Kuldīgai augot kā viduslaiku Livonijas pilsētai, attīstījās amatniecības tradīcijas. Pilsētniekiem nepieciešamo apģērbu un apavus izgatavoja vietējie amatnieki, par kuru prasmēm norāda arheoloģiskajos izrakumos atrastie apavi.
Kā tagad, tā arī senāk apavu darināšanai visvairāk izmantoja ādu. Tolaik darināti vairāku veidu mīksti, kāju aptveroši apavi – pastalas, puszābaki, zābaki un kurpes. Apavus bija iespējams izgatavot no dažāda biezuma un stingrības ādām, kas uzlaboja apava kvalitāti. Apaviem izmantotās ādas biezums bijis 1-3 mm. Ādas biezums atkarīgs no izmēra: vīru zābakiem biezāka, sievu un bērnu zābakiem lietota plānāka āda.
Kuldīgas novada muzeja vēstures ekspozīcijā “Kuldīga pirms mums” skatāms ādas apavs, kas datējams ar 13.-14.gs.