Dzīvesgājums

Edīte Kurca (Edith Kurz), pilnajā vārdā Edīte Paulīne Marija Kurca, bija vācu tautības latviešu folkloras pētniece.

Dzimusi 1884. gada 31. jūlijā (19. jūlijā pēc vecā stila) Rīgā klasiskās filoloģijas doktora, vēlīnās antīkās pasaules un Bizantijas laika tekstu pētnieka, pedagoga, bibliotekāra un vairāku Latvijas vēstures avotu tulkotāja no latīņu valodas vācu valodā Eduarda Kurca (Eduard Kurtz, 1845 - 1925) ģimenē.

No 1920. līdz 1934. gadam strādāja kā bibliotekāra palīdze Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrības bibliotēkā, ieviesa sistematizāciju Pohrtschen Aktensammlung.

Interesējusies par latviešu kulta vietām, ticējumiem. Atrodamas ziņas, ka 1922. gadā sagatavojusi pētījumu „Ebereschenkult bei den Letten” ("Pīlādža kults pie latviešiem"), kurā aplūkota pīlādžu loma aizsardzības un auglības ticējumos.  

1924. gadā izdevumā Mitteilungen aus der livländischen Geschichte XXII publicējusi vairāku simtu Latvijas (izņemot Latgales teritoriju) seno kulta vietu sarakstu „Verzeichnis alter Kultstätten in Lettland”, kas apkopots, izmantojot A.Bīlenšteina, J.Enzelīna, A.Lerha – Puškaiša materiālos un virknē citu avotu gūtās ziņas.

Plašākais E.Kurcas darbs latviešu fokloristikā ir 1937. un 1938. gadā divās daļās izdotais dziedināšanas tradīciju aprakstu un buramvārdu apkopojums “Heilzauber der Letten in Wort und Tat” (“Latviešu ārstnieciskā maģija vārdos un darbos”).

1939. gada vācbaltiešu izceļošanas laikā Edīte Kurca atstāja Latviju. Mirusi 1948. gadā.

Publikācijas

Edith Kurtz  Heilzauber der Letten in Wort und Tat (1937, 1938), pārizdots Vācijā 1975. gadā.

Edith Kurtz, Verzeichnis alter Kultstätten in Lettland  // Mitteilungen aus der livländischen Geschichte XXII. Riga, 1924 (47 – 119)