Dzīvesgājums

1872.gada 27.(15.) decembrī (vilku mēnesī) Cēsu apriņķa Liepas muižas ‘Jurlās’ (mūsdienās - ‘Jullas’), kā pirmais desmit bērnu ģimenē, dzimis Augusts  Jurla. Tēvs – Jānis, māte – Sape. Tēvam no 1887.gada pieder ķieģeļu ceplis. 

1887.gadā beidzis Liepas pagasta skolu, Augusts Julla iestājās Cēsu pilsētas skolā. 

1892.gadā Augusts Julla Cēsu pilsētas skolu pabeidz, pēc gada tajā pat skolā iegūst draudzes skolotāja tiesības. Vēlākos gados strādā par skolotāju Līvos, Lubānā, Alūksnē, arī Pēterburga, Rīgā un Cēsīs. 

1895. gada 15.-20.jūnijā Jelgavas lauksaimniecības biedrība Jelgavā sarīko pirmo visas Latvijas lauksaimniecības, amatniecības un rūpniecības izstādi. Augusts Julla piedalās izstādē ar gleznu ‘Lielā Ellīte’. Šī ir pirmā zināmā izstāde, kurā piedalās A.Julla. 

1895.gada 15.-18.jūnijā Jelgavā IV vispārējos latviešu dziesmu svētkos Lubānes kora sastāvā piedalās arī Augusts Julla . A.Julla ir kopkorī, kad pirmo reizi dziesmu svētkos izskan 1873.gadā sarakstītā  Baumaņu Kārļa dziesma ‘Dievs svētī Latviju’. Augusts Julla ir pirmais zināmais liepēnietis, kurš piedalījies latviešu Dziesmu svētkos.

1897.gada jūlijā lauksaimniecības izstādē Cēsīs mājrūpniecības nodaļā godalgu saņem Augusts Julla no Alūksnes par gleznojumiem. Pirmā zināmā godalga, ko saņem A. Julla.

1900.gadā Augusts Julla iestājās Venjamina Blūma zīmēšanas skolā Rīgā. Iesaistās arī Rīgas Latviešu biedrības darbībā.

1902.gada 29.martā  Rīgas latviešu biedrības rūpniecības nodaļas sapulcē kā pirmais ir Augusta Jullas priekšnesums par stiebru (meldru) krēslu rūpniecību Vidzemē. Šis ir pirmais pētījums par mājamatniecību patreizējās Latvijas teritorijā.

1902.gada 28.septembrī Rīgas latviešu biedrības rūpniecības nodaļas sapulcē Augusts Julla nolasa „savu izstrādājumu” ‘Māla trauku rūpniecība Vidzemē’. Pirmais zināmais plašākais pētījums par šo jomu Latvijas teritorijā.

1902.gada 1. novembrī notiek Rīgas latviešu biedrības Zinību komisijas paplašinātās priekšniecības jeb Konversācijas Vārdnīcas Rīcības komitejas pirmā sēde, kurā lemj par 2. Latviešu konversācijas vārdnīcas izdošanu.

1903.gada sākumā prospektam jeb paraugloksnei sagatavo 7 rakstus, starp tiem arī Augusta Jullas ‘Stiebru krēsli’. No 1904.gada A.Julla ir Konversācijas Vārdnīcas Rīcības komitejas  līdzdarbinieks.

1903.gada 11.aprīlī Rīgas Latviešu biedrības namā notiek V Latviešu vispārīgo dziesmu svētku komitejas sapulce. Piedalās 59 koru vadoņi, arī Liepas jauktā kora (26 dalībnieki) vadītājs Augusts Julla. A. Julla ir otrais zināmais kora vadītājs Liepā, pirmais - viņa skolotājs Pēteris Žvīgurs 1870-jos gados. A. Julla vada arī vietējo teātri, iestudē „dzīvās bildes”.

1903.gadā žurnāla ‘Austrums’ Nr.7. publicēts Augusta Jullas raksts ‘Māla trauku mājrūpniecība Vidzemē’ ilustrēts ar paša zīmējumiem. Šī ir pirmā publikācija par podniecību-keramiku latviešu valodā.

