēka sirdi. Viņa plāksni aizveda uz mājām Dobelē un noglabāja mājas bēniņos, kur tā glabājās līdz 2012.gadam, kad saņēmu tālruņa zvanu no viņas, ka gribot atvest piemiņas plāksni. Tagad plāksne atgriezusies skolā, un tajā kā pirmais ierakstīts Pēteris Dambītis, kuram šodien atklājam īpašu piemiņas plāksni.”

Brīvības cīņās devušies vairāki desmiti tehnikuma audzēkņu. Pieci no tiem krituši, viņu vārdi iemūžināti granīta plāksnē, ko skolā atklāja 1927. gadā 11.novembrī. Atmodas gados, uzskatot, ka plāksne okupācijas gados iznīcināta, vietējie aktīvisti, kā paraugu izmantojot saglabājušās fotogrāfijas, 1990.g. izgatavoja un tehnikuma telpās uzstādīja kopiju.

Par oriģinālās plāksnes, kura tomēr bija saglabāta, likteņa līčločiem laikmetu griežos klātesošajiem pastāstīja Priekuļu tehnikuma muzeja vadītājs A. Lingarts: “Sākoties padomju valdīšanai, viss, kas nesaskanēja ar partijas ideoloģiju, bija kaitīgs un iznīcināms. Tam bija pakļauta arī piemiņas plāksne. Tolaik skolā par direktori strādāja Vizma Zviedre, kura, būdama partijas biedre, bija saglabājusi kārtīga latviešu cilvēka sirdi. Viņa plāksni aizveda uz mājām Dobelē un noglabāja mājas bēniņos, kur tā glabājās līdz 2012.gadam, kad saņēmu tālruņa zvanu no viņas, ka gribot atvest piemiņas plāksni. Tagad plāksne atgriezusies skolā, un tajā kā pirmais ierakstīts Pēteris Dambītis, kuram šodien atklājam īpašu piemiņas plāksni.” 

Attēls: facebook.com

Avots:

facebook.com

Reklāma