Dzīvesgājums

Putniņš  dzimis 1951.gadā, Melburnā. Kopā ar dzīvesbiedri Ināru Aldim ir 3 bērni un 6 mazbērni –  visi aktīvi latviešu sabiedrības locekļi. 

1970. gados un 1980. gadu sākumā Putniņš darbojies dažādās latviešu organizācijās – gan lokāli, gan Latviešu Jaunatnes Apvienībā Austrālijā (LJAA)

Viņš sastādījis un publicējis LJAA pirmo rokasgrāmatu, piedalījies pirmā periodiskā žunāla izdošanā, organizējis Latvijas filmu izrādes un bijis vieslektors nacionālos un globālos LJAA kongresos. Organizējis regulārus Baltiešu jauniešu seminārus. Ilgus gadus bijis Adelaides Latvian Scool Council valdes priekšsēdis.

Putniņam ir doktora grāds (PhD) un citas kvalifikācijas psiholoģijā no vairākām universitātēm. Strādājis vairāk nekā 30 gadus kā kliniskais psihologs ar mazgadīgiem likumpārkāpējiem, un ir viens no vadošajiem psihologiem šai laukā.

Putniņš ir izveidojis, attīstījis un publicējis “iejaukšanās” (intervention) programmas (Systematic training for Anger Reduction 2001, Victim Awareness Program, 2002) un viņa novērtēšanas  (assesment) programmas ir plaši pielietotas Dienvidaustrālijā un citās pavalstīs.      

Aldis Putniņš zinātniskos žurnālos publicējis vairāk nekā 20 pētniecības darbus un  piedalījies kā lektors daudzās zinātniskās konferencēs.

Putniņš ir regulāri lasījis lekcijas tiesu medicīnā (forensic medicine) Dienvidaustrālijas universitātē un strādājis kā vieslektors Latvijas universitātē.

Apvienojot savas intereses latvietībā un psiholģijā, sastādījis pirmo Latviešu psiholoģijas vārdnīcu (Angļu-latvju psicholoģijas vārdnīca, 1984) un kopš 2003.g. bijis Baltic Journal of international Psychology starptautiskās redaktoru valdes loceklis.

Viņa otrā pētniecības interese ir etnopsiholoģija, specifiski, latviešu etniskā pašidentificēšanās. Saistībā ar šiem pētījumiem Putniņš piedalījies un referējis daudzās konferencēs, publicējis vairāk nekā 20 pētniecības darbus zinātniskās un vispārējās publikācijās, ieskaitot grāmatu Latvians in Australia: alienation and assimilation (1981), līdzautors grāmatai The Baltic peoples in Australia (1986) un autors nodaļai par latviešiem enciklopēdiskajā,  Austrālijas divsimtgadei veltītajā grāmatā The Australian people (1988). 

Publicējis rakstus par latviešu demogrāfiju, studentu organizācijām un  agrīno emigrāciju, kas apkopoti iznākuši grāmatā "Veclatviešu organizācijas Austrālijā 1913–1948" (Early Latvian organisations in Australia 1913–1948) (1987). 

2010.g. Putniņš aiziet pensijā, noslēdzot profesionālās darba gaitas, taču joprojām aktīvi turpinot darboties latviešu sabiedriskajā dzīvē. Bijis Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) valdes loceklis, kur spēlējis nozīmīgu lomu, lai panāktu, ka Austrālija tiek iekļauta Latvijā atļauto dubultpilsonības valstu sarakstā, LAAJ Kultūras fonda priekšsēdis, Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes loceklis, PBLA Kultūras fonda vicepriekšsēdis. 

Kopš 2014.g. ir Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra Konsultatīvās padomes loceklis. Korporācijas “Tālavija” filistrs.

Par nopelniem savā darba laukā saņēmis Austrālijas ordeni (Order of Australia), valsts augstāko goda zīmi, un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē Atzinības rakstu.

Publikācijas

• Putniņš, Aldis L. Latvians in Australia : alienation and assimilation. Australian National University Press, Canberra, 1981.
• Putniņš, Aldis L. Angļu-latvju psīcholoģijas vārdnīca. Footscray: Austrālijas Jaungaitnieku Apvienība, 1984.
• Putniņš, Aldis L. Early Latvian settlers in Australia. Sterling Star Pty Ltd, South Yarra, Vic, 2010.
• Putniņš, Aldis L. Raščevska, Malgožata. Angļu-latviešu psiholoģijas terminu vārdnīca. Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2016.

Avoti un literatūra

Alda Putniņa sniegtās ziņas.

Lu.lv