1904.gada augustā Cēsu lauksaimniecības izstādē rokdarbu nodaļā 1.vietu ieņem Cēsu Viesīgās biedrības jaunais karogs, kura vienu pusi pēc Augusta Jullas meta zīdā ar „lielu rūpību bez kādas atlīdzības” izšuvušas M.Ozolkaln un Minna Grunberg j-dzes Cēsīs, par ko viņas izpelnas 1.godalgu – zelta rokas sprādzi. Karoga otra puse krāsota no A. Jullas k-ga. A.Julla ir Cēsu Viesīgās biedrības pirmā zināmā karoga autors. Pēc A. Jullas metiem un ar viņa līdzdalību vēlākos gados tapuši karogi: Cēsu apriņķa policijai, Cēsu tirgotāju biedrībai, Liepas Izglītības biedrības ‘Nākotne’ korim, Cēsu 5.kājnieku pulkam. 1908.gadā pašrocīgi zīmējis Mārsnēnu pagasta skolas karogu.

1905.gada maijā  žurnālā  ‘Austrums’  rubrikā ‘Māksla un amats’ sāk publicēt Augusta Jullas rakstu sēriju ‘Stiebru krēslu mājrūpniecība Vidzemē’ ar autora zīmējumiem. Pirmā pētījuma par stiebru/meldru krēsliem  publikācija.

1906.gadā Augusts Julla iestājas barona Štiglica centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā. 

1900-jos gados konkursā par labāko mākslas darbu  - dāvanu dzimšanas dienā  vienai no  Krievijas cara Nikolaja II četrām meitām - uzvar Augusta Jullas veidotā keramikas vāze. 

1910.gada jūnijā-jūlijā Rīgā pilsētas reālskolas telpās notiek I latviešu mākslas izstāde. Tajā piedalās arī Augusts Julla ar keramikas darbiem.

1911.gadā Augusts Julla ir Pēterburgas Latviešu labdarības biedrības tirdzniecības skolas zīmēšanas skolotājs.

1912.gada pavasarī Augusts Julla pabeidz barona Štiglica centrālo tehniskās zīmēšanas skolu Pēterburgā ar mākslinieka-keramiķa I šķiras grādu, prof. Karla Kēlera vadībā. A. Julla ir otrais profesionālais latviešu keramiķis pēc R.Pelšes un ir starp latviešu lietišķās mākslas-keramikas - jūgendstila -  pamatlicējiem. Augusts Julla ir pirmais profesionālais keramiķis, kas uzsāk darbību, kā keramiķis, tajā laikā Latvijas teritorijā. Viņš, iespējams, ir pirmais, kurš publiski uzstājas par podniecības skolas nepieciešamību. 

1912.gada 23.novembrī miris Jānis Jurla – Augusta Jullas tēvs. A. Julla veic tēva  pēcnāves sejas ģipša maskas atlējumu, ko izmanto, 1935.gadā veidojot „Arāja-cīnītāja” tēlu Liepas Atbrīvošanas piemineklī. 

1913.gada maijā Rīgā Karlīnes ielā 5 sabiedrība ‘Burhards Dzenis un biedri’ atvērusi latviešu skulptūras un mākslas darbnīcas, kas uzņemas apgādāt un izvest dažādus arhitektūras, skulptūras un mākslas amatniecības darbus. Darbnīcās ņem dalību sekoši latviešu mākslinieki: K. un E.Brencēni, B.Dzenis, A.Cimermanis, J.Jaunsudrabiņš, Augusts Julla, K.Jurjāns, J.Kuga, J.Madernieks, R.Pērle, A.Purits, J.Rozentāls, P.Steinbergs, R.Tilbergs, E.Vītols, T.Zaļkalns, R.Zariņš, E.Zīvarts un latviešu arhitekti. 

1913.gadā Augusts Julla ir Cēsu Amatnieku biedrības vakara kursu zīmēšanas skolotājs.

