Rjūrika pilskalna izrakumos Novgorodā uzieta Ziemeļkrievijā senākā skaitāmā birka

Pēterburgas arheologi paziņojuši par 2020.g. Novgorodas ekspedīcijas nozīmīgāko atklājumu – par Rjūrika pilskalnu sauktajā Novgorodas senpilsētas vietā atrasta ar 9.gs. beigām datēta skaitāmā birka. “Noteiktais datējums ļauj uzskatīt, ka esam uzgājuši senāko šāda veida priekšmetu Ziemeļkrievijā,” preses relīzē informē ekspedīcijas vadītāja Natālija Hvoščinska.

Koka skaitāmās birkas (latviešu literatūrā tiek lietots arī nosaukums “burtkoki”) Eiropas teritorijā ir pazīstamas jau kopš antīkajiem laikiem. Tās bija plaši izplatītas arī Senās Krievzemes pilsētās. Birkas izmantoja labības, medus, lopu, ādu un citu preču daudzuma uzskaitei. 

Pieilmeņa-Novgorodas un Staraja Rusas reģionā ir iegūti vairāki simti skaitāmo birku, tāpēc pats atraduma fakts nebūtu atsevišķas pieminēšanas vērts, ja vien ne datējums, kas Rjūrika pilskalnā atrasto skaitāmo kociņu šobrīd ļauj uzskatīt par pašu senāko birku Ziemeļkrievijā.

Birku arheologi atrada Rjūrika pilskalna apmetnes aizsarggrāvja pašā dibenā. Tas ir šķērsgriezumā trīsšķautņains 26,5cm garš koka dēlītis, uz kura plakanajām un šķautņu malām iegrieztas ar skaitīšanu saistītas atzīmes. Plakanajās malās ir atzīmētas kādas mēra vai skaita pamatvienības, bet šķautņu malās esošās atzīmes tās kārto pa desmitiem. Kā liecina pētījumi, Ziemeļkrievijā agrajos viduslaikos pastāvējusi uz 3, 7 un 10 bāzētas skaita sistēmas.

Birkas atradums arheologiem bija negaidīts, pastāstīja N.Hvoščinska, jo 9.gs. II pusē – 10.gs. izmantotais aizsarggrāvis atrodas ārpus apmetnes dzīvojamās daļas un tā dziļākajā daļā atradās galvenokārt pārtikas atkritumi, dzīvnieku kauli un nedaudz keramikas lausku. Nebija iemesla cerēt šeit iegūt kādus vērtīgus atradumus, arheoloģe norāda. Tomēr ekspedīcijas pēdējās dienās zinātnieki ieguva vēl vienu interesantu atradumu – noņemot smagu, mālainu grunts slāni arheologi uzgāja lielu vienpusēju raga ķemmi. Šādas ķemmes parasti saista ar frīzu meistariem, Hvoščinska stāsta, un 9.-10.gs. tās bija izplatītas daudzviet Eiropā.

Rjūrika pilskalns (Līdz 19.gs. saukts vienkārši par “Pilskalnu”) ir sena, uz upes ielejā esoša reljefa paaugstinājuma ierīkota apmetnes vieta, kas atrodas apm. 2km uz dienvidiem no mūsdienu Novgorodas centra, pie Volhovas upes iztekas no Ilmeņa ezera. Pirmās apdzīvotības pēdas šeit konstatētas jau no neolīta un agro metālu laikmeta. 9.-10.gs. Rjūrika pilskalnā, salas zemesraga daļā, atradās ar grāvi, valni un koka sētu nocietināta ilmeņa slāvu apmetne, kuru saista ar senkrievu hronikās minēto “Jauno Pilsētu”. Līdzās Gņezdovai pie Dņepras Rjūrika pilskalns ir otra, ar skandināvu cilmes atradumiem bagātākā vieta vīkingu Austrumu ceļa Dņepras maršrutā. Tāpat Rjūrika pilskalna apmetnē atrasti daudzi no austrumiem importēti greznuma priekšmeti, mandeles, grieķu rieksti, persiku kauliņi, austrumu un Bizantijas monētas, tostarp divi dirhēmu depozīti. Atrasti arī dažādi somugriem un baltiem raksturīgi priekšmeti.

Uzskata, ka šeit, tāpat kā Veclādogā, atradās viena no skandināvu konunga Rjūrika rezidencēm, kuras tas dibināja pēc tam, kad, atbilstoši  Pirmhronikā teiktajam, 862. gadā pēc tagadējā Ziemeļrietumu Krievijā dzīvojošo slāvu un somugru  aicinājuma “nākt un valdīt” kopā ar brāļiem Sineusu un Truvoru ieradās Novgorodā.

Avots:

archeo.ru