(07059.-08030. - vidusaugšvācu valodā) (07059.-08029. - tulkojums latviešu valodā)
Pievienoja:
Valters Grīviņš, 14.01.2014| Livlädische Reimchronik (07059.-08030.) | Atskaņu hronika (07059.-08029.) |
|---|---|
(07059.) Eine burc lac in nâhen bie, (07060.) die enwâren ouch nicht sorgen vrie, (07061.) Ampille was sie genant. (07062.) sie vlohen dâ von al zû hant (07063.) hine kegen Lettowen. (07064.) sint mochte man sie schowen (07065.) dicke vor der Mimele hern. (07066.) die brûdere mûsten vaste wern (07067.) sich an allen sîten. (07068.) sperwechseln und strîten (07069.) des wart vil von in getân. (07070.) sie sint des selden noch erlân, (07071.) sie sitzen vor der heidenschaft. (07072.) entête got mir sîner craft, (07073.) sie enmochten nicht blîben. (07074.) der eß solde schrîben (07075.) waß dâ wunders ist geschehen, (07076.) der mochte sich wol umme sehen (07077.) nâch den kalbes hûten. (07078.) solde ich eß rechte dûten, (07079.) sô mûste ich gedanken hân. (07080.) sie haben wunders vil getân (07081.) zû Schalowe in dem lande (07082.) mit roube unde mit brande; (07083.) sie haben den Lettowen (07084.) vil dicke abe gehowen (07085.) ettelîche stoltze schar, (07086.) der man zû hûs unsamfte enpar. (07087.) die Mimele ist lange zît gehert (07088.) und hât sich doch ernert (07089.) mit gotes hulfe in mancher nôt. (07090.) manich helt ist dâ gelegen tôt. (07091.) Nû lege wir die rede nider (07092.) und grîfen aber wider, (07093.) wie der meister von Nieflant (07094.) (brûder Werner was er genant), (07095.) quam in michel ungemach. (07096.) von ungelucke daß geschach, (07097.) ein tobende brûder wundete in (07098.) der was leider sunder sin, (07099.) er was ûß den witzen komen: (07100.) got selbe hatte sie im genomen. (07101.) eß was den brûderen leit genûc, (07102.) der meister doch den schaden trûc. (07103.) er mochte den lîp noch lenger sparn, (07104.) zû dûtschen landen wolde er varn. (07105.) mit râte der brûdere daß geschach. (07106.) er clagete nicht sîn ungemach, (07107.) vrôlîch vûr er in dûtsche lant, (07108.) dâ er den hôhen meister vant. (07109.) dâ bat er sich des amtes lôs, (07110.) daß er in Nieflande verkôs (07111.) der meisterschefte, daß ist wâr. (07112.) er hatte gerâten zwei jâr. (07113.) dar nâch wart er des amtes lôs. (07114.) mit râte man einen anderen kôs. (07115.) brûder Cûnrât was sîn name. (07116.) er was rechter zuchte ein schame, (07117.) von Manderen was er geborn. (07118.) dô er zû meistere wart erkorn, (07119.) wes man von zuchten pflegen sol, (07120.) daß kunde sîn reine tugent wol. (07121.) Myndowe der gecrônet was (07122.) von meister Andrês, als ich las, (07123.) der hatte gelebet an dise zît. (07124.) ein ander Lettowe der trûc nît (07125.) ûf in heimelîche; (07126.) der was ouch alsô rîche (07127.) und der vrûnde alsô grôß, (07128.) daß es Myndowe nicht genôß. (07129.) der mordete Myndowen (07130.) den konic von Lettowen (07131.) unde wolde besitzen (07132.) daß kunicrîche mit witzen. (07133.) dô Myndowe gemordet wart, (07134.) zû hant dô hûb sich ûf die vart (07135.) ein Lettowe drâte (07136.) von der besten râte (07137.) und rante hin kein Rûßen lant, (07138.) Myndowen sune tet erß bekant. (07139.) dô er die mêre vernam, (07140.) vil schiere er gerant quam (07141.) zû Lettowen in daß lant (07142.) und sûchte zû hant (07143.) die sînem vater wâren wider. (07144.) an den meister sante er sider (07145.) und bat in, daß er brêchte (07146.) im hulfe unde gedêchte, (07147.) daß er ouch ein cristen wêre. (07148.) zû hant quâmen die mêre (07149.) dem meister von Nieflant. (07150.) dô im die mêre wurden bekant, (07151.) er wart des von hertzen vrô. (07152.) zû hant er besante dô (07153.) die kummentûre und die vogete gar. (07154.) die bat er, daß sie mit irre schar (07155.) quêmen im ûf einen tac, (07156.) als man noch pflît und pflac. (07157.) sie besanten al in lant, (07158.) die reise tâten sie bekant. (07159.) In den zîten eß geschach, (07160.) daß man Myndowen sun sach (07161.) lâßen die cristen lôs. (07162.) zû miete er nicht dar umme kôs, (07163.) wan gotes hulde alleine. (07164.) der ließ sie algemeine (07165.) vrôlîch ûß ir bande. (07166.) sie hûben sich zû lande, (07167.) dâ sie wâren vor gewesen, (07168.) als ich ûch hân nû gelesen. (07169.) daß was Myndowen sune ein tugent, (07170.) die er begienc in sîner jugent, (07171.) daß er sô grôßer erbarmekeit (07172.) an die cristen hatte geleit, (07173.) als ich ûch nû hân verjehen. (07174.) daß was zû Lettowen geschehen. (07175.) der meister hatte die wîle besant (07176.) vil manchen helt in Nieflant. (07177.) der quam im ein michel schar (07178.) mit mancher brunjen liechtvar. (07179.) ir helme wâren rîche. (07180.) ouch quâmen williclîche (07181.) alle die brûdere, die gewalt (07182.) hatten, beide junc und alt, (07183.) ich meine die kummentûre. (07184.) die brâchten im zû stûre (07185.) manchen helt ûß erlesen, (07186.) die wol bie vienden kunden wesen. (07187.) dô daß her zû Rîge quam, (07188.) in den zîten man vernam (07189.) von Lettowen boten komen, (07190.) als ich die mêre hân vernomen. (07191.) sie wurben an den meister sô: (07192.) Myndowen sun wêre vrô, (07193.) daß im die sêlde was geschehen, (07194.) daß er die trûwe hette gesehen, (07195.) die der meister hette zû im. (07196.) sie sprâchen: “hêrre, nû vernim, (07197.) er saget dir sô grôßen danc, (07198.) daß er immer âne wanc (07199.) wil gantze vrûntschaft mit dir haben. (07200.) er hât harte wol entsaben, (07201.) daß ir in mit trûwen meinet. (07202.) nû hât er sich vereinet (07203.) mit sînen lûten, daß ist wâr; (07204.) sie hân im gehuldet gar (07205.) und ist ein sûne worden (07206.) gantz nâch der heiden orden. (07207.) dâ von moget ir blîben wol. (07208.) der kunic ûch gerne danken sol.” (07209.) Dô daß der meister hatte vernomen, (07210.) was umme die boten wâren komen, (07211.) der samenunge wolde er nicht lân (07212.) sunder reise dô vergân. (07213.) die boten schickete e drâte (07214.) mit sîner brûdere râte (07215.) wider zû Lettowen lant. (07216.) dar nâch sante er zû hant (07217.) vumftehalb hundert man geriten. (07218.) von den wart nicht gebiten, (07219.) sie riten hin zû Kûrlant (07220.) vaste bie des meres strant (07221.) biß sie zû Goldingen quâmen. (07222.) ûß deme konvente sie nâmen (07223.) brûdere unde knechte, (07224.) die in quâmen rechte, (07225.) und Kûren ouch dâ mite; (07226.) die westen wol des landes site (07227.) und die wege kein Gresen wart. (07228.) sus hûben sie sich ûf die vart. (07229.) sie waren algemeine vrô (07230.) und ir mût der stûnt alsô, (07231.) daß eß in solde wol ergân. (07232.) in viel vil dicke wol ir spân, (07233.) ir vogel in vil wol sanc: (07234.) sô prûveten sie, daß in gelanc. (07235.) dô sie dâ wâren ûf der vart (07236.) vaste kein Gresen wart, (07237.) sie vunden bôser wege genûc, (07238.) dâ kûme ein pfert sich eine trûc, (07239.) durch brûch und manche bôse bach. (07240.) vil cleine hatten sie gemach. (07241.) dô quâmen sie eines morgens vrû (07242.) mit irme here zû Gresen zû, (07243.) daß eß in der veste (07244.) niekein man enweste. (07245.) Die ûf der burge wâren dô, (07246.) die hatten sich bereitet sô, (07247.) daß sie zû Goldingen wolden hern. (07248.) sie enwesten nicht, daß man in wern (07249.) alsô drâte wolde daß. (07250.) der brûdere her baß und baß (07251.) trat der burge vaste zû. (07252.) eß was dannoch harte vrû. (07253.) daß her in die burc trat, (07254.) niemant eß zû gaste bat, (07255.) bereitet alzû mâle wol, (07256.) als ich verwâre sprechen sol. (07257.) dô wart in sneller île (07258.) in vil kurtzer wîle (07259.) der wirte vil geslagen tôt (07260.) und ouch gebrâcht in sulche nôt, (07261.) daß sie dar nider sâßen (07262.) und Goldingen gar vergâßen, (07263.) daß sie wolden hân gehert. (07264.) daß wart in bitterlîch gewert. (07265.) welch wirt von der burge quam, (07266.) den wec er hin zû pusche nam, (07267.) als im der tûvel jagete nâch: (07268.) zû loufene was im gâch. (07269.) die brûdere nâmen zû hant (07270.) al den roub zû ir hant, (07271.) der ûf der burge was gewesen (07272.) (was mac ich mêr dâ von gelesen?), (07273.) und branten in der selben stunt (07274.) die vesten in den tiefen grunt. (07275.) nicht lenger sûmeten sie dar nâch, (07276.) mit irme roube was in gâch (07277.) vaste hin zû lande. (07278.) sie hatten vol ir hande (07279.) roubes ûf der burc genomen (07280.) zû Gresen, dar sie wâren komen. (07281.) Die brûdere von Goldingen (07282.) mit iren jungelingen, (07283.) die sie hatten dâ vil stoltz, (07284.) kârten durch ein michel holtz. (07285.) die von Rîge kârten sider (07286.) vaste kein dem mere wider. (07287.) dô sie ûf daß mer quâmen, (07288.) ir rûwe sie dâ nâmen (07289.) mit allerleie getregede. (07290.) man, wîb und megede, (07291.) rinder unde pferde (07292.) vûrten sie vil werde (07293.) gebunden und gevangen. (07294.) wol was eß in ergangen. (07295.) dô ließ sich der brûdere her (07296.) nider bie daß wilde mer. (07297.) dô diß her zû Kûrlant (07298.) aller êrst wart gesant, (07299.) dô hûb sich mit den sînen (07300.) brûdern und pilgerînen (07301.) meister Cûnrât ûf die vart (07302.) hine kein Semegallen wart. (07303.) er hatte lantvolkes vil, (07304.) die wâren willic âne zil. (07305.) dô daß her quam in daß lant, (07306.) er roubete und slûc zû hant (07307.) waß er mochte begrîfen. (07308.) doch sach man entslîfen (07309.) manchen Semegallen klûc, (07310.) der ein bitter hertze trûc (07311.) ûf die brûdere und ûf ir her. (07312.) sint satzten sie sich zû der wer. (07313.) sie verhageten die wege (07314.) grôß und cleine in stêter pflege. (07315.) die hagene machten sie sô grôß, (07316.) daß manchen cristen sint