Rusins

?–1212.g.
Latgaļu vecākais
Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 19.08.2014

Literatūrā arī - Rūsiņš.
Latīņu - Russinus.

Dzīvesgājums

Rusina rezidence, domājams, bija Sotekles (Sotecle) pils. Diemžēl dokumentālu liecību nepilnīguma dēļ nav izdevies precīzi noteikt tās atrašanās vietu, par to pastāv vairākas versijas (Nītaures pilskalns, Raiskuma Kvēpenes, Kauguru Pekaskalns, Vijciema Celītkalns u.c.), no kurām pārliecinošākā norāda, ka Sotekles pils atradusies Raunas Tanīsa kalnā.

Ziņas par Rusinu vēstures avotos parādās ar 1208.gadu, kad Rusins kopā ar Autines Varidotu, Beverīnas Talibaldu un Zobenbrāļu ordeņa Cēsu pils pārvaldnieku Bertoldu kā sabiedrotie nosūtīja sūtņus pie igauņiem. Uz šo gadu tiek attiecināta Rusina un minēto letgaļu vecāko militāras savienības noslēgšana ar Zobenbrāļu ordeni. No šī laika Rusins, kura rīcībā atradās karadraudze, kopā ar sabiedrotajiem regulāri piedalījās karadarbībā pret igauņiem, kuri tikpat regulāri apdraudēja letgaļu zemes.

1208.gada rudenī Rusins un Autines Varidots organizēja letgaļu karagājienu uz igauņu Sakalas novadu. Indriķa hronikas aprakstā īpaši izcelta Rusina nežēlība pret ienaidnieku šī karagājiena laikā. 1208./1209.g. ziemā ar igauņiem tika noslēgts miers uz vienu gadu. Tiklīdz izbeidzās noslēgtā miera termiņš, Rusins piedalījās Zobenbrāļu ordeņa Cēsu pils pārvaldnieka Bertolda organizētajā karagājienā uz igauņu Ugaunijas (Ugandi) novadu jau nākošajā ziemā. Pēc šī karagājiena Rīgas bīskapa pakļautībā esošie līvi un letgaļi (Gaujas labajā krastā) noslēdza mieru ar igauņiem, bet Zobenbrāļu ordenis un letgaļi, kas mita Gaujas kreisajā krastā (to skaitā Rusins), no miera atteicās un karadarbību turpināja. Rusina līdzdalība zināma arī militārajās akcijās pret igauņiem 1211.gada sākumā: kopā ar līvu vecākajiem Kaupo, Dabrelu, Ninnu un Pleskavas krievu karavīriem krustnešu organizētajā karagājienā igauņu Sontaganas novadā; aizsardzības akcijās pret igauņu iebrukumu līvu Metsepoles novadā; krustnešu, līvu, letgaļu kopīgajā karagājienā Sakalas novadā un Vilandes (Viljandi) pils aplenkumā. Šajā pašā gadā igauņi iebruka letgaļu novados un bojā gāja vairāki Rusina radi. Uzreiz pēc tam Rusins vadīja atriebības karagājienu uz Ugaunijas novadu.

Kad 1212.gada vasarā Autines novada letgaļi nonāca konfliktā ar Zobenbrāļu ordeni un nesaskaņas pārauga letgaļu un līvu bruņotā cīņā pret vācu varu (t.s. Autines sacelšanās), Rusins pievienojās nemierniekiem Sateseles pilī. Krustnešu veiktā Sateseles pils aplenkuma laikā Rusins arī tika nogalināts. Aplenkuma laikā viņš stājās sarunā ar aplencēju karaspēka dalībnieku, bijušo cīņu biedru Cēsu Bertoldu, un tieši sarunas laikā Rusins tika nāvējoši ievainots ar bultu.

Sākotnēji Rusinam bija izdevīga sadarbība ar krustnešiem, kuri sniedza atbalstu karadarbībā pret igauņiem. Diemžēl vēstures avotos nav konkrēti norādīti apstākļi, kādos Rusins, kas līdz šim bija uzticams Zobenbrāļu ordeņa un krustnešu sabiedrotais, pievienojās vāciešiem naidīgajai kustībai. Ļoti iespējams, ka Rusinu neapmierināja vācu ienācēju nostiprināšanās letgaļu zemēs un to attieksme pret saviem sabiedrotajiem letgaļiem. Acīmredzot, Zobenbrāļu ordenis un vācu kolonizatori apdraudēja gan Rusina varu, gan īpašumus. Iespējams Rusins arī saprata, ka viņu un viņa karadraudzi līdz ar citiem letgaļiem vācu krustneši prasmīgi izmantoja, lai nostiprinātu savas pozīcijas Livonijā.

Avoti un literatūra

Indriķa hronika. Tulk.: Feldhūns, Ā.; Priekšv. un koment. Mugurēvičs, Ē. Rīga: Zinātne, 1993.

Rusina dalība karadarbībā pret igauņiem – XII:6; XIII:5; XIV:10; XIV:11; XV:7

Rusina nāve – XVI:4

Biļķins, V. Rūsiņš un viņa laikmeta cīņas. Senatne un Māksla. 1937. 4, 17.-24.lpp.

 

Rīga © 2000. Andris Zeļenkovs, Latvijas Kara muzeja speciālists.
Ievietots: 20.04.2001., materiāls sagatavots ar Latviešu fonda atbalstu.

Reklāma