1913.gada 1.decembrī Rīgā atklāta Latviešu Mākslas Veicināšanas biedrības rīkotā III latviešu mākslas izstāde. „Izstādei bij piesūtīts diezgan daudz darbu, bet vairāk kā pusi nācies atraidīt, jo izstādē nāk tikai labākais no visa, kas iesniegts.” Augusts Julla piedalās izstādē ar keramikas izstrādājumiem. 

1913.gada 26.novembrī Rīgas Latviešu biedrības namā Augusts Julla nolasa savu referātu ‘Jūtas un mākslas likumi’. 

1913.gada 18.decembrī  Augusts Julla no Liepas Izglītības biedrības ‘Nākotne’ piedalās Rīgas lauksaimniecības Centrālbiedrības darbinieku, biedrības delegātu un interesentu sapulcē, kurā lemj par  sieviešu lauksaimniecības un mājturības skolas dibināšanu. 

1915.gada 13.jūnijā avīzē ‘Dzimtenes Vēstnesis’ plašs Augusta Jullas raksts ‘Karš un māksla’, kurā galvenā doma: „Kad vācu karapulki sāka graut Beļģijas un Francijas mākslas pieminekļus […] visdziļāki jūtās aizskarti jutās māksliniek: ievainots tika viņu radošais ģēnijs – cilvēka gara substance”. 

1916.gada janvārī Augusts Julla bez atalgojuma uzsāk strādāt kā mākslinieks-ilustratots Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejā. Darbojās tur līdz 1917.gada 27.februārim. 

1916.gada 23.janvārī Augusts Julla uzsāk darbu, kā zīmēšanas skolotājs Rīgas Latviešu b-bas vidusskolā ar latviešu mācību valodu. Strādā tur līdz 1917.gada 21.augustam. Šajā laikā strādā arī Milleres meiteņu ģimnāzijā Aleksandra ielā 67. A. Julla ir starp  pirmās Latviešu Izglītības biedrības latviešu vidusskolas dibinātājiem Latvijā un tās pirmais zīmēšanas skolotājs.

1916.gada 6.martā Maskavā Lemersjē galerijā atklāta latviešu mākslinieku izstāde, kurā  piedalās 29 mākslinieki ar 269 darbiem.  Tiek eksponēta arī lietišķā māksla, kuru pārstāv mūsu pirmo profesionālo keramikas meistaru Anša Cīruļa, Pētera Šteinberga un Augusta Jullas darbi. 

1916.gada martā noslēdzas Latviešu strēlnieku bataljona karoga  projektu konkurss.
Augustam Jullam 3.godalga. Mets netiek realizēts. A. Julla zīmējis arī metu 8. Valmieras strēlnieku bataljonam. 

1916.gada novembra beigās Rīgā J.Rozentāla grāmatu veikalā Kaļķu ielā 29.  apskatāma pēc Augusta Jullas zīmējuma šūtā 1.Latviešu strēlnieku brigādes altāra sega.  Augusts Julla darbojās Vidzemes Antialkohola biedrības rīcības komitejā. 1917.gada martā turpat apskatāma otra latviešu strēlnieku brigādes altāra sega, kas arī izgatavota pēc mākslinieka A. Julla kunga zīmējuma no Vidzemes antialkoholiskās biedrības dāmu pulciņa. 1936.gadā armijas mācītājs P. Apkalns liecina, ka  altāra segas vēl ir lietošanā Rīgas garnizonā. 

1917.gada 10.februārī avīzes ‘Dzimtenes Vēstnesis’ 1.lappusē publicēts mākslinieka A.Jullas aforisms: „Ne sārtums vaj bālums, ne spoguļi vaj dimanti, bet laba doma, derīgs darbs, veselīgi dzīves ieskati, iekšējais daiļums dara cilvēku un caur viņu tautu skaistu.”