verdrôß. (07317.) dô der meister hatte gehert (07318.) die Semegallen ungewert, (07319.) dô solde er zû lande wider (07320.) mit sînem here kêren sider. (07321.) er quam geriten vor den hagen, (07322.) der in zû schaden was geslagen. (07323.) dô wart er starke an gerant (07324.) von sînen vienden zû hant. (07325.) der meister und die pilgerîn (07326.) und dar zû die brûdere sîn, (07327.) die knechte und daß lantvolk gar (07328.) machten eine starke schar (07329.) und satzten vaste sich zû wer (07330.) kein der Semegallen her. (07331.) doch wurden in der selben stunt (07332.) der brûdere lûte vil gewunt. (07333.) grimmeclîche in der nôt (07334.) sechs hundert man dâ lâgen tôt (07335.) und zwênzik brûdere dâ bie. (07336.) wie ouch ir aller name sie, (07337.) sô mûße sie got trôsten dort. (07338.) nû wil ich aber sagen vort. (07339.) wer von der nôte dô entquam, (07340.) den wec er zû lande nam (07341.) an manchen enden durch den walt. (07342.) doch quam manich helt balt (07343.) mit menlîchen sachen dan. (07344.) die Semegallen manchen man (07345.) ließen dâ zû pfande wider. (07346.) der brûdere lûte kârten sider (07347.) vaste hin zû Rîge wart; (07348.) der wec wênic wart gespart. (07349.) Dô der meister dô quam (07350.) zû Rîge wider, man nam (07351.) einen boten drâte (07352.) mit der brûdere râte. (07353.) der selbe bote al zû hant (07354.) kârte kegen des meres strant. (07355.) vil balde rante er und reit (07356.) vaste bie dem mere breit, (07357.) biß er quam ûf den strant, (07358.) dô er der brûdere her vant. (07359.) dô die brûdere sâhen (07360.) den boten zû in nâhen, (07361.) ein teil ir ranten im enkegen (07362.) und entpfiengen den degen. (07363.) sie vrâgeten umme mêre, (07364.) wie eß ergangen wêre (07365.) dâ zû Semegallen. (07366.) er sprach: “ich sage ûch allen, (07367.) wir hân verlorn dâ den strît. (07368.) nû machet ûch ûf, eß ist zît: (07369.) hie ist der Semegallen her (07370.) gerennet kein ûch ûf daß mer.” (07371.) zû hant daß her bereite sich (07372.) unde zogete algelîch (07373.) bie des meres strande, (07374.) biß eß quam zû lande. (07375.) daß her gar unbestriten reit (07376.) ûf die Dune sunder leit (07377.) mit allem sînem roube dô. (07378.) des wart daß her gemeine vrô. (07379.) sint riten sie zû Rîge wider. (07380.) alle ir sorge die lac nider. (07381.) man, wîb unde kindere, (07382.) pferde unde rindere (07383.) teilten sie glîche (07384.) alle vreuden rîche (07385.) und riten an ir gemach. (07386.) harte liebe dô geschach (07387.) al der armen cristenheit. (07388.) gestillet wart ein teil ir leit (07389.) und lobeten glîche (07390.) got von himelrîche. (07391.) In dem anderen jâre (07392.) der meister aber zwâre (07393.) mit einem grôßen here reit, (07394.) daß was lanc unde breit, (07395.) hin kein Semegallen wart. (07396.) er hatte zû der selben vart (07397.) lange sich bereitet wol, (07398.) als ich ûch nû sagen sol. (07399.) er ließ vier mîle nâ (07400.) ûf der Semegaller  (07401.) vor Semegallen bûwen dô (07402.) ein hûs, des wurden unvrô (07403.) alle die Semegallen; (07404.) sie ließen dô ir schallen. (07405.) daß hûs Mytowe ist genant (07406.) und liet vor Semegallen lant. (07407.) den Semegallen den wart sân (07408.) leides vil dar abe getân. (07409.) der meister ließ dâ brûdere vil (07410.) unde knechte, die daß spil (07411.) vrielîchen torsten trîben, (07412.) die ließ er dâ blîben (07413.) unde reit zû Rîge wider. (07414.) die Semegallen alle sider (07415.) vlohen ûf ir vesten (07416.) vor den vremden gesten. (07417.) daß wâren die brûdere mit ir schar. (07418.) die brâchten in vil dicke dar (07419.) von der Mytowe schaden zû (07420.) beide spâte unde vrû. (07421.) Meister Cûnrât von Manderen (07422.) der wolde aber wanderen (07423.) in der Semegallen lant. (07424.) den brûderen tet erß bekant. (07425.) die quamen im vil drâte. (07426.) dô reit er mit ir râte (07427.) und mit ir helfe hin: (07428.) zû Semegallen stûnt sîn sin. (07429.) dô er mit sînem here quam (07430.) zû Semegallen, er nam (07431.) roubes mit sînem volke vil. (07432.) er tet ouch schaden âne zil (07433.) in deme selben lande (07434.) mit ungevûgem brande. (07435.) man brante ir dorf und alle ir korn. (07436.) daß was den Semegallen zorn. (07437.) meister Cûnrât kârte dô (07438.) kein Nieflande harte vrô (07439.) mit sînem here, daß was gût. (07440.) dem meistere quam in sînen mût, (07441.) daß er wolde besîten (07442.) vor deme here rîten (07443.) und beßßern die wege (07444.) beide brucken und stege. (07445.) er sprach einem brûdere zû: (07446.) “ich wil hinnen rîten nû (07447.) mit ûwerem willen. ich wil nemen (07448.) die mir zû hulfe wol gezemen, (07449.) und machen wider die brucken, (07450.) die zubrochen sint zû stucken. (07451.) kumet der Semegallen her (07452.) ûf ûch, sô setzet ûch zû wer (07453.) und blâset sân mîn horn, (07454.) daß zû dem zeichen ist erkorn, (07455.) sô kome ich mit mînen roten. (07456.) ir endurfet anders keiner boten (07457.) dan als ich nû hân gesaget: (07458.) rîtet samfte, nicht enjaget.” (07459.) Der meister dô von dannen reit (07460.) uber eine heide breit. (07461.) im was zû der arbeit gâch, (07462.) sîn her im zogete vaste nâch. (07463.) dô er von den sînen quam, (07464.) die Semegallen er vernam (07465.) mit zorne komen durch den walt. (07466.) sie brâchten manchen helt balt (07467.) zwischen den meister und sîn her. (07468.) die brûdere satzten sich zû wer. (07469.) er enmochte in nicht zû helfe komen, (07470.) der wec was im undernomen. (07471.) daß was im von hertzen leit. (07472.) mit sîner rotte er dô reit. (07473.) die bie im wâren an der stunt, (07474.) die rieten im, daß er gesunt (07475.) kegen der Mytowe rite (07476.) unde sînes heres aldâ bite (07477.) unde nicht enkêrte wider. (07478.) des volgete er in, eß row in sider. (07479.) in grôßeme smertzen reit er dô (07480.) kegen der Mytowe unvrô. (07481.) nû wil ich machen ûch bekant, (07482.) wie eß den brûderen gienc in hant, (07483.) die in dem walde bliben dort, (07484.) als ir vor habt gehôrt. (07485.) ir nôt kan ich nicht vollen sagen: (07486.) vil pfert wart in erslagen. (07487.) dô trâten sie zû vûße nider, (07488.) die wer begriffen sie dâ wider. (07489.) der heiden craft was in zû grôß. (07490.) daß lantvolk sêre des verdrôß (07491.) und vlohen durch den walt von in. (07492.) die brûdere hatten doch den sin, (07493.) daß sie manchem dûtschen man (07494.) hulfen ritterlîchen dan. (07495.) doch lâgen dâ drie dûtsche tôt. (07496.) die brûdere bliben in der nôt (07497.) unde satzten sich zû wer (07498.) vaste kein der heiden her. (07499.) waß mac ich mêr dâ von sagen? (07500.) zehen brûdere wurden dâ geslagen, (07501.) sie verluren manchen helt balt, (07502.) sie mûsten wîchen in den walt. (07503.) die veigen lâgen dô dar nider (07504.) die andern die quâmen sider (07505.) dar nâch in vil kurtzer stunt (07506.) zûr Mytowe alle wol gesunt. (07507.) meister Cûnrât was des vrô. (07508.) kein der Rîge kârte er dô. (07509.) dô wart er wol entpfangen. (07510.) sus was die reise ergangen. (07511.) wer in der reise leit den tôt, (07512.) des sêle helfe got ûß nôt. (07513.) ich wil ûch ein cleineß ding sagen, (07514.) des enmac ich nicht verdagen: (07515.) bie sînen zîten eß geschach, (07516.) daß man ein hûs bûwen sach, (07517.) daß ist geheißen Wîßenstein (07518.) und ist der besten burge ein, (07519.) die in Nieflande liget. (07520.) vil cleine ir iemant an gesiget. (07521.) die burc ist rîch von gûte (07522.) und stêt in grôßer hûte. (07523.) sie ist gebûwet vor daß lant, (07524.) daß dâ Jerwen ist genant. (07525.) sie spîset andere burge vil. (07526.) nicht mêr ich dâ von sprechen wil. (07527.) Der meister von Nieflant, (07528.) der ûch dicke ist genant, (07529.) mit der brûdere râte (07530.) sante er boten drâte, (07531.) dô man den hôhen meister vant. (07532.) mit brîven tet er im bekant (07533.) alleß lieb und alleß gût, (07534.) als ein vrûnt dem andern tût, (07535.) und ließ in vlîßeclîchen biten, (07536.) daß er nâch brûderlîchen siten (07537.) in des amtes erließe (07538.) und einen anderen hieße (07539.) meister in dem lande wesen. (07540.) dô die brîve wurden gelesen, (07541.) nâch der brûdere râte (07542.) sante er vil drâte (07543.) boten kegen Nieflant. (07544.) mit brîven tet er in bekant, (07545.) daß sie einen meister dar (07546.) koren nâch irem willen gar. (07547.) dô in die botschaft komen was (07548.) und man die brîve gelas, (07549.) mit râte man einen andern kôs. (07550.) meister Cûnrât wart dô lôs. (07551.) er hatte gerâten, daß ist wâr, (07552.) in Nieflande drie jâr. (07553.) er vûr zû dûtschen landen wider. (07554.) ein vromer helt der riet sider, (07555.) meister Otto was er genant. (07556.) man wart sîn vrô in Nieflant. (07557.) er was vil mancher tugende rîch, (07558.) dêmûteclîchen hielt er sich, (07559.) er was getrûwe unde gût (07560.) und achte nicht ûf ubermût. (07561.) er was ein vil gût sûneman, (07562.) doch hielt er herteclîchen an, (07563.) wâ man bie vienden solde wesen. (07564.) er was ein helt ûß erlesen, (07565.) des wîsete er in deme lande vil. (07566.) sîn lob stûnt gar âne zil. (07567.) Bie sînen zîten eß geschach, (07568.) daß man die Rûßen rîten sach (07569.) stoltzlîch in des kuniges lant. (07570.) sie vrometen roub und brant (07571.) mit eime kreftigen her. (07572.) sie prûveten selben sich zûr wer (07573.) wol ûf drîßec tûsent man: (07574.) nicht vorder man sie zelen kan. (07575.) wer sie sach, dem wârn ir genûc, (07576.) got selbe ir vil dar nider slûc (07577.) durch ire vil grôße hôchvart. (07578.) sie quâmen zû vil starc geschart (07579.) mit mancher banier liechtgevar. (07580.) ouch was von Darbet komen dar (07581.) der