Virtuālā izstāde “Talavija līdzās Latvijai”

2020. gada 14. decembrī latviešu studentu korporācija Talavija atzīmēja savu 120 gadskārtu, izkarinot savu balt-zaļ-zelta krāsa karogu pie LU galvenās ēkas ieejas durvīm no Raiņa bulvāru 19 puses līdzās Latvijas sarkan-balt-sarkanajam karogam. Pirms 102 gadiem vietā, kur tika izkarināts Talavija karogs, Atsevišķās Studentu rotas karavīri no latviešu studentu korporācijas Selonija izkarināja sarkan-balt-sarkanie Latvijas karogus. Abas latviešu studentu korporācijas veidoja pamatus vienam no pirmajiem Latvijas nacionālajiem militārajiem formējumiem – Atsevišķajai Studentu rotai. Virtuālā izstāde tapusi sadarbojoties latviešu studentu korporācijas Latvia loceklim Rūdolfam Rubenim un latviešu studentu korporācijas Talavija loceklim Marģerim Počam.

Virtuālā izstāde ir strukturēta tematiskā formā ar hronoloģisku ievirzi, izceļot spilgtākos notikumus un personības Latvijas vēsturē no 1918. gada līdz mūsdienām, kur īpaša loma bijusi atvēlēta 1900. gada 14. decembrī pie Rīgas Politehniskā institūta dibinātajai latviešu studentu korporācijai Talavija. Notikumi un personības atspoguļotas ar fotoliecībām no Talavija arhīva un LU Muzeja krājuma.

Vairums apskatāmo digitalizēto vēsturisko fotogrāfiju ir no Talavija arhīvā, no kurām izceļamas ir pirmā Latvijas Republikas ārlietu ministra Zigfrīds A. Meierovics Talavija regālijās un LU students Markus Ozols Latvijas Armijas formastērpā ar Talavija biedra kandidāta deķeli. Abas personības piederējušas Talavija saime, un tām ir nopelni Latvijas valsts labā. Z. A. Meirovics panāca Latvijas Republikas starptautisko atzīšanu de iure no Francijas, Lielbritānijas, Itālijas un Japānas puses, bet M. Ozoliņš kā Atsevišķās Studentu rotas, vēlāk Studentu bataljona karavīrs paspēja pagriezt tiltu pār Daugavu Bermontiādes laikā, izglābjot jauno Latvijas Republiku no krišanas pulkveža Pāvela-Avalova Bermonta vadītās Rietumkrievijas brīvprātīgas armijas.

Izstādē ir uzsvērta ir Talavija locekļa Z. A. Meirovica nozīme mūsdienu Latvijas ārpolitikā, jo viņš aizsāka mūsdienu reģionālo sadarbību starp Baltijas valstīm, Poliju un Ukrainu. Ar to centās panākt jauno, neatkarīgo valstu pastāvēšanu, uzliekot pretsvaru PSRS un Vācijai. Kā zināms, Otrā pasaules kara laikā abas valstis atņēma neatkarību Baltijas valstīm. Mūsdienās šī aktualitāte nav zudusi sakarā ar Krievijas Federācijas, tiesiskās PSRS mantinieces, agresivitāti.

Uzsverot Atsevišķās Studentu rotas nacionālās piemiņas nozīmi, virtuālajā izstādē skatāma fotogrāfija no LU Muzeja krājuma, kas parāda svinīgu Atsevišķās Studentu rotas karoga reabilitāciju LU Lielajā aulā 20. gs. 80./90. gadu mijā, norisinoties Trešajai atmodai. Karogu reabilitācijā piedalījās Talavija locekļi no trimdas, kuri visus 50 PSRS okupācijas gadus bija saglabājuši pašu studentu korporāciju.

Neskatoties uz Talavija locekļu iesaisti nozīmīgos Latvijas vēstures notikumos, pati studentu korporācija ir patriotiska studentu biedrība, ko vieno draudzība, godaprāts, latvietība un izglītība. Tā ir studentu brālība, kas manto senas tradīcijas paaudžu paaudzēs, audzina patriotismu un intelektuālismu latvietības garā. Studentu korporācijas ir nacionāli vienotas, bet akadēmiski dažādas.

Virtuālā izstāde “Talavija līdzās Latvijai"

Studentu korporāciju 18. novembra gājiena tradīcija

LU Muzeja krājumā ir ievērojama studentu akadēmisko mūža organizāciju liecību kolekcija, ar kuru var iepazīties, sazinoties ar krājuma glabātāju Rūdolfu Rubeni. Kontakti: [email protected], 67034566 vai 25733456

Avots:

lu.lv