Vecsaimniecība
Vēsturiskā apkaime: Graudupe
ZIŅAS
1912. gada Kurzemes guberņas adresu grāmatā “Meļķi” norādīti kā no Graudupes muižas iepirkta zemnieku saimniecība.[1] “Meļķus” redzam iezīmētus Latvijas armijas 1920.-to gadu uzmērījuma militāri topogrāfiskajā kartē (2. attēls).

1929. g. lauksaimniecības skaitīšanas fonda Rendas pagasta lietā “Meļķu” īpašnieki ir Kriša Rībena mantinieki. Anketā norādīts: “Pirkšanas ceļā iegūts īpašums – vecsaimniecība”.
Kopplatība 229 pūrvietas (1 pūrvieta – 0,36 ha), tai skaitā aramzeme – 113 pv., augļu un sakņu dārzs – 1,5 pv., pļavas – 51 pv., ganības – 59 pv.
“Meļķos” ir 1 no 1920.–1929. g. celta koka dzīvojamā ēka ar 5 istabām, kur 2 apdzīvo saimniecības vadītāji un viņu ģimenes, bet 3 algoti strādnieki un citi saimniecības iedzīvotāji. Īpašumā atrodas 1 līdz 1920.g. celts mūra stallis, 1 no 1920.–1929.g. celta mūra klēts, 1 līdz 1920.g. celta koka rija/piedarbs, 1 līdz 1920.g. celts koka labības šķūnis, 1 no 1920.–1929.g. celts koka šķūnis un vēl 1 no 1920.–1929.g. celta koka ēka. Labības šķūnis un rija atrodas zem viena jumta. Īpašumā ir 1 koka ūdens sūknis.[2]
1935. gada tautas skaitīšanas anketā kā “Meļķu” īpašnieks norādīts Jānis Rībens.
Mājā ir 5 apdzīvotas telpas. Dzeramais ūdens no pumpja, apgaismošana ar petrolejas lampu.
Mājā dzīvo 2 ģimenes. Uzkaitīts arī 1 iebraucējs.
1) Jānis Rībens (dz. 1897., luter., nodarbošanās – lauksaimnieks), viņa sieva Alīda Rībens (dz. 1902.g., luter., nodarb. – lauksaimniece), kalpone Ženija Grundmanis (dz.1906.g., luter.), rūmnieks (īrnieks) Ansis Krīgers (dz. 1903.g., luter., nodarb. – meža darbi).
2) Natālija Jēkels (dz.1906.g., luter., nodarb. – lauksaimniece), viņas meitas Olga Jēkels (dz. 1928.g., luter.), Paulīne Jēkels (dz. 1929.g., luter.) un Ženija Jēkels (dz. 1934.g., luter.), dēls Arvīds Jēkels (dz. 1931.g., luter.).
3) Pesters Meijers (dz.1881.g., ebrejs, nodarb. – apkārtceļojošs tirgotājs, iebraucis tirgoties)[3]
1939. g. lauksaimniecības skaitīšanas fonda Rendas pagasta lietā “Dangu” īpašnieks ir Jānis Rībens.
Kopplatība 228,73 pūrvietas (aramzeme un dārzi kopā – 114,5 pv., pļavas – 50 pv., ganības – 57,23 pv., skuju koku mežs – 5 pv.).
“Dangās” ir 1 no 1920.–1934. g. celta koka dzīvojamā ēka 66 kv. asu (1 kvadrātass – 4,552 m²) platībā ar 6 istabām, kur 2 apdzīvo īpašnieki un viņu ģimenes, bet 4 – algoti strādnieki un citi saimniecības iedzīvotāji. Īpašumā atrodas 1 mūra stallis, 1 koka stallis, 1 mūra klēts, 1 mūra kalte, 1 koka labības šķūnis, 2 koka šķūņi un vēl 1 koka ēka, kā arī 1 mūra pirts un 1 mūra pagrabs. Klēts un kūts, kalte un pirts atrodas zem viena jumta. Īpašumā ir 1 koka ūdens sūknis. [4]
1941. gada augusta tautas skaitīšanas žurnālā “Dangu” īpašnieks ir Jānis Rībens.
Mājā dzīvo:
1) Jānis Rībens, dz. 1897.g. 2. oktobrī Rendas pag., luter., nodarbošanās – zemkopis, pierakstīts 1897. g.;
2) Alīda Rībens, dz. 1902.g. 28. jūlijā Pastendes pag., luter., nodarb. – saimniece, ieradusies 1931.g. no Stendes pag.;
3) Gunārs Rībens, dz. 1938.g. 28. jūnijā Rendas pag., luter.;
4) Žanis Rībens, dz. 1940. g. 8. jūnijā Rendas pag., luter.;
5) Anna Priediņš, dz.1878. g. 7. oktobrī Pedvāles pag., luter., nodarb. – rūmniece,
6) Ernests Štelps, dz. 1891. g. 19. dec. Vārmes pag., luter. nodarb. – darba zemnieks
7) Margarita Štelps, dz. 1896. g. 4. sept. Vārmes pag., luter., nodarb. – darba zemniece,
8) Anna Štelps, dz. 1926. g. 2. nov. Rendas pag., luter.,
9) Fricis Štelps, dz. 1931. g. 7. okt. Kuldīgā, luter.
Štelpu ģimene “Dangās” ieradusies no Rendas pag. “Dunduriem” 1941.g. 23. apr.[5]
Ap 1980. gadu “Berķus” fotografē Voldemārs Ozols.










MŪSDIENU STĀVOKLIS
“Dangas” apdzīvotas, apsaimniekotas.
AVOTI
1 Adolf Richters 1912 Baltische Verkehrs- und Adressbücher. Band 2 : Kurland. Riga: Selbstverlag des Herausgebers, 1912. – 504. sleja. Skatīta: dspace.ut.ee.
2 LVVA 1308. f., 11. apr., 13553. lieta.
3 LVVA 1308. f., 12. apr., 13893. lieta, 128. lapa.
4 LVVA 1308. f., 4. apr., 974. lieta, 183. lapa.
5 LVVA 1308. f., 15. apr., 2999. lieta, 64. lapa.
Vairāk par projektu “Rendas novadpētnieka Voldemāra Ozola (1911–1999) kultūrvēsturiskā mantojuma digitalizācija, aktualizācija un pieejamības nodrošināšana” ŠEIT