bischof Allexander, (07582.) mit im vil manich ander (07583.) der cristenheit gar zû vromen, (07584.) als ich die mêre hân vernomen. (07585.) waß mac ich sprechen mêre? (07586.) die rote mûete sêre (07587.) alle die Rûßen, daß ist wâr, (07588.) daß wîseten sie sint offenbâr. (07589.) von Velîn wâren brûdere dâ (07590.) nicht vile, der meister anderswâ (07591.) mit here kegen den vienden lac, (07592.) daß wante den Rûßen manchen slac, (07593.) der in wol mochte wurden sîn. (07594.) daß wart dâ offenbâre schîn. (07595.) von Lêal quâmen brûdere dar, (07596.) doch nicht ein alzû grôße schar. (07597.) von Wîßenstein ouch mâßen vil. (07598.) wer rechte ir zal wißßen wil: (07599.) viere und drîßec uber al (07600.) sach man an der brûdere zal. (07601.) lantvolkes hatten die brûdere gnûc, (07602.) daß alleß gûten willen trûc (07603.) zû strîtene mit der Rûßen schar. (07604.) Dô daß volk was komen dar, (07605.) daß bie den brûderen solde wesen, (07606.) zû hant begunde man ûß lesen (07607.) daß lantvolk ûf die linken sît: (07608.) die solden halden dâ den strît. (07609.) von dûtscher art die grôßeren schar (07610.) des kuniges man brâchten dar: (07611.) die hielden dâ zûr rechten hant. (07612.) dâ wart mit êren an gerant. (07613.) die brûdere und ouch ire man (07614.) allenthalben hiwen an. (07615.) dô bleib in der nôt (07616.) bischof Allexander tôt. (07617.) zwei teil der Rûßen quam kein in, (07618.) die slûgen sie gar vluchtic hin (07619.) ûf deme velde her und dar. (07620.) die Rûßen wichen mit ir schar (07621.) daß velt ûf unde nider; (07622.) sie kârten sich dicke wider, (07623.) doch was ir vrome cleine dar an: (07624.) sie ließen dâ vil manchen man. (07625.) der brûdere hant mit êren rach (07626.) waß in leides ie geschach (07627.) von den Rûßen lange zît. (07628.) daß velt was breit und wît, (07629.) der Rûßen val der was grôß, (07630.) des strîtes sêre sie verdrôß: (07631.) man sach vlîhen unde jagen. (07632.) der Rûßen wart dâ vil geslagen. (07633.) dâ was gotes hulfe zît: (07634.) ein dûtscher mûste geben strît (07635.) wol sechzic Rûßen, daß ist wâr, (07636.) daß wil ich sprechen offenbâr. (07637.) der kunic Dimitre was ein helt, (07638.) vumf tûsent Rûßen ûß erwelt (07639.) mit den begreif er dô die wer. (07640.) entriten was sîn ander her. (07641.) Nû moget ir hôren, wie eß gienc. (07642.) der brûdere vane die were gevienc (07643.) kegen in ûf eine bôse bach. (07644.) dâ er der brûdere her besach. (07645.) der brûdere volkes was alsô vil, (07646.) als ich ûch nû sagen wil: (07647.) sechzic unde hundert man, (07648.) dâ mûste in genûgen an. (07649.) dâ wâren vûßgenger mite, (07650.) die trâten wol nâch heldes site (07651.) hin vor an eine brucken stân. (07652.) eß wart vil gût von in getân. (07653.) der was bî nâ achzic man. (07654.) sie pflichten mit den brûderen an (07655.) und hiwen sich von den Rûßen dô, (07656.) des manich Rûße wart unvrô. (07657.) alsô quâmen die brûdere wider (07658.) mit grôßen êren zû lande sider. (07659.) den achzic mannen sage ich danc, (07660.) daß ir swert sô wol clanc (07661.) in den selben zîten (07662.) bie der brûdere sîten. (07663.) nû wil ich lâßen von der nôt. (07664.) vumf tûsent Rûßen lâgen tôt (07665.) ûf der selben walstat. (07666.) die andern vluchtic und mat (07667.) jageten hin zû lande. (07668.) in tet vil wê die schande. (07669.) sint clagete manich rûßisch wîb (07670.) ires lieben mannes lîb, (07671.) der in dem strîte sîn ende nam (07672.) und nimmer mêr zû lande quam. (07673.) sus was ergangen der strît. (07674.) des tragen noch die Rûßen nît (07675.) ûf die brûdere, daß ist wâr. (07676.) der hât gewert vil manich jâr. (07677.) Der meister dô des landes nôt (07678.) den besten einen tac enpôt, (07679.) mit den er zû râte wart (07680.) zû Rûßen eine herevart. (07681.) des kuniges man des wâren vrô. (07682.) dar zû bereite man sich dô (07683.) volleclîch uber al daß lant. (07684.) daß volk gemeine wart besant, (07685.) Letten, Lîven, Eisten gnûc. (07686.) ir aller wille sie dar trûc. (07687.) der meister brâchte brûdere dar (07688.) waß er mochte an sîner schar (07689.) wol achzic und hundert dô. (07690.) des was daß volk gemeine vrô. (07691.) daß her man dô schatzen began (07692.) ûf achzehn tûsent man, (07693.) die mit pferden wâren dâ. (07694.) vil manche kopertûre grâ (07695.) sach man dâ nâch ritters site. (07696.) dâ wâren schiflûte mite (07697.) vil nâ nûn tûsent man: (07698.) alsus man prûven die began. (07699.) dô sie quâmen vor daß lant, (07700.) daß dâ Rûßen ist genant, (07701.) man rotte daß her vil gar (07702.) an maniche stoltze schar. (07703.) dâ mite reit er al zû hant (07704.) menlîch in der Rûßen lant. (07705.) man herte her unde dar (07706.) mit vil mancher rischen schar. (07707.) Îseburc dâ wart verbrant (07708.) aber von der brûdere hant. (07709.) die burc hôrte den Rûßen zû, (07710.) die ûch ist genennet nû. (07711.) Der brûdere her daß kârte hin, (07712.) zû Plezcowe stûnt sîn sin, (07713.) dar quam eß menlîchen zû. (07714.) daß dûchte die Rûßen alzû vrû. (07715.) die brûdere trâten ûf daß lant. (07716.) zû hant die Rûßen mit ir hant (07717.) ir stat branten in den grunt (07718.) und trâten in der selben stunt (07719.) ûf ire burc, die was gût (07720.) und von den Rûßen wol behût. (07721.) die burc ist Plezcowe genant. (07722.) dar umme liet ein schôneß lant. (07723.) die brûdere legeten sich dâ vor. (07724.) die Rûßen machten wol ir tor, (07725.) wen ire burc die ist sô gût: (07726.) die wîle sie haben einen mût, (07727.) daß sie nicht zweien under sich, (07728.) sô ist die burc ungewinlich. (07729.) den selben Rûßen was komen (07730.) helfe. harte cleinen vromen (07731.) mochten sie von den gehân, (07732.) sie entorsten der brûdere nicht bestân. (07733.) die helfe, die ich hân genant, (07734.) die was von Nôgarten in gesant (07735.) und hulfen in ire vesten (07736.) weren vor den gesten. (07737.) sie hatten rischer lûte vil, (07738.) dâ von ich nicht mêr sprechen wil. (07739.) daß weter was naß unde kalt, (07740.) daß kein sturmen nicht enstalt. (07741.) dô vûr daß her mit râte dan, (07742.) zû schiffe gienc vil manich man. (07743.) der brûdere her vûr uber dô, (07744.) des wurden al die Rûßen vrô. (07745.) ein rûßisch vurste quam gerant, (07746.) der was Juries genant. (07747.) er was an des kuniges stat. (07748.) den meister er vil tûre bat, (07749.) daß er zû im quême (07750.) und sîne rede vernême. (07751.) der meister der was nicht laß, (07752.) in ein schif zû hant er saß (07753.) mit sumelîchen sînen, (07754.) brûderen und pilgerînen, (07755.) er hatte bie im schutzen gût: (07756.) mit den ließ er sich uber die vlût. (07757.) dô er uber daß waßßer quam, (07758.) er Juries den meister nam (07759.) und machte einen vride gût. (07760.) des vreute sich der Rûßen mût. (07761.) dô der vride was volgân, (07762.) der meister und die sînen sân (07763.) giengen hin zû schiffe wider. (07764.) der meister kundete sider (07765.) den vride sînen mannen. (07766.) zû hant sie riten dannen, (07767.) ie der man zû lande wart. (07768.) sus ante sich die herevart. (07769.) Dar nâch uber daß ander jâr (07770.) dô warb der meister offenbâr (07771.) zû sînen vrûnden allen (07772.) ein her kegen Semegallen. (07773.) dâ mite quam er vor daß lant. (07774.) im wurden andere mêre bekant (07775.) von den Lettowen. (07776.) die ließen sich schowen (07777.) mit einem schônen here breit (07778.) ân der brûdere wißßenheit. (07779.) sie hatten brâcht in einen walt (07780.) von Lettowen manchen helt balt: (07781.) sie wolden heren Nieflant. (07782.) daß wart dem meistere bekant. (07783.) des nachtes quam ein man geriten, (07784.) er tet nâch vrûntlîchen siten, (07785.) der gab dem meistere dô den rât, (07786.) er sprach: “meister, nû lât (07787.) ûwer her kêren wider, (07788.) eß geliebet ûch sider: (07789.) die Lettowen an diser nacht (07790.) sint hie bie mit grôßer macht (07791.) und wollen sûchen ûwer lant.” (07792.) dô daß dem meistere wart bekant, (07793.) der warnunge was er vrô. (07794.) mit deme here kârte er dô (07795.) nâch sîner brûdere râte wider. (07796.) an dem dritten tage sider (07797.) quam der Lettowen her (07798.) geweldeclîchen ûf daß mer: (07799.) kegen Osele stûnt ir sin. (07800.) kurtzelîchen quâmen sie dar hin. (07801.) die wîle sie herten Osellant, (07802.) meister Otte hatte gesant (07803.) sîne boten uber al: (07804.) kegen Darbet unde Lêal, (07805.) und wâ er helfe sich versach, (07806.) dô sante er sînen boten nâch. (07807.) Meister Otto nicht enließ, (07808.) sîn her er sich bereiten hieß, (07809.) daß mit im gekêret was (07810.) zû Rîge, als ich itzunt las. (07811.) mit deme here kârte er hin: (07812.) nâch den heiden stûnt sîn sin. (07813.) dâ sie geriten wâren vor, (07814.) dâ volgete er ûf irme spor. (07815.) daß lantvolk quam vaste zû (07816.) beide spâte unde vrû. (07817.) alsus reit er vil manchen stîc, (07818.) ê dan er quam in die Wîc. (07819.) alle die er hatte besant (07820.) die quâmen zû im in daß lant. (07821.) die Wîc die ist bie dem mere gelegen, (07822.) daß wißßen, die dâ wonens pflegen. (07823.) des kuniges man quâmen ouch dar (07824.) mit mancher êrlîchen schar. (07825.) von Darbet bischof Vriderîch (07826.) der quam wol einem helde glîch (07827.) mit allen, die er mochte hân. (07828.) der legete sînen vlîß dar an: (07829.) er quam mit sînen lûten gar (07830.) willeclîchen an die schar. (07831.) der meister brâchte ein michel her (07832.) mit sînen ûf daß wilde mer. (07833.) der winter der was alsô kalt, (07834.) des mancher mûter kint enkalt. (07835.) der heiden der was wider komen (07836.) von Osele, als ich hân vernomen, (07837.) und hatten vol ir hant (07838.) und ein teil daß lant