Tukuma ev.lut. baznīcas kapsētas izrakumi 2020.g.: kopsavilkums

Arheoloģiskās izpētes darbi Tukumā, pie evaņģēliski luteriskās baznīcas (atļauja Nr. A-00943/2020) veikti no 2020. gada jūnija līdz septembrim, objektā strādājot 23 dienas. To mērķis bija nodrošināt arheoloģisko uzraudzību baznīcas pamatu rekonstrukcijas, lietus kanalizācijas un drenāžas izbūves ietvaros veikto zemes rakšanas darbu laikā. Plašāki arheoloģiskie pētījumi šeit veikti 2003. un 2019. gadā. 2003. gadā nelielā platībā ap baznīcas ēku esošās kapsētas ziemeļu daļā arheologa Mārtiņa Rušas vadībā izpētīti 10 regulāri apbedījumi un kaulu kambara daļa. 2019. gadā ap baznīcas rietumu fasādi, torni un cauri dārzam raktajās tranšejās arheoloģes Unas Cines vadībā izpētīti 11 apbedījumi.
2020. gada būvprojekts paredzēja īstenot lietus kanalizācijas un drenāžas izbūves 2. kārtu ap baznīcas ēkas ziemeļu un austrumu daļu. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauja (Nr. A-00943/2020) objektā paredzēja tikai uzraudzības darbu metodiku. Ņemot vērā 2019. gada arheoloģiskās izpētes darbu rezultātus (atradumiem un pārjauktu apbedījumu paliekām blīvo kapsētas daļas kultūrslāni), lielākajā būvniecībai nepieciešamo rakšanas darbu zonā pētījumiem par atbilstošāko tika izvēlēta arheoloģisko izrakumu metodika. Uzraudzība veikta vien atsevišķām tranšejām baznīcas iekšpagalmā. Metodiskai izpētes darbu veikšanai būvniecībai paredzētais atrokamais apjoms, kas aptvēra zonu uz ziemeļiem no ieejas baznīcas sakristejā līdz tornim rietumos, sadalīts astoņās izrakumu tranšejās un divos laukumos.
Arheoloģiskās izpētes darbos pie Tukuma ev. lut. baznīcas 2020. gada jūnijā–septembrī izpētīta 114,19 m2 liela kapsētas teritorija, 21 cilvēka un viens dzīvnieka apbedījums, kā arī četri kaulu kambari. Regulārie cilvēku apbedījumi datējami periodā no 16. gs. otrās puses –18. gs. pēdējam ceturksnim, savukārt kaulu kambari un dzīvnieka apbedījums ierakts vēlāk. Izpētes darbos savāktas arī ap 500 postītu indivīdu apbedījumu paliekas, kas pēc antropoloģiskā izvērtējuma pārapbedītas pie sakristejas ziemeļu sienas, 2. laukuma vidusdaļā. Atrastas ap 700 senlietas, kas pārstāv rotaslietu, monētu, sadzīvē lietojamo priekšmetu, darbarīku, ieroču, trauku un būvkalumu funkcionālās grupas. No būvvēstures liecībām īpaši svarīga ir ap baznīcas ziemeļu sienu un sakristejas ziemeļu un austrumu sienu izpētītā bruģētā apmale. Tā devusi autentiskas norādes plānotajiem šī būvelementa restaurācijas darbiem. Atrastās senlietas tiks nodotas Tukuma muzejam, regulāro apbedījumu skeletu kauli glabājas LU Latvijas vēstures institūta Bioarheoloģisko materiālu krātuvē.
Avots: