Restaurācijas darbu laikā Tallinas Sv. Olafa baznīcā atrasti būvelementi ar viduslaiku krāsojumu

Tallinas ikoniskā simbola - Sv. Olafa baznīcas - restaurācijas darbu laikā, noņemot sliktā stāvoklī esošo apmetumu, dienvidu kapelas ieejas portāla fasādes sienās atklātas viduslaiku būvdetaļas – tēsta kaļķakmens apdares bloki. Par īpašu šo atklājumu padara uz blokiem saglabājies polihromais krāsojums. Šādi atradumi, kā rus.delfi.ee pastāstīja Tallinas pašvaldības Pilsētplānošanas departamenta Pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītājs B.Duboviks, ir ļoti reti un tāpēc vērtīgi, jo oriģinālais viduslaiku krāsojums, kas savulaik klājis visus Vecās Tallinas ēku portālus, atmosfēras iedarbības rezultātā gadsimtu gaitā ir zudis.

Restaurācijas ietvaros veiktā baznīcas dienvidu daļas apsekošana apliecināja vēsturnieka Anta Heina iepriekš izteikto pieņēmumu, ka pēc 1820. gada ugunsgrēka, kurā dievnams pilnībā izdega, dienvidu kapela tikusi uzbūvēta no jauna, izmantojot iepriekšējās kapelas būvmateriālus. Krāsotie bloki bijuši daļa no pakāpienveida smailarkas portāla, kas sākotnēji savienojis kapelu ar galveno baznīcas lūgšanu telpu. Tā kā šis portāls atradies ēkas iekšpusē un nebija pakļauts tiešai atmosfēras ietekmei, krāsojums varēja saglabāties līdz pat 19.gs. Portāls, baznīcu 1830.g. atjaunojot, uzbūvēts no jauna, bet pāri palikušie materiāli iebūvēti kapelas sienās.

Šobrīt atrastie krāsotie bloki tiek uzmērīti un dokumentēti, bet vēlāk tos, iespējams, izņems no sienas, lai rūpīgāk izpētītu un izstādītu apskatei baznīcā.

Sv. Olafa baznīcu nevar nepamanīt – tā ir augstākā un lielākā Tallinas vecpilsētas viduslaiku celtne, tornim paceļoties 123,8m augstumā. Pastāv minējums, ka baznīca celta jau 12.gs. beigās, kad to uzcēla un Norvēģijas karaļa Olafa II (Olafa Svētā) vārdā nosauca Tallinā vēl pirms dāņu iebrukuma Ziemeļigaunijā dzīvojošie un darbojošies skandināvu tirgotāji. Tomēr vēstures avoti par Sv. Olafa baznīcas pastāvēšanu liecina tikai no 1267. gada.

Līdz reformācijai Sv.Olafa baznīca piederēja katoļiem, tad nonāca luterāņu rīcībā. 1950. gadā baznīca tika nodota Tallinas baptistu draudzei, kura to joprojām izmanto dievkalpojumiem.

Gotiskajā stilā celtā būve savulaik, no 1549. līdz 1625. gadam, iespējams, bija pasaulē augstākā ēka – tās tornis pēc dažu autoru minējumiem slējās 159 metru augstumā (ticamāk – līdz 125m) un kalpoja kā tālu redzama bāka jūrniekiem. Padomju okupācijas laikā čeka baznīcas torni izmantoja novērošanai un kā antenu radiosakaru nodrošinājumam. Savu patreizējo plānojumu un izmēru trīsreiz pastāvēšanas laikā nodegusī un vairākkārt pārbūvētā baznīca ieguva 16. gadsimtā, bet interjers atbilst 19.gs. I puses dizaina tendencēm.