Turpinot Latvijas vēsturisko krogu kataloga veidošanu, izpētīs trīs ceļu posmus Vidzemē un Sēlijā

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 06.06.2023

Brīdagas krogs. Viļķenes pagasts, Limbažu novads. 2023.g. 29.aprīlis. V.Grīviņa foto.

Saņemot Valsts kultūrkapitāla fonda, Vidzemes un Sēlijas vēsturisko zemju kultūras programmu finansējumu Historia.lv komanda šovasar turpinās 2022.gadā uzsākto Latvijas vēsturisko krogu kataloga veidošanu. Tiks apsekotas un fotodokumentētas senās krogu ēkas un to vietas šādos ceļu posmos: 1) Rīgas–Pērnavas ceļa posmā Bātciems – Saulkrasti – Salacgrīva – Ainaži; 2) Rīgas – Valmieras – Tērbatas ceļa posmā Straupe – Rīga; 3) Rīgas – Daugavpils Daugavas kreisā krasta ceļa posmā Mūrmuiža (Krasti) – Nereta – Aknīste.

Ekspedīcijās iegūtie attēli un ziņas tiks papildināti ar atmiņas institūcijās apkopoto avotu un literatūras materiāliem, sagatavojot apsekoto posmu krogu aprakstus, kas gada beigās visiem interesentiem būs brīvi pieejami Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas krātuves un novadpētniecības platformas Historia.lv  sadaļā “Vietas”.

Krogu nozīme Latvijas vēsturē

Krogi radās kā ceļotāju atpūtas un nakšņošanas, pārtikas/dzērienu un zirgu barības iegādes vietas pie lielākajiem ceļiem – ziņas par šādiem krogiem Latvijas teritorijā ir no 13.gs. Laika gaitā krogu funkcijas paplašinājās – tie kļuva par pirmajām Latvijas lauku sabiedriskajām celtnēm, tajos norisinājās pagastu dienu sanāksmes, ļaužu personīgās dzīves notikumu svinības, zviedru laikā krogi kalpoja arī kā pasta stacijas, krogos reizēm pat noturēti dievkalpojumi un mācīti bērni... 

Kā vieta, kur ikdienas ierodas jauni ceļinieki no tuvienes un tālienes, krogi izveidojās par sava veida pirmajiem ziņu (un arī baumu) centriem. Ne velti radusies paruna: “Ej krogū - būsi gudrs!” Krogos slēdza darba līgumus un naudas darījumus, apsprieda pagasta darīšanas, dzīves būšanas un nebūšanas...

Latvijas sociālās un ekonomiskās vēstures norišu izpratnē būtisks, lai arī samērā tumšs krogu vēstures aspekts ir to saistība ar alkohola lietošanas pieaugumu sākot no 18. gadsimta II puses, kad vienlaikus ar dzimtbūšanas jūga pastiprināšanos plaši ieviesās degvīna dedzināšana, kas daudzām muižām kļuva par galveno ienākumu avotu un rosināja to īpašniekus ierīkot arvien jaunus krogus, kuros zemnieki meklēja un atrada kaut īsus aizmiršanās brīžus smagā, nebeidzamā ikdienas darba ritmā...

Ap 19. gs. vidu Vidzemē darbojās ap 2000 krogu, Kurzemē ap 1000 (par Latgali precīzu ziņu pagaidām nav), bet 19. gs. II pusē / 20.gs. sākumā, mainoties gan satiksmes veidiem, gan sociālekonomiskajiem apstākļiem, daudzi krogi, zaudēja nozīmi, pārtrauca savu iepriekšējo darbību un pārtapa par dzīvojamām mājām, sabiedrisko organizāciju namiem vai arī tajos iekārtoja kādas saimnieciskas nozīmes telpas. Tomēr daļa krogu joprojām turpināja darboties kā traktieri un viesu mājas.

Vēsturiskās, līdz mūsdienām saglabājušās, no 18.gs. beigām līdz 20.gs. sākumam celtās krogu ēkas ir nozīmīga Latvijas arhitektūras mantojuma sastāvdaļa. Tie ir neaizstājami, Latvijā maz pētīti informācijas avoti par sava laika būvniecības tradīcijām. Vietējās būvniecības tradīcijas un metodes šajās celtnēs dabīgi savijušās ar muižu un pilsētu arhitektūru, veidojot savdabīgas, kultūrvēsturiski vērtīgas un interesantas formas.

Laiks pēc II pasaules kara krogiem bija sevišķi nelabvēlīgs – daudzas bij. krogu ēkas, to atrašanās vietas, telpiskā plānojuma un citām vajadzībām grūti pielāgojamo konstruktīvo risinājumu dēļ, tika nolaistas, aizgāja postā un palēnām sabruka. Turklāt ēku pamešana un bojāeja vai arī neatgriezeniska pārbūve nav tikai padomju laikam raksturīga parādība – pieaugošās urbanizācijas un lauku apdzīvotības samazināšanās ietekmē šis process turpinās arī mūsdienās. 

Par krogu ēku aktualitātes lejupslīdi liecina arī arhitektūras pieminekļu saraksts – starp 3497 arhitektūras pieminekļiem ir tikai 25 krogu ēkas un jau 10 gadus sarakstam nav pievienots neviens jauns vēsturiskais krogs, bet atsevišķi objekti pat zaudējuši šo statusu.

Tāpēc šobrīd ir ļoti svarīgi kvalitatīvi vizuāli dokumentēt vēl saglabājušās ēkas un apkārtējo ainavu, lai nākotnē gan profesionāli pētnieki, gan vietējie iedzīvotāji un citi interesenti tās varētu izzināt un par tām mācīties pat tad, ja pašas krogus celtnes fiziski vairs nebūs saglabājušās. Šī uzdevuma veikšanai Historia.lv ir sākusi veidot Latvijas vēsturisko krogu katalogu. Ar šobrīd sagatavotajiem aprakstiem var iepazīties ŠEIT: https://www.historia.lv/karte/vieta/celi-un-robezas-890/vieta/krogi-925

Historia.lv aicina visus, kuri saskata Latvijas vēsturisko krogu kataloga izveides nozīmīgumu un kuriem ir atbilstošas iespējas, atbalstīt projekta īstenošanu ar ziedojumu.


Valters Grīviņš,
Historia.lv redaktors, Latvijas vēsturisko krogu kataloga projekta vadītājs
[email protected], 29151826

Projekti tiek īstenoti ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Vidzemes plānošanas reģiona (Vidzemes vēsturiskās zemes kultūras programma) un partnerības “Kaimiņi”&Kopienu sadarbības tīkla
“Sēlijas salas” (Sēlijas vēsturiskās zemes kultūras programma) atbalstu.

Reklāma