Dzīvesgājums

Skruzītis piedzima toreizējā Neretas pagasta Stanānos; mācījās Jēkabpils apriņķa skolā un Jelgavas Reālskolā. 1884. gadā iestājās Rīgas Politehnikumā. Sāka studēt arhitektūru, pārgāja uz ķīmiju, no 1885. līdz 1890. gadam studēja lauksaimniecību.1884. gadā viņu uzņēma latviešu studentu korporācijā Selonija.

Jau studenta gados darbojās Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijā un Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības nodaļā. Sarakstīja darbu Sēļi, Kurzemes augšgala senči. Šo darbu 1887. gadā apbalvoja ar J. Reinberga prēmiju kā labāko tā gada pētījumu Latvijas vēsturē un to 1889. gadā RLB Zinību komisija publicēja atsevišķā grāmatiņā. Tas bija pirmais vērā ņemamais latviešu autora darbs Latvijas vēsturiskajā un etniskajā ģeogrāfijā. No 1888. gada Skruzītis bija iesaistīts gandrīz katra Rīgas un Jelgavas Latviešu biedrību lielāka pasākuma organizēšanā, III un IV Vispārējo dziesmu svētku sagatavošanā, bija līdzstrādnieks konversācijas vārdnīcas sagatavošanā, bija aizrautīgs etnogrāfisko materiālu vācējs. Lai gan viņu vairāk interesēja zemnieku tradicionālā materiālā kultūra, viņš tomēr iesūtīja Kr. Barona krājumam 235 tautasdziesmas. Skruzītis arī izgatavojis zīmējumus studentu korporācijas Lettonia vapenim.

Viņš ne tikai bija viens no pirmajiem, kas pievērsās latviešu senā tautas apģērba izpētei, bet arī veicināja tautastērpa valkāšanas tradīciju veidošanos. Darbojoties III un IV Vispārējo dziesmu svētku tautiskā apģērba komisijās, uzzīmēja koristiem stilizētus tautas apģērba paraugus. Daudzas dziedātājas esot arī šūdinājušas šādus tērpus, bet vīri gan esot tērpušies parastajos pilsētnieku apģērbos.

Bija etnogrāfisko brīvdabas ekspozīciju veidošanas uzsācējs Latvijā. Pašu pirmo nelielo ekspozīciju viņš sarīkoja 1895. gadā Jelgavā lielās latviešu Lauksaimniecības, rūpniecības un amatniecības izstādes laikā, kad uzbūvēja un iekārtoja etnogrāfisku ēku – Augšzemes dūmistabu.

Nozīmīgākais Skruzīša veikums bija viņa ļoti aktīvā līdzdalība 1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes organizēšanā. Izstādes sagatavošanai organizētas 11 ekspedīcijas uz visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem. Galveno izstādes ēku pēc Skruzīša skices projektēja arhitekts K. Pēkšēns. Izstādei uzcēla arī divas senlaiku ēkas – no Vidzemes un Kurzemes, kuras abas iekārtotas Skruzīša vadībā.

Pēc šīs izstādes viņš atgriezās dzimtajos Stanānos, vadīja tēva saimniecību un turpmākajos gados ir tikai parādījusies pa retai ziņai par viņa pētniecisko darbošanos. Pēc tēva nāves 1899. gadā kļuva par pilntiesīgu saimnieku, bet lauksaimnieka dzīve viņam tomēr nav sniegusi īstu gandarījumu. Ir vienmēr atbalstījis neretiešu kultūras dzīves pasākumus, gan rakstot tiem scenārijus, gan atvēlot Stanānu telpas izrādēm. Turpinājis apsekot pilskalnus, upurkalnus, vācot par tiem iespējamās ziņas. Publicējies arī Prūsijas senatnes pētītāju biedrības izdevumā. Vēl 1904. gadā, lai gan nopietni slimojot ar tuberkulozi, mēģinājis atsākt avīžnieka darbu Jelgavā. Tomēr bijis spiests atgriezties Stanānos, kur 1905. gada 10. februārī mira tikai 44 gadu vecumā.

Publikācijas

Sehļi, Kursemes augschgala sentschi / M. Skrusischa. Rīga : R.L.B.Derigu grahmatu apgahdaschanas nodaļa, 1889.

Avoti un literatūra

Atcerēsimies latviešu pirmo etnogrāfu Miku Skruzīti. Laikraksts.com. Skatīts: 2016.g. 19.martā.