verbrant. (07839.) die her lâgen sô nâhen, (07840.) daß sie einander sâhen (07841.) zû beider sîten ûf dem mer. (07842.) zû hant der Lettowen her (07843.) mit sînen slitten wîslîch (07844.) vaste zingelten umme sich. (07845.) sie prûveten beider sîten, (07846.) daß sie mûsten strîten. (07847.) daß ies, daß ûf dem mere lac (07848.) der grôßen burden nicht erschrac, (07849.) die eß zû beiden sîten trûc: (07850.) eß was in allen vaste gnûc. (07851.) Von Darbet und von Lêal, (07852.) meister Otto an der zal, (07853.) ouch dar zû des kuniges man, (07854.) die ich nicht alle genennen kan, (07855.) sunder einen ritter gût, (07856.) der hatte eines lewen mût, (07857.) der was Sîverîth genant, (07858.) und was uber des kuniges lant (07859.) zû Revele ein houbtman, (07860.) (in allen ich wol gûtes gan) (07861.) dise hêrren drâte (07862.) mit eime snellen râte (07863.) manten al gelîche dô (07864.) ir volk, daß sichß stelte sô, (07865.) eß solde strîten sunder wanc. (07866.) daß her gemeine dô ûf dranc. (07867.) die bischove ûf der linken sît (07868.) solden halden dô den strît. (07869.) den tet man rischer brûdere gnûc, (07870.) als zû nôten was gevûc. (07871.) von Revele er Sîverîth (07872.) der solde halden den strît (07873.) mit sînen zû der rchten hant. (07874.) sie wâren alle des gemant, (07875.) daß sie zû beiden sîten (07876.) daß her solden bestrîten. (07877.) die brûdere sprenkten zû (07878.) an die heiden alzû vrû. (07879.) dô sie quâmen zû gerant, (07880.) die heiden trâten al zû hant (07881.) in die slitten mit ir schar. (07882.) die brûdere gâheten nâch in dar. (07883.) dô sie an sie quâmen gerant, (07884.) die êrsten brûdere al zû hant (07885.) mit irre banier sturtzeten dô (07886.) in die slitten; des wurden vrô (07887.) die heiden und stâchen ir orse tôt. (07888.) der brûdere ein teil in der nôt (07889.) lâgen dâ geslagen nider. (07890.) die anderen brûdere dar wider (07891.) satzten sich mit mannes hant. (07892.) al die wîle quam gerant (07893.) daß grôße her der cristen: (07894.) eß enmochte nicht lenger vristen. (07895.) dâ mochte man wol schowen (07896.) ein ungevûgeß howen (07897.) von den heren beiden, (07898.) von cristen und von heiden. (07899.) der strît was starc und grôß, (07900.) daß blût ûf dem îse vlôß (07901.) von ir beider sîten. (07902.) dô gienc eß an ein strîten, (07903.) dô sach man manchen rischen man (07904.) ellenthaften howen an. (07905.) dâ wart geslagen in der nôt (07906.) der gûte meister Otte tôt (07907.) und zwêne und vumfzic brûdere gût: (07908.) die gußßen dâ durch got ir blût. (07909.) dâ viel ouch manich vromer helt (07910.) von beiden sîten ûß irwelt. (07911.) lantvolkes viel ein teil. (07912.) got der gebe ir sêle heil! (07913.) die lebenden brûdere liden nôt, (07914.) ir urs bliben meistic tôt, (07915.) des mûsten sie dâ stân zû vûß. (07916.) daß tet den heiden sorgen bûß. (07917.) waß ir doch zû urse bliben, (07918.) von den wart heldes werc getriben (07919.) ûf dem îse her und dar. (07920.) sie hiwen sich durch manche schar. (07921.) der bischof von Darbete quam, (07922.) die sîne er alle zû im nam. (07923.) der bischof ouch von Lêal (07924.) quam an der brûdere zal. (07925.) alsus erkoberte daß her (07926.) der brûdere aber zû der wer. (07927.) die rittere quâmen zû hant (07928.) von Revele ouch zû gerant. (07929.) die brûdere mûsten strîten (07930.) zû den selben zîten (07931.) under einem wâpencleide. (07932.) sie tâten dâ vil leide (07933.) den heiden ûf des meres îs. (07934.) die jageten durch einen prîs (07935.) ûf dem mere her und dar (07936.) mit vil mancher rischen schar. (07937.) der heiden wart vil geslagen. (07938.) die durch prîs solden jagen, (07939.) der lâgen sechzehn hundert tôt. (07940.) die walstat was von blûte rôt. (07941.) dâ wart zû der selben stunt (07942.) von Lêal der bischof wunt. (07943.) sechs hundert der cristen her (07944.) wurden geslagen ûf dem mer. (07945.) der brûdere her von dannen reit, (07946.) daß was den heiden nicht leit, (07947.) wan sie behielden daß îs (07948.) und dar zû des siges prîs. (07949.) die heiden vûren zû lande. (07950.) sie hatten vol ir hande (07951.) bejaget in deme strîten (07952.) zû den selben zîten. (07953.) meister Otte, daß ist wâr, (07954.) der hatte gerâten drie jâr, (07955.) sechs mânde mêre, (07956.) wol mit gûter lêre (07957.) in Nieflande die sîner zît. (07958.) sîn lob was breit und wît. (07959.) dô der helt wart geslagen (07960.) man hôrte in vlîßeclîchen clagen (07961.) uber alle Nieflant. (07962.) brûder Anders zû hant (07963.) von der brûdere râte (07964.) wart gesetzet drâte, (07965.) daß er des amtes wîlde (07966.) und an sîner pflege hîlde, (07967.) wen in ein ander wurde gesant (07968.) zû meister wider in daß lant. (07969.) al die wîle daß geschach, (07970.) daß man die Lettowen sach (07971.) heren in der brûdere lant. (07972.) dô im daß wart bekant, (07973.) er jagete in menlîchen nâch, (07974.) ûf die heiden was im gâch. (07975.) sîn her was cleine gnûc, (07976.) der gûte wille in doch trûc. (07977.) der brûdere her von mûdekeit (07978.) hatte sich dar zû bereit, (07979.) daß eß wolde rûwe pflegen. (07980.) an gemach was eß gelegen. (07981.) den heiden was daß rasch bekant. (07982.) ûf die brûdere zû hant (07983.) quâmen sie gerant dô. (07984.) des wart der brûder her unvrô. (07985.) waß sal ich mêr dâ von sagen? (07986.) brûder Andrês wart geslagen (07987.) und zwênzic brûdere dar zû. (07988.) sie sturben leider alzû vrû. (07989.) dô wart aber die rûwe (07990.) und die clage nûwe: (07991.) uber alle Nieflant (07992.) wart der selbe val bekant. (07993.) sint wart daß lant getrôstet wol, (07994.) als ich ûch vil wol sagen sol. (07995.) Ein vromer helt der wart gesant (07996.) zû meister hin zû Nieflant. (07997.) er hatte sinnenclîchen rât, (07998.) daß sult ir hôren an der tât, (07999.) die er tet bie sîner zît. (08000.) sîn name was grôß und wît (08001.) uber alle die lant. (08002.) brûder Walter was er genant (08003.) von Nortecken geborn. (08004.) den Semegallen tet er zorn, (08005.) als ich nû wol sagen mac. (08006.) im quâmen ûf einen tac (08007.) sîne kummentûre gar (08008.) mit mancher êrlîchen schar. (08009.) den hatte er boten vor gesant (08010.) uber alle sîne lant. (08011.) von Revele brâchte er eine schar (08012.) harte ritterlîchen dar. (08013.) dô daß her zû samne quam, (08014.) des meisters willen man vernam. (08015.) dâ mite vûren sie zû hant (08016.) in der Semegallen lant. (08017.) dô er vor Terweten quam (08018.) mit dem here, er vernam (08019.) und trat selbe an das wal. (08020.) daß her im volgete âne zal. (08021.) Terweten man dô gewan. (08022.) dar ûffe sie slûgen manchen man, (08023.) daß er des lebenes vergaß. (08024.) der brûdere craft daß hûs besaß. (08025.) daß wart dô gespîset wol, (08026.) als man die burge spîsen sol. (08027.) der meister reit zû Rîge wider (08028.) mit sînem her. er dâchte sider (08029.) um eine andere herevart (08030.) hin kegen Mezoten wart. | (07059.) Vēl cita pils bij tuvumā, (07060.) par kuru tiem bij jādomā. (07061.) Par Impilti[249] to pili sauca, (07062.) un turienieši sirot trauca (07063.) pa Lietuvu, un redzētas (07064.) to varzas bij pie Klaipēdas. (07065.) No tiem nu brāļiem gainīties, (07066.) uz visām pusēm atkauties (07067.) jo bieži un jo dikti nācās, (07068.) kad Klaipēdai tie virsū mācās. (07069.) Tie šķēpus meta, nikni kāvās - (07070.) lūk, tā tie nemitīgi rāvās. (07071.) Tas brāļus darīja vai trakus, (07072.) ka pagāni tik cieši blakus. (07073.) Ja brāļiem nelīdzētu die's, (07074.) tie nespētu tur turēties. (07075.) To sacīt gribu jums tūlīt: (07076.) tam, kuram nāktos aprakstīt (07077.) tos brīnumus, kas piedzīvoti, (07078.) tam jābažījas būtu ļoti, (07079.) vai nepietrūks tam teļādu, (07080.) lai veiktu darbu šitādu, - (07081.) tā lieta nav tik vienkārša. (07082.) Daudz brīnumu tie darīja, (07083.) pa Skalavzemi[250] sirojot, (07084.) gan laupot, gan ar dedzinot; (07085.) tie lietuviešiem brašiem (07086.) ar cirtieniem jo ašiem (07087.) tā dažu pulku sakapāja, (07088.) ka mājās par tiem noraudāja. (07089.) Daudz postīta ir Klaipēda, (07090.) dažs vīrs tur guļam palika. (07091.) No jauna tomēr piecelties (07092.) tai allaž palīdzēja die's. (07093.) Nu iepriekšējo runu beigšu (07094.) un atkal jaunu runu teikšu, (07095.) kā tika lielā nelaimē (07096.) pats ordeņmestrs Līvzemē (07097.) (kam brālis Verners bija vārds). (07098.) Viņš tika itin gauži skarts: (07099.) to ievainoja brālis kāds, (07100.) kam aptumšojies bija prāts - (07101.) pats dievs tam bij to atņēmis. (07102.) Ik brālis nu bij noskumis. (07103.) Vēl kādu laiku mestrs vārga, (07104.) bet dzīvība bij viņam dārga, (07105.) un viņš, kā brāļi ieteica, (07106.) uz vācu zemi aizbrauca. (07107.) Vairs liga viņu nesatrauca, (07108.) uz Vāczemi viņš priecīgs brauca, (07109.) un tur pie paša lielmestra (07110.) viņš atlūdzās no amata, (07111.) ko Līvzemē bij ieņēmis (07112.) nu divus gadus mestrs šis. (07113.) Kad viņš no tā nu vaļā tika, (07114.) tad viņa vietā citu lika: (07115.) tas bija brālis Konrāds[251], vīrs (07116.) ar godaprātu, taisnīgs, tīrs. (07117.) No Mandernes viņš cēlies bija, (07118.) un ievēlēts viņš parādīja, (07119.) kā lietā jāliek likumi (07120.) un jākopj šķīsti tikumi. (07121.) Mindaugs, kuru kronējis (07122.) reiz bija Andrēss, mestrs šis, (07123.) līdz pat šim brīdim dzīvs bij bijis. (07124.) Bet naida tīklus viņam vijis (07125.) cits lietuvietis bija, (07126.) kas viņam parādīja, (07127.) ka bagātība tam un vara (07128.) ne mazāka un daudz ko dara. (07129.) Viņš nogalēja Mindaugu,[252] (07130.) lietuviešu ķēniņu, (07131.) ar viltu gribēja viņš troni (07132.) sev iegūt līdz ar karaļkroni.