
Paegle, Eduards
Dzīvesgājums
Eduards Paegle (citviet: Edvards Paegle) bija latviešu tautas lietišķās mākslas pētnieks un popularizētājs.
Dzimis Rūjienā 1876. gada 26. jūlijā. Darba gaitu sākumā strādājis vairākās vietās ārpus Latvijas - bijis ierēdnis Igaunijā, tulks Rostovā pie Donas u.c. Rīgā atgriezies 1903. gadā.
Līdz Latvijas valsts dibināšanai nodarbojies galvenokārt ar pedagoģisko darbu. 1904. gadā Ed. Paegle izdeva brošūriņu angļu sarunvalodas apguvei. 1908. gadā izveidoja Rīgā valodu kursus. Šajā gadā izdeva mācību grāmatu vācu valodā ar latviešu – igauņu – krievu valodu vokubulāriju. 1910. gadā papildus valodu kursiem izveidoja komerczinību kursus, bet 1912. gadā E. Paegles sieva Alma Paegle izveidoja daiļamatniecības kursus. Pirmā pasaules kara laikā mācību iestādes tika pārcelta uz Maskavu, tur 1918. gadā revolucionārais tribunāls konfiscēja visu to inventāru.
Latvijā Paegles atgriezās 1920. gadā, turpināja vadīt dažādus kursus.
1923. gadā Ed.Paegle ar dzīvesbiedri nodibināja latviešu tautas mākslai un senatnei veltītu mēnešrakstu „Latvju Saule”, kuru izdeva līdz 1931. gadam. Pirmo divu numuru redaktors bija Ernests Brastiņš, tālākiem numuriem redaktora pienākumus pildīja pats Ed.Paegle. Arī pats bijis autors virknei rakstu.
1931. gadā 11 numuros izdeva mēnešrakstu „Zemkopju Saule", kurā līdzās dažādām ar zemkopību saistītām tēmām publicēti arī materiāli par etnogrāfiju un tautas lietišķo mākslu.
Ed. Paegle ar eksponātiem un lekcijām piedalījies tautas mākslas izstādēs ārzemēs. Arī pats rīkoja vairākas lietišķās mākslas izstādes Rīgā.
1926. gadā ar Kultūras fonda atbalstu devies pētnieciskā braucienā uz Poliju.
1928. gada Prāgas kongresā, Tautas Savienības Starptautiskās intelektuālās sadarbības komisijas aicināts, nolasīja referātu par latviešu tautastērpiem.
Šajā laikā izveidoja privātu muzeju - Latvijas Saules muzeju.
1934. gadā sāka strādāt Iekšlietu ministrijā. Tika iecelts par Bērnu draugu biedrības vadītāju. Izveidojis rokdarbu darbnīcu, nelielu muzeju, rūpējās par bērnu vasaras nodarbēm. Šim nolūkam biedrībai ieguva lauku māju Garozas pagastā, kam deva nosaukumu „Zemdari”.
1935. gadā bija ierēdnis Sabiedrisko lietu ministrijā. Šajā laikā izdeva grāmatu „Latviešu tautas māksla”.
1939. gadā izdeva grāmatiņu "Latvju rakstu ābecīte".
Pēc okupācijas 1940. gadā Paegļu izveidotais Latvijas saules muzejs tika nacionalizēts. 1941. gadā, padomju karaspēkam atkāpjoties, ēka, kurā darbojās muzejs un atradās Paegļu ģimenes iedzīve, tika nodedzināta.
1944. gadā Paegles devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Tur Ed. Paegle izdeva rakstu krājumu „Latvju rakstu krāja” (1942) un brošūriņu „Celaine” (1951).
Trimdā aktīvi darbojās gan kā tautas mākslas speciālists, gan kā antikomunists.
Publicējis aptuveni 100 vēstules angļu laikrakstos.
Miris 1960. gada 1. aprīlī Lorā, Vācijā.
Publikācijas
Paegle E. Latviešu tautas māksla, 1935
Paegle E. Latvju rakstu ābecīte, 1939. Pārizdota 1942, 1949.
Paegle E. Latvju rakstu krāja, 1946
Paegle E. Celaine, 1951
Izdevējs periodiskiem izdevumiem:
Latvijas Saule 1923 - 1931 (Nr. 1 - 96/97)
Zemkopju Saule 1931 ( Nr. 1 - 11)