Foto no M.Lazdiņas arhīva, pārpublicēts no Laiks, nr.33 (22.08.2009)

Villeruša, Vaida

1930 - 2009
ārste
novadpētniece
sabiedriska darbiniece
Pievienoja: 
Filips Bobinskis, 17.05.2019

Dzīvesgājums

V.Villeruša dzimusi 1930. gada 6. martā Daugavpilī Latvijas armijas virsnieka ģimenē. Vēlāk ģimene atgriezās savā senču zemē Ikšķilē. Beigusi Ikšķiles Elkšņu pamatskolu un Rīgas 6. vidusskolu. No 1950. līdz 1956. gadam studējusi Rīgas Medicīnas institūta Vispārējās ārstniecības fakultātē. Apguvusi ķirurga specialitāti.

Strādājusi Rīgas P.Stradiņa klīniskajā slimnīcā (14 gadus), r/a VEF Medicīnas un sanitārijas daļas slimnīcā (1 gads), Rīgas pilsētas 1.klīniskajā slimnīcā (12 gadi) un Rīgas pilsētas 4.klīniskā Sarkanā Krusta slimnīcā (12 gadi).

Kopš 20. gs 70. gadiem, bet vēl intensīvāk kopš Tautas atmodas 80. gadu beigās aizrāvusies ar vēstures izzināšanu.

Par sabiedrisko un novadpētniecisko darbību 2002. gadā apbalvota ar 4.pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni. Bijusi Latvijas Ordeņu brālības domes valdes locekle.

Mirusi 2009. gada 28. jūlijā, apglabāta Ikšķiles kapos.

 

Novadpētnieciskā darbība

20. gs. 70. gados Latvijas Valsts vēstures arhīvā sāka vākt ziņas par 18. gadsimta Rīgas ārstu Nikolaju Himzeli.

20. gs. 70./80. gadu mijā pētījusi Vecsaules puses uzvārdus.

Izzinājusi savas un citu Ikšķiles apkārtnes dzimtu vēsturi.

20. gs. 80. gados  pētījusi Lielvārdes tautasdziesmu teicējus 19. gadsimtā. Atklājusi, ka viss „Latvju Dainās” esošais dziesmu daudzums no Lielvārdes draudzes (6126 dziesmas) nācis no neliela māju pudura tagadējā Ogresgala pagastā un ka visi to teicēji bijuši savstarpēji rados.

Pētījusi Andreja Pumpura dzimtas vēsturi. Par šo tēmu publicējusies izdevumos „Varavīksne”, „Literatūra un Māksla”.

Bija Imanta Ziedoņa dibinātā Kultūras fonda padomes locekle, darbojās tās Daugavas programmā. Rosinājusi vismaz 30 piemiņas zīmju uzstādīšanu Daugavas krastos. Par šīm Kultūras fonda uzstādītajām piemiņas zīmēm 2004. un 2005. gadā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” publicējusi rakstu sēriju „Daugavas zīmes”.

Autore 1994. gadā izdotajai grāmatai „Gājums”, kas veltīta vēsturiskā Polockas ceļa apkārtnes vēsturei posmā no Rīgas līdz Ikšķilei.

Sastādījusi 1995. gadā izdoto grāmatu „Sēļu zeme”.

Sastādījusi sērijā „Daugavas Raksti” izdotos krājumus: „No Aizkraukles līdz Rīgai”(1991), „No Rīgas līdz jūrai”(1994), „No Koškeviciem līdz Daugavpilij”(1996), „No Daugavpils līdz Pļaviņām”(2000).

Ar saviem rakstiem un redakcionāro darbu līdzdarbojās sava brāļa Valda Villeruša veidoto krājumu „Ikšķiles almanahs” 1. un 2. laidiena (2005, 2007) izdošanā.

V.Villerušas novadpētnieciskie raksti publicēti  krājumos „Ogre. Ceļvedis 2” (1998, sast. J.Strēlnieks), "Ogre. Rakstu un atmiņu krājums" (sastād. V.Rinkeviča, 2002) un citviet

Nepabeigts palicis manuskripts grāmatai par  dzimtās Daugavpils vēsturi.

Publicējusi arī vairākus publicistika rakstura rakstus presē par kultūrvēsturiskā mantojuma, kultūras ainavas vērtību saglabāšanas jautājumiem, piemēram, "Neļausim zust mūsu vietvārdiem" (Latvijas Vēstnesis, Nr. 14 (28.01.2004).

Publikācijas

Villeruša V. Gājums - R., Kabata, 1994 - 255 lpp.

Iezīmes

Tematiskie rādītāji: 
Personas
Pilsēta: 
Daugavpils, Rīga, Ikšķile

Reklāma