[253] (07133.) Kad Mindaugs bija nomušīts, (07134.) kāds leitis tika izraudzīts, (07135.) lai dotos steidzīgi (07136.) uz tālo Krievzemi (07137.) un viņa dēlam[254] pavēstītu (07138.) par nelaimi tik negaidītu. (07139.) Kad dēls šo vēsti dzirdēja, (07140.) uz Lietuvu viņš atsteidza (07141.) un sāka tad kā noziedzniekus (07142.) ķert sava tēva pretiniekus. (07143.) Viņš mestru lūdza palīgā: (07144.) tak kristīgais viņš kā nekā. (07145.) Kad mestrs saņēma šo ziņu, (07146.) tā ļoti iepriecēja viņu. (07147.) Viņš lūdza fogtiem, komturiem, (07148.) lai tie ar saviem karpulkiem (07149.) pie viņa dienā noteiktajā (07150.) klāt būtu lietā svarīgajā. (07151.) Tad sūtņi zemi apriņķoja (07152.) un kargājienu izziņoja. (07153.) Tik žēlīgs dēls bij Mindaugam, (07154.) ka tajā laikā tikās tam (07155.) laist vaļā visus kristīgos. (07156.) Par dieva žēlastību tos (07157.) viņš vaļā palaida no važām (07158.) bez atlīdzības un bez bažām, (07159.) lai atgrieztos pēc dzīves cietās (07160.) tie iepriekšējās dzīvesvietās. (07161.) Tas darbs patiešām bija cēls, (07162.) ko paveica šis krietnais dēls, (07163.) ar tādu lielu žēlsirdību (07164.) nu izpestīdams kristietību, (07165.) vēl gados būdams itins jauns, - (07166.) tas bija darbs, par ko nav kauns. (07167.) Kā tikko tiku sacījis, (07168.) tā Lietuvā bij noticis. (07169.) Bet laikā šai uz Līvzemi (07170.) bij ziņu laidis steidzīgi (07171.) pats mestrs daudziem varoņiem, (07172.) ka jādodas nu karā tiem. (07173.) Tie sanāca ar lielos baros, (07174.) tiem bruņas mirdzēj' saules staros (07175.) un galvās ķiveres - (07176.) to galvot varu es. (07177.) Tur tielēšanās nebij gara (07178.) ar brāļiem, kuriem bija vara, (07179.) tas ir, ar komturiem. (07180.) Ar saviem palīgiem, (07181.) gan veciem, gan ar jauniem (07182.) varoņiem it sprauniem, (07183.) tie nāca, lai ar prieku (07184.) nu karotu ar ienaidnieku. (07185.) Tai laikā, kad uz Rīgu gāja (07186.) šis karaspēks, tur uzzināja, (07187.) ka sūtņi nāk no Lietuvas, - (07188.) tā atstāstīts man tika tas. (07189.) Tiem sveiciens nododams bij kvēls, (07190.) ko mestram sūtot Mindaug' dēls, (07191.) kurš priecājoties it paties, (07192.) ka šitā esot noticies, (07193.) un jūtot lielu svētlaimību, (07194.) ka baudījis tas uzticību, (07195.) ko mestrs parādījis tam. (07196.) Tie teica brālim Verneram: (07197.) “Kungs, uzklausi tā pateicību, (07198.) ar tevi ciešu sadraudzību (07199.) viņš turpmāk turēt grib arvien. (07200.) Ka tu tam vēli labu vien, (07201.) to pieredzēt tam gadījies. (07202.) Jau paguvis tas vienoties (07203.) ar ļaudīm, kas to atzinuši (07204.) un goddevīgi apsveikuši; (07205.) ir Lietuvā rasts izlīgums, (07206.) kaut apkārt pagāni ir mums. (07207.) No tiem jūs būsit pasargāts. (07208.) Ir ķēniņam uz jums labs prāts.” (07209.) Kad mestrs uzklausījis bija, (07210.) ko sūtņi viņam pavēstīja, (07211.) viņš juta, kā tam asins kaist; (07212.) bez karagājiena prom laist (07213.) šo sapulci viņš negribēja. (07214.) Un tad nu viņa sūtņi skrēja (07215.) it steidzīgi uz Lietuvu. (07216.) Viņš piecarpussimt jātnieku (07217.) tiem pakaļ steigšus izsūtīja. (07218.) Šie vīri nadzīgi ar bija, (07219.) uz Kurzemi nu viņi jāja, (07220.) to ceļš pa jūras krastu gāja, (07221.) līdz Kuldīgā tie nonāca. (07222.) Tur paņēma no konventa (07223.) tie brāļus uzticīgus (07224.) un kalpus noderīgus (07225.) un kuršus: kaut tiem pauri biezi, (07226.) tie ceļu zin, kas ved uz Griezi[255]. (07227.) Un tā nu visi kopīgi (07228.) tie ceļā devās priecīgi, (07229.) un jušana tiem bija tāda, (07230.) ka neķers liksta tos nekāda: (07231.) tiem skaida veiksmi zīlēja, (07232.) uz labu putns dziedāja - (07233.) no likteņa tas bija mājiens, (07234.) ka sekmēsies šis karagājiens. (07235.) Bet ceļi bija gaužām slikti, (07236.) un viņi nomocījās dikti; (07237.) tik staigna bija daža stiga, (07238.) ka zirgi tikko neiestiga; (07239.) tur strauti bij un brikšņi biezi - (07240.) tāds bij tas ceļš, kas ved uz Griezi. (07241.) Daudz nācās viņiem pūlēties, (07242.) maz dabūja tie atpūsties, (07243.) līdz beidzot rīta agrumā (07244.) pie Griezes pils tie klusībā (07245.) ar saviem pulkiem ieradās. (07246.) Tik klusām viņi piezagās, (07247.) ka tie, kas pilī bija, (07248.) neviens to nemanīja. (07249.) Tik tiešām, tie, kas pilī bija, (07250.) to nepavisam negaidīja, (07251.) tie bija gatavojušies (07252.) uz Kuldīgu iet it paties, (07253.) tur viņi sirot gribēja. (07254.) Ne prātā viņiem nenāca, (07255.) ka aizkavēts tiks nodoms šis. (07256.) Jau brāļu pulks bij pienācis (07257.) pavisam cieši tuvumā. (07258.) Tas bija rīta agrumā. (07259.) Pulks tad nu pilī iegāja, (07260.) kaut to tur viesos nelūdza: (07261.) neviens, kas pilī saimniekoja, (07262.) tam viesības tur nerīkoja. (07263.) Pulks ielauzās tur aši (07264.) un cirta varen knaši, (07265.) daudz saimnieku tur apsita, (07266.) dažs tādās sprukās nonāca, (07267.) ka tur uz zemes apsēdās (07268.) un Kuldīga tam aizmirsās, (07269.) kur sirot bij tas gribējis: (07270.) nu bija jāaizmirst tas viss. (07271.) Kurš saimnieks izkļuva no pils, (07272.) tas tūdaļ skatījās, kur sils, (07273.) un, tā kā nelabā trenkts, skrēja, (07274.) cik vien vēl jaudāja un spēja. (07275.) Liels laupījums tur brāļiem nāca, (07276.) un viņi čakli kopā vāca (07277.) nu mantu, pilī atrasto. (07278.) (Ko vēl lai saku jums par to?) (07279.) Šo pili arī uguns rija, (07280.) līdz pamatiem to nopostīja. (07281.) Nu nebij vairs ko kavēties, (07282.) bij laupījums tiem liels paties. (07283.) Kad mantu pilnas rokas, (07284.) tad ceļš uz mājām sokas. (07285.) Nu brāļi kuldīdznieki (07286.) un viņu līdzgaitnieki, (07287.) kam možs bij gars un lepna stāja, (07288.) caur lielu mežu mājup jāja. (07289.) Bet rīdzinieki gāja tā, (07290.) lai drīzāk tiktu jūrmalā. (07291.) Tur apmetās tie atpūtā. (07292.) Tie vīrus, sievas, kalpones (07293.) un visvisādas pekeles, (07294.) un zirgus, teļus, liellopus (07295.) sev līdzi veda vērtīgus. (07296.) Tā brāļu pulks pēc cīņas sūras (07297.) nu beidzot atpūtās pie jūras. (07298.) Kad pulki šie uz Kurzemi (07299.) vispirms bij karot sūtīti, (07300.) tad cīnīties pret zemgaļiem (07301.) ar brāļiem un ar krustnešiem (07302.) nu cēlās Konrāds - vīru daudz (07303.) tam bij, kas labprāt iet, kur sauc. (07304.) Kad Zemgalē šie pulki nāca, (07305.) tie kāva, laupījumu vāca (07306.) un visvisādi izdarījās. (07307.) No viņiem tomēr aizlavījās (07308.) dažs zemgalietis izmanīgs, (07309.) kam niknums bija bezgalīgs (07310.) pret brāļiem un pret viņu baru. (07311.) Tie sāka pretoties ar sparu. (07312.) Tie visus ceļus aizsprostoja (07313.) un ienaidnieku novēroja. (07314.) Tiem aizžogi tik lieli cēlās, (07315.) ka kristīgais dažs zemē vēlās. (07316.) Kad mestrs bija Zemgali (07317.) nu izsirojis vareni, (07318.) tā pulki sāka gatavoties, (07319.) lai varētu uz mājām doties. (07320.) Tie piejāja pie aizžoga, (07321.) par nelaimi tiem uzcelta: (07322.) tur pēkšņi naidnieks ārā spruka (07323.) un nikni viņiem virsū bruka. (07324.) Gan mestrs, gan ar krustneši, (07325.) gan ordeņbrāļi vienoti, (07326.) gan kalpi ar un zemes ļaudis (07327.) bij spēks, kas it nekad nav snaudis, - (07328.) tie zemgaliešiem pretī stājās, (07329.) bet tomēr grūti viņiem klājās. (07330.) Ciest nācās brāļu ļaudīm ļoti, (07331.) it daudzi tika ievainoti. (07332.) Gan tika varoņdarbi veikti, (07333.) bet sešsimt vīru bija beigti, (07334.) bij brāļu divdesmit starp tiem.[256] (07335.) Lai kāds ir vārds šiem varoņiem, (07336.) dievs pieņems viņu dvēseles. (07337.) Bet tālāk turpināšu es. (07338.) Kas no šīm briesmām izspruka, (07339.) tas mājupceļu meklēja, (07340.) pa mežu apkārt blandīdamies, (07341.) bet dažs labs vīrs, kaut maldīdamies, (07342.) it vīrišķīgi projām tika. (07343.) Ar zemgalis dažs galvu lika (07344.) par ķīlu, sargot tēvzemi, (07345.) bet brāļu ļaudis mudīgi (07346.) uz Rīgu muka, cik vien spēja; (07347.) tie velti laiku netērēja. (07348.) Kad Rīgā atgriezies (07349.) bij mestrs izkāvies, (07350.) viņš sūtni sūtīja, (07351.) kā brāļi ieteica. (07352.) Šis sūtnis ceļā devās aši, (07353.) uz jūrmalu viņš jāja knaši, (07354.) tad jāja viņš ar zirgu brašo (07355.) jau drīz gar pašu jūru plašo, (07356.) līdz tajā vietā ieradās, (07357.) kur brāļu pulki atradās. (07358.) Kad brāļi ieraudzīja, (07359.) ka viņš jau tuvu bija, (07360.) tad daži viņam pretī steidza (07361.) un viņu saņēma un sveica. (07362.) Pulks, viņam apkārt stājies, (07363.) nu prasīja, kā klājies (07364.) tiem esot Zemgalē. (07365.) Viņš teica: “Nelaimē (07366.) diemžēl tur iekļuvām (07367.) un cīņu zaudējām. (07368.) Nu celieties, ir laiks, (07369.) stāv priekšā cīniņš baigs: (07370.) jau zemgaliešu karaspēks (07371.) nāk šurp kā milzīgs ugunsgrēks.” (07372.) Nu vīri cēlās braši (07373.) un ceļā devās aši, (07374.) gar jūru virzījās, (07375.) tad no tās nogriezās (07376.) un netraucēti tālāk jāja (07377.) uz Daugavu, kur ceļš tiem gāja. (07378.) Tie līdz sev nesa laupījumu - (07379.) prieks liels bij par šo ieguvumu. (07380.) Kad viņi Rīgā ieradās, (07381.) tad visas bažas mitējās. (07382.) Nu vīri, sievas, bērneļi, (07383.) zirgi, teļi, liellopi (07384.) tiek sadalīti līdzīgi. (07385.) Par to nu visi priecājās, (07386.) un katrs mājās aizsteidzās: (07387.) dievs gādājis ar mīlestību (07388.) par nelaimīgo kristietību, (07389.) pa daļai viņu ciešanas (07390.) ir tikušas nu remdētas. (07391.) Tad slavēja tie nu (07392.) to debess ķēniņu. (07393.) Kad gads bij pagājis, (07394.) tad, spēkus sakrājis, (07395.) ar lielu pulku jāja mestrs (07396.) uz Zemgali it sprauns un jestrs. (07397.) Uz šo te karagājienu, (07398.) šo iecerēto jājienu, (07399.) viņš gatavojies bija dikti, (07400.) lai atkal neizietu slikti. (07401.) Pie Lielupes[257] kad viņi tika, (07402.) tad mestrs pili uzcelt lika (07403.) tik tuvu zemgaļiem, (07404.) ka šķīra to no tiem (07405.) tik četras jūdzes.