Latvijas Pagaidu valdības sēdes protokols par kara peļņas nodokli (17.12.1918.)

[1918. gada 17. decembrī, Rīgā]

Klāt:

Ministru prezidents K. Ulmanis
Iekšlietu ministrs Dr. M. Valters
Tirdzniecības un rūpniecības ministrs Sp. Paegle
Satiksmes un darbu ministrs T. Hermanovskis
Iekšlietu ministra biedrs A. Birznieks
Tirdzniecības un rūpniecības ministra biedrs A. fon Klots
Zemkopības ministra biedrs A. Kalniņš
Apsardzības ministrs J. Zālītis
Finansu ministrs K. Puriņš

Protokolē -

Pagaidu valdības kancelejas pārvaldnieks D. Rudzītis

1) Pēc garākām pārrunām nolemj parakstīšanos uz izsludināto neatkarības aizņēmumu izvest piespiedu kārtā, palielinot aizņēmuma kopsummu no 10 līdz 20 miljoniem rubļu. Bez tam nolemj ņemt neatkarīgi no aizņēmuma sevišķu ārkārtējās kara peļņas nodokli. Šis nodoklis ievedams visā zemē, bet viņa ņemšana jāsāk ar Rīgu. Piespiesto aizņēmumu starp atsevišķiem Latvijas apgabaliem sadala šādā kārtā:

Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķī, kopā ar pilsētām         6 000 000

Rīgas apriņķis, bez Rīgas                                                      300 000

Talsu apriņķis un pilsēta                                                         700 000

Ventspils apriņķis un pilsēta                                                   600 000

Aizputes        “      “     “                                                           700 000

Tukuma        “      “     “                                                            500 000

Bauskas        “      “     “                                                           300 000

Jaunjelgavas        “      “     “                                                    200 000

Ilūkstes        “      “     “                                                             200 000

Kuldīgas        “      “     “                                                           800 000

Jelgavas-Dobeles[1] ar pilsētām                                            700 000

Liepāja-Dobeles[1] apriņķis ar pilsētām                              1 000 000
                                                                                  ----------------------
                                                                                           12 000 000

Rīgas pilsēta                                                                        8 000 000
                                                                                 -----------------------
                                                                                           20 000 000

Latgales daļu nolikt pēc tam, kad tā būs atsvabināta no lieliniekiem.

Kara peļņas nodokli ņemt 50% lielumā no piespiestā aizņēmuma kopsummas.

Pa sēdes laiku saņem vēstuli no Latvijas priekšstāvja Rēvelē Rammaņa kga no 14. decembra par sarunām ar angļu flotes priekšstāvjiem. Vēstuli nolasa.

Atgriežoties pie aizņēmuma un nodokļa jautājuma, nolemj kara peļņas nodokļa sadalīšanu starp pilsētām un laukiem uzdot finansu ministram, kurš apņemas projektu celt priekšā šīs dienas vakara sēdē.
 

Ministru prezidents Ulmanis

Kancelejas pārvaldnieks D.Rudzītis

Avots: Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. Rīga: Zinātne, 1988. 304 lpp.>Nr.35, 92.-94.lpp.

Noraksts.

[1] Tā tekstā.

Ievietots: 04.08.2003., materiāls sagatavots ar LIIS atbalstu