Diplomātam un Eslingenes bēgļu nometnes vecākajam Kārlim Kalniņam - 120

Kārlis Kalniņš dzimis 1902.gada 31.martā Rīgā, koktirgotāja ģimenē. Mācījies Pētera I reālskolā Rīgā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, K. Kalniņš mācījās evakuētajā Rīgas Aleksandra ģimnāzijā Veravā (tag.Viru) Igaunijā. Pēc ģimnāzijas atkārtotas evakuācijas ģimene mēroja ceļu uz Jeļeckas pilsētu Orlas guberņā Krievijā, kur turpinātas mācības Jeļeckas ģimnāzijā. Bēgot no Sarkanā režīma, ģimene uzturējusies arī Voroņežā un Harkivā. 1920.gada pavasarī ģimene atgriezās Rīgā. 1922.gadā K. Kalniņš beidza Rīgas pilsētas 1.vidusskolu un sāka tautsaimniecības studijas Latvijas Universitātē, 1933.gadā iegūstot tautsaimniecības zinātņu grādu. 1923.gadā kļuva par studentu korporācijas “Selonija” biedru. Paralēli studijām LU, 1924.gadā K. Kalniņš beidza angļu valodas institūtu ar angļu valodas vidusskolas skolotāja tiesībām. No 1924.līdz 1925.gadam bija sekretāra palīgs Ārlietu ministrijas Ārzemju pasu nodaļā, vēlāk strādājis par III šķiras sekretāru konsulātā Lībekā un atašeju ģenerālkonsulātā Berlīnē. 1932.gadā K. Kalniņš tika pārcelts dienestā uz Latvijas pastāvīgo delegāciju Tautu Savienības mītnē Ženēvā par atašeju-štata darbinieku. Dienesta laikā ieguvis arī ekonomikas licenciāta nosaukumu Ženēvas Universitātē. 1938.gadā pārcelts atpakaļ uz Rīgu, pildot Saimniecisko līgumu nodaļas vadītāja amatu, līdz 1940.gada vasarā atbrīvots. 1940.-1941.gadā bijis LPSRS vietējās rūpniecības tautas komisariāta Apgādes un sadales tresta nodaļas vadītājs. Vācu okupācijas laikā no 1941. līdz 1944.gadam darbojies Saimniecības ģenerāldirekcijā kā Saimniecības pētīšanas institūta direktors. 1944.gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur no 1945. līdz 1952.gadam bija latviešu kolonijas vecākais Eslingenē. Brīvās Latvijas laikā iegūtās diplomātiskās iemaņas K. Kalniņam palīdzēja ar lielu profesionalitāti vadīt lielo Eslingenes latviešu bēgļu nometnes sadzīvi, pārstāvot tās intereses un nodrošinot veiksmīgu sadarbību ar Rietumvalstu institūciju pārstāvjiem. No 1945. līdz 1947.gadam K. Kalniņš bija arī Latvijas Sarkanā krusta ģenerālsekretārs. 1952.gadā izceļojis uz Vašingtonu ASV. Strādājis par ASV Luterāņu nacionālās padomes palīdzības nozares asistentu. Bijis Latvijas sūtniecības Londonā padomnieks 1953.gadā. Atgriežoties Vašingtonā, K. Kalniņš strādājis ASV Kongresa bibliotēkā un turpinājis aktīvu pretkomunisma cīņu dažādās publikācijās. Miris 1967.gadā Vašingtonā.

Avots: LNA facebook.com lapa