Valsts aizsardzībā pēc Egona Cēsnieka meta 1958.gadā darinātā vitrāža “Jāņi”.

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 28.02.2018

Egona Cēsnieka vitrāža “Jāņi” Rīgā Valdemāra ielā 1A. Foto: Aigis Auders.

Latvijas simtgades jubilejas pasākumu virknē  patīkami iekļaujas Kultūras ministrijas 19.janvāra rīkojums – iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas pieminekli kāpņu telpas vitrāžu “Jāņi” Rīgā Valdemāra ielā 1A. 

1958.gadā toreizējam Starptautiskajam jūrnieku klubam veidota lielformāta, domās brīva un kompozīcijā radoša, spilgta, košu krāsu stikla “glezna”. Radīts mākslinieciski augstvērtīgs, līksmes un gaviļu noskaņas paudošs darbs, brīvs no padomju uzspiestās simbolikas un tēlu galerijas. Apbrīnojami, ka vitrāža pārdzīvojusi Jāņu svētkiem sarežģītu laiku. Atcerēsimies, ka 1950. gadā svētkus aizliedza un izņēma no oficiāli svinamo svētku saraksta. Pēc Staļina nāves svinēšanas tradīcijas pamazām atgriezās, bet jau 60. gados valsts vara atkal vērsās pret nacionālistu svētkiem. Egons Cēsnieks ir nozīmīga un daudzšķautnaina personība Latvijas mākslā. Kā gleznotājam, Jāņa Kugas vadītās dekoratīvās glezniecības meistarklases 1944. gada absolventam, viņam raksturīgs spēcīgs koloristisks vēriens – košas, versmainas krāsas ir viņa iemīļota palete. Paralēli glezniecībai viņš interesējies par vitrāžu mākslu. 1960-70-jos gados Egons Cēsnieks izcēlies ar īpaši avangardiskām idejām un eksperimentiem vitrāžu mākslā un klasiskām tehnoloģiju zināšanām šajā jomā. Padomju okupācijas laikā, kā pierāda “Jāņi”, ir tapuši ne tikai valdošās ideoloģijas diktēti dažādas tehniskās kvalitātes darbi, bet arī šedevri. Mainoties Valdemāra ielas 1A ēkas dažādām funkcijām, ir palaimējies, ka vitrāža šodien atrodas savā vēsturiskajā vietā. Virkne mūsu vecmeistaru darbu objektos zuduši. Ņemot vērā vitrāžu salīdzinošo trauslumu, būtu vērts kultūras mantojuma kopējiem pārskatīt laika periodu, pēc kura mākslas darbs iekļaujams aizsargājamo objektu sarakstā. Tagadējie 50 gadi (par aizsargājamu pieminekli nevar kļūt objekts, kas radīts nesenāk kā pirms 50 gadiem)  ir pārāk ilgs laiks, kas varētu būt liktenīgi vēl dažiem esošajiem vitrāžu mākslas šedevriem. Pozitīvais lēmums par vitrāžas “Jāņi” likteni, cerams, liks ieraudzīt un sabiedrībai parūpēties arī par citiem augstvērtīgiem, apdraudētiem  padomju okupācijas laika mākslas darbiem!

Ilona Audere, Dr.art.

Reklāma