Uz Maskavu pēc kamieļiem: hercoga Jēkaba neveiksmīgajam mēģinājumam nodibināt diplomātiskas attiecības ar Maskaviju – 375

Paiet 375 gadi kopš Kurzemes hercoga Jēkaba mēģinājuma nodibināt diplomātiskās attiecības ar Krieviju.

Cenšoties izvērst savus tirdznieciskos sakarus ne vien Rietumos, bet arī austrumu virzienā, Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs (1610–1681) vēlējās izmantot Krievijas cara Alekseja Mihailoviča (1629–1676) kāpšanu tronī 1645. gadā, lai nodibinātu diplomātiskās attiecības. Jēkabs norīkoja Sēlpils virspilskungu Frīdrihu Johanu fon der Reki pie cara un izsniedza viņam ceļojuma dokumentu jeb pasi (Passbrief). Tajā hercogs lūdza atļaut sūtnim brīvi pārvietoties cara valsts teritorijā un ceļojuma laikā sniegt viņam nepieciešamo palīdzību un atbalstu. Nosūtot Reki pie Krievijas cara, Jēkabs izsniedza sīku instrukciju ar Krievijā veicamo uzdevumu uzskaitījumu. Rekem bija jāpanāk, lai cars Aleksejs Mihailovičs atpērk divus dārgakmeņus no cara kroņa, kuri t.s. Smutas laikā bija nonākuši hercoga tēva rokās. Tāpat sūtnim bija jāizsaka piedāvājums savervēt cara armijai algotņus karam ar tatāriem, ja vien cars no Polijas karaļa iegūtu tam atļauju, kā arī sameklēt Aleksejam līgavu Eiropā. No savas puses Jēkabs lūdza, lai cars piešķirtu brīvas tirdzniecības tiesības Krievijā un ļautu viņa pārstāvjiem netraucēti doties uz Persiju. Bez tam Rekem bija jāiepērk hercogam dažus labus persiešu zirgus, kā arī trīs vai četrus kamieļus, kurus tad varētu izmantot sūtņa bagāžas atgādāšanai uz Kurzemi, jāsalīgst krievu valodas tulks un jāizpilda virkne citu hercoga prasību.
Rekem neizdevās izpildīt uzdoto, jo cara galms liedza iebraukšanu Krievijā, paziņojot, ka, tā kā hercoga priekšgājēji neesot sūtījuši pie cariem sūtņus, tad arī Jēkaba sūtni nevarot uzņemt. Kurzemes hercogistes diplomātiskās attiecības ar Krieviju tika nodibinātas 1654. gadā, un tas notika jau pēc cara iniciatīvas.

Avots:

LNA facebook.com lapa