Baltais jātnieks Meņģeļ kalnā pie Mujānu muižas

Pie Mujēnu, Imantas muižas atrodas tā sauktais Menģeļ kalns, kurš savu vārdu esot dabūjis no tā, ka kalnā ticis aprakts kāds muižnieks, Menģelis. Kalns atrodas mežā uz uzstādinātā dzirnavu ezera labā krasta, kur Mujēnu grāfs gāja pastaigāties un pavadīja tur laiku pa vasaras vakariem. 1900. gadā kāds Kūlis, par Ķūli saukts (zēns būdams viņu redzēju mujēniešu Krumpiņ mājā dzīvojam par rentnieku) stāstījis, ka viņš 1898. gadā dzīvojis Ķieģeļu pagasta mājā, kādu vakaru rudenī apm. no 8-9 gadījies caur Menģel kalnu iet uz māju un piepeži kā no zemes izaudzis balts zirgs ar jātnieku un zirgs taisījies viņam kāpt virsū, viņš nolecis no ceļa, domādams, ka grāfa dēls jāj, bet brīnījies, kur tik klusu un vēlu un ka pat segli bijuši balti. Pēc 5-6 nedēļām vēlāku gar minēto vietu gadījies uz māju iet viņa, t.i. Kūļa mātei. Gājus jau baiļodamās kā jau pa tumsu, ap 8 vakarā un vecenīte jau no tālienes mežā ieraudzījus balto jātnieku un nogājus no ceļa mežā, paslēpusies pie koka un nu skatījusies kas notiks un viņa tumsā redzējus pat seglu siksnas, kad i tās bijuš baltas, bet jājēja ģīmis bijis tumšs un neskaidris. Vecīte lūgus Dievu un no bailēm nav varējus pakustēties. Kad baltais jātnieks bijis nozudis viņa krustu mezdama un pātarus skaitīdama steigusies mājā un stāstījus dēlam kādās briesmās viņa bijus. Zeme kailsalā bijus salus, bet zirga kāju dimdoņu viņa nav dzirdējus. Tad arī dēls iedomājies, ka arī viņš nav dzirdējis soļus klaudzam. Dēls teicis, ka baltais jātnieks neesot nekas cits kā naudas muca, kas Meņģeļkalnā aprakta. Ja vēl būtot reiz to redzējis, būtot ķēries zirgam nāsīs, bet vairs nav gadījies tur iet un redzēt.