Rīgas Brāļu kapiem –106

Šodien, 28.oktobrī ir 106. gadadiena, kopš aizsākās Rīgas Brāļu kapi. To pirmsākums meklējams 1915. gada 28. (pēc vecā stila – 15.) oktobrī, kad šeit guldīja pirmos trīs kritušos latviešu strēlniekus. Tie bija 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 2. rotas strēlnieki Jēkabs Timma, Andrejs Stūris un Jānis Gavenas, kuri krita 25.( 12.) oktobra kaujā ar vācu patruļu pie Kraslovsku mājām Tīreļpurvā. Pēc nāves viņus apbalvoja ar 4. šķiras Sv. Jura krustiem. Viņu mirstīgās atliekas sanitārajā automobilī pārveda uz Rīgas Latviešu biedrības namu, kur tai laikā atradās evakuācijas punkts. Bēres organizēja Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja, kura panāca, ka kritušos apbedīs Meža kapos, tā liekot pamatu Rīgas Brāļu kapiem. 28. oktobrī Rīgas Latviešu biedrības namā sākās bēru ceremonija, kuru ievadīja mācītāja Edgara Berga svētruna, tad kritušos baltos šķirstos uz katafalkiem veda cauri Rīgai uz Meža kapiem. Viņus pavadīja ļaužu straumes — gan Rīgas iedzīvotāji, gan bēgļi no Kurzemes. No namu atvērtajiem logiem uz kritušo šķirstiem ļaudis kaisīja ziedus. Kad bēru gājiens sasniedza kapus, to sagaidīja ļaužu pūļi, kuri bija izklājuši ar ziediem visu apkārtni ap izraktajām trim kapu kopiņām. Guldot zemē kritušos strēlniekus, klātesošos uzrunāja viņu bataljona komandieris kapteinis Rūdolfs Bangerskis: “Paies gadi, paies cilvēku mūži, daudz ko slavenu aizmirsīs, bet šie pirmie trīs varoņi paliks vēsturiski. Gods un slava latvju tautai, kuras klēpī aug varoņi”. Vēlāk daudzi varoņi savas galvas nolika par savu tautu un tika apbedīti Rīgas Brāļu kapos. Šeit apglabāti vairāk kā 2000 karavīri, no kuriem 977 ir strēlnieki. 

Atmiņu fragments no 1.Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona praporščika P.Luksa runas trimdā, 1965.g. Kanādā: “...Es eju pa priekšu goda sardzei, kura katrā pusē rindā pavada katafalkus, un jūtu sevī lepnumu, it kā man tiktu parādīts šis gods, it kā es būtu tā centrālā figūra, kurai pienāktos šī atzinība. Un es jūtu it kā skaudību pret šiem kritušajiem un labprāt gribētu gulēt vienā no šiem ziedu pušķotajiem zārkiem... Esmu nostādījis vadu – goda sardzi un vēroju zārku kapā nolaišanas brīdi, jo tai laikā mums jādod trīs salūta zalves. Īsas komandas...un tālu noskan mūsu šāvienu atbalss retajās priedēs. Pamats Brāļu kapiem ir likts. Vēl orķestris spēlē “Dusiet jūs, kaujas ērgļi” – karavīru atvadu Dziesmu. Vēl runas...un mēs pametam trīs kapus,- nē, trīs ziedu kaudzes...Tiem drīz vien pievienojas atkal un atkal citas. Aug strēlnieku slava, bet aug arī strēlnieku kapu rindas Brāļu kapsētā... Mūsu Brāļu kapus ir cēlusi latviešu tauta saviem varoņiem...Un lai kur latviešu karavīri – vai Latvijā zināmās vai nezināmās vietās, vai plašajos Krievijas kara laukos, stepēs un purvos, kā veļi viņi visi plūst uz Rīgas Brāļu kapiem, lai tiktos ar vecajiem kara biedriem, saslēgtos ar tiem ciešā ierindā un strāvotu šinī templī latviešu karavīra varoņgaru. Tā ir vieta, kur arī jūs varat aiziet satikt savus kritušos. ”

1923. gadā tika izsludināts konkurss Brāļu kapu iekārtošanai, kurā uzvarēja tēlnieks Kārlis Zāle. Pēc viņa projekta 1924. gada 18. novembrī sākās Brāļu kapu ansambļa celtniecība (arhitekts profesors akadēmiķis Pēteris Feders, arhitekts Aleksandrs Birzenieks un Rīgas dārzu direktora Andrejs Zeidaks) kas turpinājās līdz pat 1940. gadam, lai gan ansambli atklāja jau 1936. gada 11. novembrī.

Avots: Andra Balcera facebook.com lapa (sk. A.Balcera lapā vairāk attēlu)