1919.gada 1.maijā padomju vara Cēsīs atzīmē savas valdīšanas pusgadi, svētku svinību organizēšanai tiek izveidota īpaša Maija komiteja, kurā iesaistīts arī Augusts Julla. Konventa laukumā svētku noformējumu  veido A. Julla. Tad arī pēc A. Jullas meta izveidots piemineklis, kas simbolizē „sarkano uzvaru pār baltajiem”. A. Jullas veidotais piemineklis ir pirmais piemineklis, kas uzstādīts Cēsu pilsētas galvenajā laukumā. 

1919.gada 21.augustā Liepas pagasta valde sasauc pirmo aizsargu sapulci. Par pagasta nodaļas priekšnieku ievēl Augustu Jullu.

1919.gadā Augusta Jullas vadībā dibina Liepas pagasta patērētāju kooperācijas biedrību,  viņš ir pirmais tās priekšsēdētājs 

1919.gada 2.novembrī Augusts Julla organizē amatniecības kursus Cēsīs. 

1919.gada 29.novembrī Izglītības ministrija apstiprina par Cēsu amatniecības skolas pārzini mākslinieku Augustu Jullu. 1920.gada 15.janvārī notiek Cēsu Valsts Amatniecības skolas svinīga atklāšana. Tā ir pirmā šāda mācību iestāde Latvijā tajā laikā.

1920.gada 28.janvārī dibināta Cēsu rajona rūpnieku un amatnieku biedrība. Pirmais tās priekšnieks Augusts Julla. 

1920.gada 12.decembrī Cēsu Amatniecības skolas telpās pēc Augusta Jullas ierosinājuma sasauc apspriedi, kurā pārrunā Gaujas, Amatas un Raunas upju ūdenskritumu izmantošanu elektrības stacijas būvei. Tiek ievēlēta organizācijas komiteja, kurā Cēsis pārstāv A.Julla. 

1921.gada 16.martā Amatas elektrības akciju sabiedrība apstiprina statūtus. Izveido pagaidu rīcības komiteju. Pagaidu valdē ievēl inženieri J.Lamsteri, advokātu Ed.Treumani, Amatniecības skolas pārzini Augustu Jullu.

1920.-1924.gados Augusts Julla darbojas Izglītības ministrijas skolu programmu komisijā. A.Julla līdzdalīgs pie tā laika Latvijas izglītības sistēmas izveides.

1921.gada 27.marta -17.aprīlim  Cēsīs Rīgas ielā 24 mākslas izstāde, kurā piedalās E.Brencēns, K.Baltgailis, A.Brastiņš, E. Brastiņš, A.Beļcova, Ģ.Eliass, J.Jaunsudrabiņš, P.Kundziņš, J.Liepiņš, R.Maurs, H.Mankvarts, K.Miesnieks, O.Nemme, A.Prande, P.Pētersons, A.Petrovs, U.Skulme, N.Strunke, O.Skulme, R.Sutta, B.Tone, K.Ubans, E.Vītols, J.Vītols. Augusts Julla piedalās ar gleznām, zīmējumiem, skulptūru, izstādījis arī keramiku un mēbeles. Pavisam izstādīti 178 darbi. Pirmā īstā mākslas darbu izstāde Cēsīs pēc pasaules kara. A.Julla darbu skaita ziņā ražīgākais.

1921.gada 3.augustā pēc Cēsu apriņķa priekšnieka Jāņa Bičevska ierosinājuma izveidota komiteja ’Uzvaras pieminekļa celšanai kritušiem varoņiem par Latvijas brīvību un neatkarību’. Komitejā 13 locekļi, arī mākslinieks Augusts Julla.

1922.gada 30.septembra sēdē ’Uzvaras pieminekļa celšanai kritušiem varoņiem par Latvijas brīvību un neatkarību’ komiteja prezidijam kopā ar mākslinieku Augustu Jullu uzdod izstrādāt Uzvaras pieminekļa konkursa  noteikumus.

1922.gada 18.novembrī iesvēta un pasniedz Cēsu apriņķa policijas rotai krāšņu karogu, ko izšuvušas rokdarbu skolotājas Ķieģeļniek un Balod jaunkundzes mākslinieka Augusta Jullas vadībā. 

1923.gada 3.augustā Liepas pagasta ‘Jurlās’ mirusi Augusta Jullas māte Sape Jurla. Dēls atlej ģipsī nelaiķes sejas pēcnāves masku. Mātes profila atlējums izmantots, veidojot „Sērojošās mātes/Mātes Latvijas” tēlu Brāļu kapu piemineklī Cēsu Lejas kapos 1927.gadā. 

1923.gada 16.-20.augustā  Cēsīs Bērzaines vidusskolā notiek kārtējā skolotāju sapulce, tajā arī  ar referātu ‘ Mākslas un daiļuma izpratne pamatskolās’ piedalās Augusts Julla.

1923./24.mācības gadā Cēsīs darbojās visu vidējo skolu zīmēšanas pulciņš. To vada Amatniecības skolas direktors Augusts Julla un ģimnāzijas zīmēšanas skolotājs Kārlis Baltgailis. Pulciņā darbojušies arī Melānija Vanaga, Jānis Rozenbergs.

1924.gada sākumā Augusts Julla piedalās Cēsu Uzvaras pieminekļa metu konkursā.  Pēc komitejas balsojuma viņa projekts paliek 2.vietā.

1924.gada 22.jūnijā Cēsu pilsētas dome prezidenta J.Čakstes klātbūtnē pieņemts  lēmums par Cēsu Uzvaras pieminekļa pamatakmens ielikšanu. Arī domnieka Augusta Jullas paraksts ir zem šī lēmuma akta.

1925.gada Liepā 21.jūnijā aizsargu svētkos pie ‘Ellītes’ alas mākslinieks Augusts Julla smiltīs izveidojis ‘Kritušā kareivja’ tēlu. Šo var atzīmēt, kā pirmo mēģinājumu Liepā izveidot Brīvības cīņām veltītu pieminekli, kas realizējas pēc 10 gadiem.

1927.gada 4.septembrī Cēsīs Lejas kapos atklāj Augusta Jullas veidoto Brāļu kapu pieminekli. Šī ir pirmā „šāda veida piemiņas celtne” mūsu kritušajiem cīnītājiem. Galvanizacijas tehnikā atlietais ‘Latvju mātes’ tēls ir lielākais Baltijā.

1927.gada 29.decembrī dibināta Brīvības pieminekļa komiteja. Komitejas dibina arī apriņķos un katrā pagastā. Liepas pagasta Brīvības pieminekļa komitejā: pr-js. A.Maizītis, p-ja. v. M.Ķiegals, sekr. Augusts Julla. 

1928.gada 1.decembrī Latvijas Tirgotāju Savienības Cēsu nodaļa svin svētkus: „iesvēta jauno krāšņo karogu, kas izgatavots pēc mākslinieka Augusts Jullas zīmējumiem”. To iesvēta mācītāji Apkalns un Voitkus. 

1929.gadā ievēlēta Liepas kapu komiteja, tās priekšsēdētājs Augusts Julla.

1929.gada martā, tuvojoties Ziemeļlatvijas atbrīvošanās cīņu 10-gadei, Liepas pagasta padomes loceklis tēlnieks Augusts Julla ierosina Cēsu apriņķī rīkot „plašus Ziemeļlatvijas svētkus”. Tiek sastādīta Ziemeļlatvijas atbrīvošanas 10-gadu atceres svētku rīcības komiteja  šādā sastāvā: priekšsēdētājs Dr. Vanadziņš, priekšsēdētāja biedrs A. Julla. Svētkus nolemj rīkot Cēsīs 22.-23.jūnijā.

1929.gada 13.jūnija sēdē Liepas pagasta padome lemj par padomes locekļa Augusts Jullas lūgumu atļaut uz pagasta pašvaldībai piederošās „Pagasta skolas zemes” celt piemiņas zīmi sakarā ar valsts 10 gadu atbrīvošanu.

1929.gada 8.septembrī „rosīgais mākslinieks Aaugusts Julla” sasauc Liepas pagasta organizāciju pārstāvjus uz dzejnieku-brāļu Veidenbaumu piemiņas fonda dibināšanu. Ievēl rīcības komiteju, kuras prezidijā ieiet dzejnieks Ed.Treumanis, tēlnieks A.Julla un skolotājs Jauntirāns.  Apspriede vienojās, ka uz dzejnieku kapa ceļams piemineklis – cienīgs viņu gara simbols. Iecere tad netiek realizēta.

1929.gada 22.septembrī svētdien Liepā „plaši tautas svētki, kādi ilgi nebij pieredzēti”. Pie ‘Ellītes’ mācītājs Pēteris Apkalns iesvēta pamatakmeni Ziemeļlatvijas atbrīvošanas cīņām veltītajam topošajam piemineklim. Pieminekļa metu veido tēlnieks Augusts Julla.

1931.gada 8.novembrī Mazstraupes pagasta Plācī atklāj pēc T.Zaļkalna meta veidoto Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem veltītu pieminekli. Komitejai otru pieminekļa projektu iesniedza tēlnieks A.Julla, bet komiteja ar balsu vairākumu pieņēmusi Zaļkalna projektu. Daudzi straupēnieši domāja, ka Jullas projektā latviešu tautas brīvības ideja izteikta zīmīgāk kā Zaļkalna projektā. 

1933.gada 25.maijā Debesbraukšanas dienā Liepas Izglītības biedrības ‘Nākotne’ namā tiek atzīmēta dzejnieka Eduarda Treumaņa-Zvārguļa 50 literāriskās darbības gadu jubileja. Biedrības nama zāli rotā svinību organizācijas komitejas priekšēdētāja mākslinieka Augusta Jullas gleznots jubilāra stājportrets.

1934.gada 19.jūnijā skulptoram Augustam Jullam piešķir IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

1935.gada 11.augustā Liepā pie Ellītes atklāj par tautas ziedojumiem celto tēlnieka Augusta Jullas projektēto Cēsu 1919.gada  jūnija kauju piemiņai veltīto pieminekli.

1940-jos vācu okupācijas laikā Augusts Julla sarakstījis vairākas lugas, kas nav tikušas publicētas un saglabājušās. 

1946. gada septembrī Cēsu apriņķa I iecirkņa Tautas tiesa lielsaimniekam Augustam Jullam Liepas pagasta 30 ha) lielās ‘Jullu’ saimniecības apsaimniekotājam par „sabotāžu” piespriež 2 gadus cietuma ar daļēju mantas konfiskāciju. 

1949.gada 25.martā no Liepas ciema ‘Jullām’ uz Lodes dzelzceļa staciju un tālāk uz Tomskas apgabala Čainskas rajona  kolhozu ‘Kultūra’ Krievijā tiek izvests kulaks Augusts Julla ar dzīvesbiedri Mildu.

1955.gadā Augusts Julla, atrodoties izsūtījumā, „rīmējis”  teikas, kas apkopotas ar nosaukumu ‘Liepas kalna folklora’, sarakstīti vairāki dzejoļi. Teksti saglabājušies.  

1956.gada rudenī Augusts un Milda Jullas atgriežās no trimdas. Liepā apmesties viņi nedrīkst, mūža nogali vada Raunas ciema Baižkalna ‘Mūros’ pie Mildas brāļa Pētera Kalniņa.

1958.gada 27.maijā Cēsu slimnīcā pēc „ļoti smagas operācijas” Augusts Julla mirst. Apglabāts 1.jūnijā Liepas kapsētā blakus vecākiem. Kapu līdz 1992.gadam rotā balta marmora plāksne ar vārdiem: „ TUMŠ ZAĻĀ EFEJU ĒNĀ/VĒJŠ PAKAR KOKLI UN KLUS./GĀJĒJAM ČUKST: BIJA NEMIERS./ATPŪTA NU BŪS, LAI DUS!”  

1992.gada 18.novembrī Liepas kapsētā uz  Jullu kapa uzstādīts E. Nīmaņa veidots kapa piemineklis.

Avoti un literatūra

Materiālu apkopojis Augusta Jullas biogrāfs Aivars Vilnis.