[258] Zemgaļi (07406.) par to bij, zināms, drūvīgi. (07407.) Par Mītavu to pili sauc. (07408.) Nu zemgaļiem bij raižu daudz, (07409.) jo pulka brāļu, kalpu ar (07410.) tur mestrs atstāja, lai var (07411.) tie darīties, kā tīk, (07412.) kā vien tiem labpatīk, (07413.) un atkal Rīgā atgriezās. (07414.) Tad zemgaļi nu patvērās (07415.) it visi pilīs savās (07416.) vai arī mežos, gravās, (07417.) kad brāļi šie no Mītavas (07418.) tiem sagādāja ciešanas (07419.) un lielu skādi nodarīja, (07420.) vai diena tā vai nakts tā bija. (07421.) Konrāds, tas no Mandernes, (07422.) mestrs drosmīgs, teikšu es, (07423.) pret zemgaļiem viņš gatavoja (07424.) nu karu, par ko paziņoja (07425.) viņš brāļiem, kuri klāt bij aši. (07426.) Ar brāļu padomu nu braši (07427.) viņš pulkam priekšā stāja, (07428.) uz Zemgali nu jāja. (07429.) Kad Zemgalē viņš nonāca, (07430.) viņš laupījumu savāca - (07431.) tas itin brangs un ražens bija - (07432.) un lielu postu nodarīja (07433.) ar visiem saviem spēkiem (07434.) un lieliem ugunsgrēkiem. (07435.) Kur vien šie spēki pāri gāja, (07436.) tie ciemus, druvas dedzināja. (07437.) Uz Līvzemi tad griezās mestrs (07438.) nu varen priecīgs, varen jestrs, (07439.) bij visam pulkam laba oma. (07440.) Tad mestram prātā nāca doma (07441.) no pulka notuļ stāt (07442.) un tam pa priekšu jāt, (07443.) lai ceļus izlabotu (07444.) un tiltus atjaunotu. (07445.) Viņš kādam brālim teica tā: (07446.) “Man tāda lieta padomā: (07447.) ar jūsu visu atļauju (07448.) mazliet pa priekšu pajāšu. (07449.) Man līdz jās daži izpalīgi, (07450.) kas pietiekami izdarīgi, (07451.) lai izlabotu tiltus tos, (07452.) kas salūzuši gabalos. (07453.) Ja uzbrūk zemgaļi jums spīvi, (07454.) tad pretojieties viņiem sīvi, (07455.) bet, ja šis cīniņš kļūst par smagu, (07456.) tad žigli pūtiet manu ragu, (07457.) tā zīme būs, ka palīgā (07458.) man jāsteidzas jums cīniņā. (07459.) Šī zīme lai ir vienīgā! (07460.) Nu jājiet gaitā mierīgā!” (07461.) Uz priekšu tad nu mestrs jāja, (07462.) tam ceļš caur plašu silu gāja. (07463.) Uz darbu bij tam varens spars, (07464.) tam pakaļ jāja viss tā bars. (07465.) Bet, tiklīdz sāņš tas atjāja, (07466.) tā zemgaļus tas izdzirda, (07467.) kas trauca šurp kā viesulis. (07468.) Bij viņiem līdz dažs varonis. (07469.) Starp mestru viņi iespraucās (07470.) un brāļiem. Tie gan pretojās, (07471.) bet mestram ceļš nu bija ciet, (07472.) pa kuru palīgā tiem iet. (07473.) Tas viņu gauži sāpināja. (07474.) Ar savu pulciņu viņš jāja. (07475.) Tie, kuri viņam bija klāt, (07476.) nu centās viņu pierunāt, (07477.) lai jāj uz Mītavu tūlīt (07478.) tur savu pulku sagaidīt (07479.) un atpakaļ vairs neatgriežas, (07480.) lai kā ar bēdas sirdī spiežas. (07481.) Tad, padomam šim klausījis, (07482.) viņš turpu jāja noskumis. (07483.) Par mestru tagad runāt beigšu, (07484.) par brāļiem pastāstīt nu steigšu. (07485.) Dievs viņiem postu izciest lika: (07486.) daudz zirgu viņiem apsists tika. (07487.) Tad tie uz savām kājām stāja (07488.) un ienaidniekam pretī gāja. (07489.) Tak beidzot viņu drosme dzisa (07490.) un viņu ļaudis izsamisa, (07491.) tie mežam cauri bēgšus laidās. (07492.) Bet brāļi tomēr neatlaidās (07493.) un vācu vīriem, cik vien spēja, (07494.) it bruņnieciski palīdzēja. (07495.) Trīs vācieši tur kaujā krita, (07496.) bet brāļi stājās cits pie cita (07497.) un nemitīgi pretojās, (07498.) ar pagānpulkiem cīnījās. (07499.) Kas vēl man būtu jāsaka? (07500.) Tur desmit brāļus apsita, (07501.) dažs varonis tur apgūlās, (07502.) tie citi muka brukstalās. (07503.) Daudz līķu karalauku klāja, (07504.) bet dzīvie žigli projām gāja, (07505.) līdz nonāca tie drīzumā (07506.) it visi sveiki Mītavā. (07507.) Mestrs Konrāds priecājās (07508.) un priecīgs Rīgā atgriezās, (07509.) tur sagaidīts kā varonis. (07510.) Tā beidzās karagājiens šis. (07511.) Kas nepārcieta cīņu lielo, (07512.) tā dvēseli lai dievs nu mielo. (07513.) Jums vēl kaut ko es sacīšu, (07514.) kam garām paiet nevaru: (07515.) tas viņa laikā notikās, (07516.) ka pils vēl kāda uzradās, (07517.) par Veisenšteinu[259] sauca to, (07518.) šo pili pašu labāko (07519.) no tām, ko Līvzemē var rast. (07520.) To ieņemt tiešām vajag prast. (07521.) Šī pils ir bagāta (07522.) un labi sargāta. (07523.) Tā celta Jervas tuvumā (07524.) un citas pilis apgādā. (07525.) Par to neko vairs nesacīšu, (07526.) jums kaut ko citu pastāstīšu - (07527.) tur vārdi nav man jāmeklē. (07528.) Drīz ordeņmestrs Līvzemē (07529.) sūtņus sūtīja, (07530.) kā brāļi ieteica, (07531.) pie lielmestra ar vēstuli, (07532.) kur bija mīļi sveicieni (07533.) ar godu, ko draugs draugam rāda, (07534.) un tajā bija ziņa šāda: (07535.) ka viņš nu lūdzot sirsnīgi, (07536.) kā prasa brāļu tikumi, (07537.) no amata to atbrīvot (07538.) un citu vīru norīkot (07539.) par mestru šajā tālā malā. (07540.) Kad lasīšana bija galā, (07541.) tad sūtņus sūtīja, (07542.) kā brāļi ieteica, (07543.) nu lielmestrs uz Līvzemi (07544.) un ziņoja ar vēstuli, (07545.) lai viņi mestru izvēlot, (07546.) kāds viņiem pašiem patīkot. (07547.) Kad sūtņi bija pārnākuši (07548.) un brāļi vēsti saņēmuši, (07549.) tie citu mestru izraudzīja. (07550.) Ar to nu Konrāds atlaists bija. (07551.) Pār Līvzemi te valdījis (07552.) trīs gadus bija mestrs šis. (07553.) Uz vācu zemi ceļš tam gāja. (07554.) Kāds ražens vīrs tā vietā stāja, (07555.) par mestru Oto[260] sauca to, (07556.) un Līvzemei bij jālīksmo. (07557.) Viņš bija krietns, tikumīgs, (07558.) turklāt vēl arī pazemīgs, (07559.) pilns labestības, uzticības (07560.) un bez jebkādas augstprātības, (07561.) īsts miera vīrs, tik saticīgs (07562.) un tomēr brašs un kareivīgs, (07563.) kad ienaidniekam pretī stājās, - (07564.) īsts varonis, kā vīram klājās. (07565.) To Līvzemē viņš pierādīja, (07566.) un slava viņam liela bija. (07567.) Viņa laikā notika, (07568.) ka krievi sirot uzsāka, (07569.) pa ķēniņzemi viņi jāja (07570.) un laupīja un dedzināja (07571.) ar karapulkiem vareniem. (07572.) Trīsdesmittūkstoš bijis tiem (07573.) pavisam kareivju tobrīd: (07574.) kas gan tos spētu saskaitīt? (07575.) To bars patiešām milzīgs šķita, (07576.) bet daudzus Dievs gar zemi sita (07577.) dēļ viņu lielās augstprātības. (07578.) Gan jauns, gan vecs, bez izšķirības, (07579.) tie nāca košiem karogiem. (07580.) No Tērbatas bij pretī tiem (07581.) pats bīskaps Aleksandrs[261] nācis (07582.) un arī citus līdzi vācis, (07583.) lai kristietībai kalpotu, (07584.) kā es patiesi dzirdēju. (07585.) Ko es par to gan sacīt varu? (07586.) Tie darīja ar savu sparu (07587.) daudz raižu krievu pārspēkam, (07588.) kā pierādījās drīz pēc tam. (07589.) No Vilandes tur maz bij brāļu, (07590.) jo mestrs bija kaut kur tāļu (07591.) pret ienaidniekiem karot gājis (07592.) un nebij krieviem pretī stājis. (07593.) Tā tiem dažs cirtiens aiztaupīts (07594.) nu bij, kas būtu nopelnīts. (07595.) Bij brāļi ar no Lēales, (07596.) kaut maz to bij, cik zinu es. (07597.) No Veisenšteinas ar bij kāds, (07598.) bet skaits tas nebij liels nekāds: (07599.) trīsdesmit četri brāļi bija, (07600.) kas visu pulku sastādīja. (07601.) Bij zemes ļaužu brāļiem gana, (07602.) kam liela bija gribēšana (07603.) ar krievu varzu cīnīties. (07604.) Kad karaspēks bij ieradies, (07605.) kam nācās brāļus atbalstīt, (07606.) tie zemes ļaudis nostādīt (07607.) tad sāka spārnā kreisajā, (07608.) kas šiem bij jātur cīniņā. (07609.) Bij vāciešu visvairāk skaitā, (07610.) kas piedalījās šajā gaitā: (07611.) tie labo spārnu turēja. (07612.) Tad kauja tika uzsākta. (07613.) Uz priekšu brāļu pulki rāvās, (07614.) uz visām pusēm nikni kāvās, (07615.) tie cirta, dūra, šāva, sita. (07616.) Tad bīskaps Aleksandrs krita. (07617.) Pret brāļiem divi bari krievu (07618.) nu virzījās, bet šie ar nievu (07619.) tos atsita un dzenāja (07620.) pa lauku, līdz tie pajuka (07621.) un tad ar kaunu atkāpās. (07622.) Šad tad tie gan vēl atgriezās, (07623.) bet nebij tiem nekā tur jauka: (07624.) daudz vīru palika uz lauka. (07625.) Nu brāļi bija atriebuši, (07626.) ko krievi tiem bij darījuši, - (07627.) tiem palīdzējis dievs bij pats. (07628.) Bij karalauks it garš un plats, (07629.) ko kaudzēm krievu līķi klāja. (07630.) Šāds iznākums tos skumdināja: (07631.) tie bēgtin bēga, projām lika. (07632.) Daudz krievu nonāvēts tur tika. (07633.) Dievs žēlastību parādīja: (07634.) uz katra vācu vīra bija (07635.) tur krievu sešdesmit paties, (07636.) es negribu jums mānīties. (07637.) Bij valdnieks Dmitrijs[262] varonis, (07638.) ar piecitūkstoš krieviem šis (07639.) vēl metās cīniņā par spīti, (07640.) kad pārējie bij izšķaidīti. (07641.) Tad klausait, kā tas gadījās: (07642.) pulks brāļu cīņā sastapās (07643.) ar to pie upes negantas,[263] (07644.) kur brāļus ieraudzīja tas. (07645.) Bij brāļiem gauži maz tur ļaužu; (07646.) ja gribat, lai to skaitu paužu: (07647.) simt sešdesmit bij viņiem vīru, (07648.) par izsmieklu gandrīz vai tīru. (07649.) Bij viņu vidū kājnieki, (07650.) it drošsirdīgi varoņi, (07651.) kas kādu tiltu sargāja (07652.) un tā daudz laba darīja. (07653.) To bij ap astoņdesmit vīru, (07654.) un strādāja tie darbu tīru: (07655.) tie tā no krieviem atkāvās, (07656.) ka dažs vēl ilgi sūkstījās. (07657.) Tā brāļi atgriezās ar slavu (07658.) nu atpakaļ uz zemi savu. (07659.) Paldies tiem astoņdesmit vīriem (07660.) ar zobeniem tik asiem, tīriem, (07661.) kas skanēja tik jauki, (07662.) kad asinīs bij lauki. (07663.) Nu galā bēdu stāsts ir šis. (07664.) Piectūkstoš krievu palicis (07665.) bij guļam pēc šīs sīvās kaujas. (07666.) To citu izkaisītās saujas (07667.) nu mājup drasēja. (07668.) To kauns tiem sāpēja. (07669.) Un daudz bij Krievzemē tad sievu, (07670.) kas apraudāja savu krievu, (07671.) kurš cīņā šai bij galu ņēmis: (07672.) dievs nebija tam pārnākt lēmis. (07673.) Tā nu viņš ir - ko darīt tur? (07674.) Uz brāļiem krievi naidu tur, (07675.) joprojām vēl aiz sāpēm smilkst. (07676.) Šis naids jau daudzus gadus ilgst. (07677.) Kad zemes posts jo gauži spieda, (07678.) ar labākajiem mestrs sprieda, (07679.) ka laiks nu būtu gatavoties (07680.) pret krieviem karagaitās doties. (07681.) Tad ķēniņvīri priecājās (07682.) un gājienam šim bruņojās. (07683.) Pa visu zemi viņi trauca (07684.) un visus ļaudis līdzi sauca; (07685.) leti, līvi, igauņi (07686.) tiem līdzi iet bij gatavi. (07687.) Un mestrs brāļus, cik vien spēja, (07688.) nu savā pulkā sapulcēja: (07689.) simt astoņdesmit bruņinieku. (07690.) Kas tas gan visiem bij par prieku! (07691.) Bij karaspēkā vīru nu (07692.) ap astoņpadsmit tūkstošu. (07693.) Tie zirgos bija atjājuši, (07694.) ko segām bija rotājuši (07695.) pēc bruņinieku parauga. (07696.) Tad viņus skaitīt iesāka: (07697.) ap deviņtūkstoš cilvēku (07698.) tur bija arī kuģnieku. (07699.) Kad visi tie nu nonāca, (07700.) kur Krievzemei ir robeža, (07701.) tad karaspēku sadalīja (07702.) un brašos pulkos iedalīja. (07703.) Tiem mestrs braši stājās priekšā (07704.) un jāja krievu zemē iekšā (07705.) un siroja tad šur un tur (07706.) ar saviem pulkiem it visur. (07707.) Pa otram lāgam Izborsku (07708.) tie nodedzināja, ka nu. (07709.) Šī pils, kas krieviem piederēja, (07710.) vairs sveikā palikt nevarēja. (07711.) Bij brāļiem neremdināms sāts, (07712.) uz Pleskavu tiem nesās prāts, (07713.) turp devās viņi pulkos braši, (07714.) kā krieviem šķita, pārāk aši. (07715.) Kad brāļi tur nu ieradās, (07716.) tad pilsēta šī aizdegās: (07717.) to krievi bija darījuši (07718.) un paši tūdaļ sabēguši (07719.) pilī, stipri bruņotā, (07720.) drošā, stingri sargātā. (07721.) Par Pleskavu šo pili sauc, (07722.) tai apkārt skaistu zemju daudz. (07723.) Šo pili brāļi aplenca, (07724.) jo krievi vārtus nevēra. (07725.) Kamēr vien pils šī stipra ir, (07726.) nav varas, kas šos ļaudis šķir; (07727.) ja stipra ir to vienība, (07728.) šī pils ir neieņemama. (07729.) Gan krieviem talkā nāca kāds, (07730.) bet labums nebija nekāds (07731.) no palīgiem, kas ieradušies: (07732.) tie bij no brāļiem nobijušies. (07733.) Bij minētie šie palīgi (07734.) no Novgorodas sūtīti, (07735.) tiem uzdots palīdzēt (07736.) bij pili aizstāvēt. (07737.) Tur pulka bija vīru brašu, (07738.) par kuriem vairāk nerunāšu. (07739.) Laiks bija auksts, un līņāja, (07740.) kas cīņu uzsākt kavēja. (07741.) Un tad nu brāļi apspriedās (07742.) un pulki mājās atgriezās (07743.) gan kuģos, gan pa sauszemi, (07744.) par ko bij krievi priecīgi. (07745.) Pie mestra tad kāds krievs nu traucās, (07746.) kāds kņazs, kas vārdā Jurijs[264] saucās. (07747.) Tas vietnieks bija valdniekam, (07748.) un lūgums liels nu bija tam: (07749.) lai mestrs ierastos pie viņa, (07750.) jo svarīga tam esot ziņa. (07751.) Tad mestrs steigšus saposās (07752.) un žigli kuģī iesēdās (07753.) ar brāļiem un ar krustnešiem, (07754.) un visiem saviem strēlniekiem: (07755.) nu brauca tie pār ūdeņiem. (07756.) Kad mestrs viņā pusē bija, (07757.) to Jurijs godam sagaidīja, (07758.) tie labu mieru noslēdza,[265] (07759.) kas krievus ļoti priecēja. (07760.) Kad miers šis noslēgts bij starp tiem, (07761.) tad mestrs līdz ar savējiem (07762.) nu atkal kuģī sakāpa. (07763.) Par mieru mestrs vēstīja (07764.) un nodomiem jo tīriem (07765.) it visiem saviem vīriem. (07766.) Uz mājām tiem bij priecīgs jājiens. (07767.) Tā beidzās nu šis karagājiens. (07768.) Pēc gada mestrs knosījās (07769.) un atkal dikti rosījās, (07770.) lai draugus kopā sauktu, (07771.) pret zemgaļiem lai trauktu. (07772.) Kad Zemgalē tas nonāca, (07773.) tam cita ziņa pienāca: (07774.) ka lietuvieši (07775.) jau dodas tieši (07776.) uz Līvuzemi nemanot (07777.) un brāļiem neko nezinot. (07778.) Tie lielā pulkā ieradušies (07779.) un kādā mežā apmetušies. (07780.) Uz Līvzemi tie sirot gāja, (07781.) kā mestrs to nu uzzināja: (07782.) pa nakti bija atjājis (07783.) kāds vīrs, kas to bij ziņojis. (07784.) Viņš mestram deva padomu, (07785.) viņš teica: “Mestr, lieciet nu, (07786.) lai jūsu pulki atgriežas, (07787.) tad nebūs jānožēlo tas: (07788.) jo šinī pusnakts melnumā (07789.) liels leišu spēks ir tuvumā, (07790.) kam zemē iebrukt nesas prāts.” (07791.) Kad mestrs bija brīdināts, (07792.) tad viņš, pēc brāļu padoma, (07793.) no sava karagājiena (07794.) līdz turpmākajam atteicās (07795.) un atkal mājās atgriezās. (07796.) Bet dienā trešajā jau nāca (07797.) bars leišu tur, kur jūra šņāca: (07798.) uz Sāmsalu tiem gribējās, (07799.) un drīz tie tur ar ieradās. (07800.) Bet, kamēr Sāmsalā tie bija, (07801.) jau mestrs Oto nosūtīja (07802.) gan uz Tērbatu, (07803.) gan uz Lēali, (07804.) gan arī citur ziņnešus, (07805.) lai meklētu sev palīgus. (07806.) Pirms mestram bija tālāk doties, (07807.) viņš lika pulkam gatavoties, (07808.) kas bija Rīgā atgriezies, (07809.) kā dzirdējāt jūs jau paties. (07810.) Un tad viņš jutās aicināts: (07811.) uz pagāniem tam nesās prāts. (07812.) Ar saviem brašiem varoņiem (07813.) pa pēdām sekoja viņš tiem, (07814.) aiz viņa zemes ļaudis cieši, (07815.) diennakti šķindēja tiem pieši; (07816.) pa daudzām takām viņi jāja, (07817.) uz Vīku ceļš nu viņiem gāja, (07818.) un visi, ko viņš saucis bija, (07819.) tie visi viņu atbalstīja; (07820.) uz Vīku jāja tie pie jūras (07821.) un nebaidījās cīņas sūras. (07822.) Tur nāca arī ķēniņvīri, (07823.) kam allaž nodomi ir tīri, (07824.) un arī bīskaps Frīderihs[266] (07825.) no Tērbatas kā varonis (07826.) ar visiem, ko vien atvest spēja. (07827.) Šis vīrs patiešām negulēja: (07828.) ar saviem ļaudīm možā garā (07829.) viņš labprāt nāca mestra barā. (07830.) Tas pulks bij varen liels, ko mestrs (07831.) pa ledu jūrā veda jestrs. (07832.) Tā ziema bij tik neganta, (07833.) ka mātēm bērns dažs nosala. (07834.) Bij atgriezies no Sāmsalas (07835.) jau pagānbars. Līdz nesa tas (07836.) sev laupījumu pilnas rokas, (07837.) bet zeme cieta gaužas mokas. (07838.) Tik tuvu pretinieki bija, (07839.) ka tie viens otru saskatīja, (07840.) uz ledus rosīdamies knaši. (07841.) Lietuvieši slēja aši (07842.) sev cieši apkārt ragavas: (07843.) bij viltīgi celts valnis tas. (07844.) Viens otru pulki vēroja (07845.) un cīņas kārē zvēroja. (07846.) Uz jūras ledus bij tik biezs, (07847.) ka varēja tur cīnīties, (07848.) tas abus pulkus nesa droši, (07849.) jo stiprs bija pietiekoši. (07850.) No Lēales, no Tērbatas, (07851.) no ķēniņļaudīm pulks bij tas, (07852.) kas mestram Oto apkārt stāja, (07853.) kad viņš uz cīņu aicināja. (07854.) Viens vīrs tur sevi parādīja, (07855.) kam drosme tā kā lauvam bija. (07856.) Par Zīverītu[267] vīrs šis saucās, (07857.) kas varen cīnīties nu traucās, (07858.) tas pilskungs bija Rēvelē - (07859.) tiem visiem veiksme jāvēlē. (07860.) Tad, apspriedušies aši, (07861.) šie kungi varen knaši (07862.) nu lika vīriem padomāt, (07863.) kā tiem vislabāk pulkā stāt, (07864.) lai noturētos cīņā straujā. (07865.) Un tad viss pulks nu devās kaujā.[268] (07866.) Pa kreisi nācās bīskapiem (07867.) iet cīņā līdzi savējiem. (07868.) Tiem brašus brāļus piedalīja, (07869.) cik vien tiem vajadzīgi bija. (07870.) Pa labi Zīverītam nāktos (07871.) pret leišiem stāt, ja virsū māktos (07872.) to karapūļi negantie. (07873.) Bij lemts, lai visi vīri šie (07874.) no abām pusēm tā (07875.) tos sistu cīniņā. (07876.) Nu brāļi auļiem jāja, (07877.) bet plāni viņiem gāja: (07878.) par agru viņi aizdrāzās, (07879.) pret ragavām tie atdūrās, (07880.) aiz kurām žigli atkāpies (07881.) bij pagānbars un aizslēpies. (07882.) Kad pirmie brāļi pakaļ brāzās, (07883.) tad ragavās tie iekšā gāzās (07884.) ar visiem saviem karogiem; (07885.) par to liels prieks bij pagāniem, (07886.) tie brāļu zirgus nodūra (07887.) un daļu brāļu apkāva. (07888.) Bet citi brāļi nerimās (07889.) un varonīgi pretojās. (07890.) Pa to laiku šurpu skrēja - (07891.) jo ilgāk gaidīt negribēja - (07892.) viss lielais kristietības bars, (07893.) kam cēlies bija cīņas spars. (07894.) Uz cīņu viņi rāvās, (07895.) un redzams bij, kā kāvās (07896.) nu abi pulki vareni: (07897.) kā kristīgie, tā pagāni. (07898.) Tie šķēpus miesās grūda, (07899.) pa ledu asins plūda (07900.) no abām pusēm tā (07901.) kā īstā slaktiņā, (07902.) tur daža roka vicinājās (07903.) un cirta tā, kā īsti klājās, (07904.) līdz nāvei tur cits citu sita, (07905.) tur labais mestrs Oto krita, (07906.) piecdesmit divi brāļi kvēli (07907.) pie dieva aizgāja tur cēli. (07908.) Tur krita ar dažs varonis, (07909.) kas dižu slavu ieguvis. (07910.) Tie aizgāja uz viņsauli. (07911.) Lai dievs tiem mielo dvēseli! (07912.) Tiem brāļiem, kas vēl dzīvi bija, (07913.) aiz piepūles nu sviedri lija: (07914.) to zirgus leišiem tikās nāvēt, (07915.) lai brāļiem nāktos kājās stāvēt. (07916.) Tie, kas vēl seglos palika, (07917.) tie varoņdarbus darīja: (07918.) uz ledus segas biezās, tvirtās (07919.) tie leišu bariem cauri cirtās. (07920.) Tad tērbatiešu bīskaps nāca (07921.) un savus ļaudis līdzi vāca. (07922.) Tas, kurš bij bīskaps Lēalē, (07923.) ar nāca līdzēt nelaimē. (07924.) Tā brāļu pulks nu sasparojās (07925.) un jaunai cīņai gatavojās. (07926.) Ar bruņnieki no Rēveles (07927.) tiem deva jaunas zēveles. (07928.) Bij brāļiem gaužās mocībās (07929.) nu bruņutērpos jācīnās, (07930.) un, cīnīdamies šādi, (07931.) tie leišiem lielu skādi (07932.) uz ledus jūrā nodarīja. (07933.) Vēl leišiem braši pulki bija, (07934.) kas, cits ar citu sacenzdamies, (07935.) tur aulekšoja cīnīdamies. (07936.) Daudz pagānu tur mūžu beidza, (07937.) kad tie cits citu pārspēt steidza: (07938.) tiem tūkstoš sešsimt kritušo (07939.) nu klāja ledu sarkano. (07940.) Ar bīskaps tas no Lēales (07941.) bij ievainots, cik zinu es, (07942.) un sešsimt kristīgo uz jūras (07943.) nu gulēja pēc cīņas sūras. (07944.) Kad brāļu pulki projām jāja, (07945.) tas leišus ļoti priecināja: (07946.) tiem palika nu ledus (07947.) un saldais slavas medus. (07948.) Kaut sūras bija mokas, (07949.) tiem pilnas bija rokas (07950.) ar brangu ieguvumu - (07951.) ar kara laupījumu. (07952.) Guļ mestrs Oto, kļuvis kluss. (07953.) Trīs gadus sešus mēnešus (07954.) viņš bija valdījis (07955.) un tika mācījis (07956.) daudz laba Līvzemē. (07957.) Nu viņš ir aizsaulē. (07958.) Kad mestrs bija nomaitāts, (07959.) viņš tika gauži apraudāts (07960.) it visā Līvzemē jo plaši (07961.) un brāli Andrēsu[269] tad aši, (07962.) pēc brāļu padoma, (07963.) tā vietā ielika, (07964.) lai nu šo amatu (07965.) uz laiku pildītu, (07966.) līdz viņiem kādu citu (07967.) par mestru sūtītu. (07968.) Pa to laiku notika, (07969.) ka lietuvieši siroja (07970.) jau atkal brāļu novados. (07971.) Kad Andrēss pamanīja tos, (07972.) viņš dūšīgi tiem pakaļ dzinās, (07973.) kā dūcis viņa dusmas trinās. (07974.) Kaut gauži mazs bij brāļu pulks, (07975.) bet gars tiem kvēloja it spulgs, (07976.) jo labā griba viņus nesa. (07977.) Kad viņi vairs tik tikko dvesa (07978.) aiz noguruma, apstāties (07979.) tie nolēma un atpūsties. (07980.) To leiši uzzināja aši (07981.) un tad nu brāļu pulkam knaši (07982.) ar pilnu sparu virsū bruka, (07983.) un brāļi putēja un juka. (07984.) Ko gan man sacīt tur vēl daudz? (07985.) Tur brālis Andrēss tika kauts, (07986.) un divdesmit tur brāļu kāva: (07987.) tos pārāk agri nāve pļāva. (07988.) Nu atkal ciešanas (07989.) un jaunas žēlabas (07990.) pār visu Līvzemi tad nāca (07991.) un visus ļaudis māktin māca. (07992.) Pēc tam gan nāca mierinājums (07993.) un citāds vērtās dzīves gājums. (07994.) Uz Līvzemi tad sūtīts tika (07995.) cits vīrs, ko tur par mestru lika. (07996.) Tam prāts bij spožs un asi trīts, (07997.) kas tiks jums tūdaļ pierādīts (07998.) ar darbiem, ko viņš tika veicis, (07999.) ko katrs slavējis un teicis. (08000.) Bij brālis Valters[270] viņam vārds, (08001.) tam Nordekā bij šūplis kārts. (08002.) Kā teikt, daudz dusmu aizdevis (08003.) ir zemgaļiem šis varonis. (08004.) Tas viss tur notika, lūk, tā: (08005.) viņš lika dienā noteiktā (08006.) nākt kopā saviem komturiem (08007.) ar pulkiem, labi bruņotiem. (08008.) Viņš iepriekš sūtņus aizsūtījis (08009.) tiem bija un to pavēstījis. (08010.) No Rēveles vēl tam par prieku (08011.) bij nācis ar daudz bruņinieku. (08012.) Kad karaspēks bij sanācis (08013.) un mestra prātu dzirdējis, (08014.) tad ceļā devās mudīgi (08015.) tie visi nu uz Zemgali. (08016.) Kad Tērvetē viņš nonāca, (08017.) viņš dūšu kopā saņēma (08018.) un pats pie vaļņa piegāja. (08019.) Viss pulks tad viņam sekoja. (08020.) Drīz Tērvete[271] to rokās krita. (08021.) Pēc tam tie dažu vīru sita (08022.) tā, ka tam dzīvot aizmirsās. (08023.) Lūk, brāļu spēks kā izpaudās! (08024.) Šī pils nu tika aprīkota, (08025.) kā visas pilis apbruņota. (08026.) Uz Rīgu mestrs aizjāja, (08027.) bet drīz vien atkal nolēma (08028.) sākt jaunu karagājienu, (08029.) lai Mežotni[272] ar ieņemtu. |
[Piezīmes:]
[249] Impilte (Ampille) lokalizējama Impiltes pilskalnā, kas atrodas Lietuvā, Kretingas rajonā, Jodupes labajā krastā. Pilskalnam ir 40x60 m liels plakums un 70 m garš, līdz 10 m augsts valnis, pakājē bijusi senpilsēta. Arheoloģiskajos izrakumos konstatēti vairākkārt atjaunoti nocietinājumi ar tuneļveida vārtiem zemes valnī (Tautavičius 1975, 69, 70). Spriežot pēc Kursas 1253.gada dalīšanas dokumenta (LVA II, Nr. 359, 360), Impiltes novads atradies kuršu zemē Duvzarē; kā “castellatura Ampilten” (UB I, 1853, Nr. 533) un kā Kurzemes bīskapijas teritorijā esoša zeme tas minēts 1290.gadā.
[250] Skalva jeb Skalava (Schalowe) – rietumbaltu apdzīvota teritorija Nemunas lejtecē. Pēc 13.–14.gs. hroniku ziņām, Skalva ir viena no Prūsijas zemēm (Dusburgietis 1985, 85, 351). Skalvji, kuru kultūra pēc arheoloģiskā materiāla tuvāka kuršiem, dzīvoja līdzās kuršiem, žemaišiem, jātvingiem un prūšiem Nemunas pietekas Jūras baseinā (Таутавичюс 1980, 86).
[251] Konrāds no Mandernes (Cûnrât von Manderen; Konrad von Mandern) – Livonijas mestrs (1263–1266), zemeskomturs dažādās Vācu ordeņa zemēs, īpaši Marburgā (1266–1295). Īsāku laiku uzturējies Livonijā arī 1268.gadā. Cēlies no Tīringenes landgrāfistes ministeriāliem Mandernē (Fenske, Militzer 1993, 436, 437).
[252] Mindaugu un divus viņa jaunākos dēlus nogalināja ar Mindauga politiku neapmierinātie sāncenši 1263.gada rudenī. Sazvērestībā bija iejaukti arī tuvi viņa radinieki – Tranaitis un Daumants (Gudavičius 1989, 145).
[253] Domāts Tranaitis, kas pēc Mindauga nāves kļuva par Lietuvas un Žemaitijas karali (sk. 228. piez.).
[254] Mindauga vecākais dēls Vaišelga (Vaišelga, Vaišilkas, Waysalk, Войшелк, kuram bija nesaskaņas ar tēvu, bija pareizticīgais un dzīvoja klosterī Krievijā. Pēc Tranaiša nāves Vaišelga kļūst par Lietuvas valdnieku (1264–1267) un ietur ordenim draudzīgu politiku (Gudavičius 1989; Nikžentaitis 1990; Stakauskas 1934; Пашуто 1959, 383–387).
[255] Griezes (Gresen) pils, ko iekaro 1265.gada vasarā, atradusies tagadējā Lietuvā, Mažeiķu rajonā. Te Varduvas labajā krastā netālu no tās ietekas Ventā ir 10–12 m augsts pilskalns ar 40x50 m lielu plakumu (Tautavičius 1975, 67). Grieze (Gresen, Grese) 1253.gada kuršu zemju dalīšanas dokumentā minēta kā bīskapam piederošs novads kuršu zemē Ceklī (LVA II, Nr. 359, 360). Zemju pārdalīšanas rezultātā 1291.gadā Griezes novads tiek Kurzemes bīskapijas domkapitulam (UB I, Nr. 540).
[256] Šo zemgaļu uzvaru var attiecināt uz 1264.gadu (Biļķins 1960, 68).
[257] Lielupe (Semegaller Â) – Zemgales lielākā upe, kas veidojas, saplūstot Mūsai un Mēmelei. Līdz 18.gs. Lielupe ietecēja Daugavā (senās grīvas posms ir Buļļupe). Skandināvu ģeogrāfiskajos aprakstos (Hauksbók 1892–1896, 150), kas radušies vēlākais 14.gs. sākumā, Lielupe minēta blakus Daugavai un saukta par Zeimgolu (Seimgol, Seimgel, Seigoll). Tur Daugava un Lielupe ierindotas starp ievērojamākajām Austrumeiropas upēm. Te gan jāteic, ka pastāv zināmas grūtības šā svarīgā vēstures avota interpretācijā. O. Pritsaks (Pritsak, 1981, 549) šeit minēto Zeimgolu grib identificēt ar Daugavu, uzskatīdams, ka runa ir par vienu upi, proti, Zemgales Daugavu. Savukārt J. Meļņikova (Мельникова 1986, 152–157) domā, ka hidronīms Seimgol vispār neattiecas uz Latvijas teritoriju, bet ka tas apzīmē Dņepras pieteku Seimu. Ļoti vilinošs liekas Daugavas un Lielupes apvienojums, zinot tā laika ģeogrāfiskos apstākļus, ja tikai iepriekšminētā avota upju uzskaitījumā starp hidronīmiem Seimgol un Duna nebūtu likts punkts.
[258] Tulkotājus un komentētājus ir mulsinājis Hronikā minētais četru jūdžu attālums, kas pieņemams par izejpunktu, lai noteiktu jaunceļamās Mītavas (Mytowe) pils vietu. Ir izteikti divi viedokļi. A. Bīlenšteins, rēķinādams četru jūdžu (t.i., ap 30 km) attālumu no Rīgas, pieņēma, ka Mītavas pils sākotnēji celta tagadējā Slokā (Bielenstein 1892, 133, 134). Šim uzskatam gan nav nekādu arheoloģisku liecību. Ticamāka ir otra hipotēze, ka Mītavas pils 1265.gadā celta tagadējās Jelgavas pils vietā. Tas izriet no 13.gs. otrās puses un 14.gs. dokumentiem, kuros nav nekādu ziņu par Mītavas pils pārcelšanu uz citu vietu (Löwis of Menar 1922, 83; 1895, 45–51). Minot četras jūdzes, hronists acīmredzot domājis attālumu no Mītavas pils līdz lielākajiem zemgaļu centriem – Dobelei, Tērvetei, jo tieši Mītava vēlāk kļuva par izejpunktu, no kurienes krustneši devās pret šīm zemgaļu pilīm (Biļķins 1960, 68).
[259] Veisenšteinas (Wîßenstein; Weißenstein) pils sākta celt 1265.gadā pie svarīgā ceļa uz Rēveli (tag. Igaunijā Paides pilsētā). Tā būvēta no gaišiem plienakmeņiem (tādēļ tai dots tāds nosaukums: vācu weiß – balts, Stein – akmens) kā spēcīgs ordeņa nocietinājums – torņa pils paaugstinātā vietā, kur apkārt bijis purvs (Tuulse 1942, 82–85).
[260] Mestrs Oto ir Livonijas mestrs (1267–1270) Oto no Lauterbergas (Otto von Lauterberg, Lutterbergh). Dzimis grāfu Lauterbergu ģimenē, kurai piederējusi pils Vācijā, Harca dienviddaļā (Benninghoven 1965, 465). Kritis kaujā ar lietuvjiem pie Karuzes Igaunijā 1270.gada 16. februārī (Fenske, Militzer 1993, 409–412).
[261] Bīskaps Aleksandrs (Allexander) – Tērbatas bīskaps, minēts kā liecinieks kādā 1263.gada 10.septembra dokumentā (UB I, Nr. 378). Kritis kaujā pie Maholmas 1268.gada 18.februārī (Wartberge 1863, 46).
[262] Dmitrijs (Dimitre) – Novgorodas kņazs Dmitrijs Aleksandrovičs, Ņevska dēls – kā Rakveres (Maholmas) kaujas varonis bijis minēts kādreiz Pērnavas pilī glabātajā, bet tagad zudušajā Atskaņu hronikas norakstā, kas plaši izmantots Johana Rennera hronikā, kurā aprakstīta arī Rakveres kauja. Tā kā daudzu personvārdu un toponīmu formas šajā Atskaņu hronikas norakstā ir tuvākas 13.gs. dokumentos minētajām, tad pieņem, ka tas bijis vecāks gan par Bergmaņa, gan Heidelbergas kodeksu un tāpēc ticamāks (Pabst 1868–1873, 277–280). To ņemot vērā, par Rakveres kaujas varoni Hronikā tomēr varot nosaukt Dmitriju, lai gan Bergmaņa kodeksā te minēts Dunctve un Heidelbergas kodeksā – Tunctve. Atskaņu hronikas senākajos izdevumos (Bergmann 1817, 196; Meyer 1848, 365; LRC 1857, 164), tāpat arī latviešu tulkojumos (Siliņš 1893, 75; Klaustiņš, Saiva 1936, 191) personvārds Dunctve, Tunctve saistīts ar lietuviešu izcelsmes Pleskavas kņazistes valdnieku, pirms tam Nalšas zemes kunigaiti Daumantu, kas arī piedalījies šai kaujā. Arī G. Berkholcs tomēr atzīst (Berkholz 1880, 68), ka te būtu minams Dmitrijs, kā tas secināms pēc Novgorodas hronikas, kur nosaukts князь Дмитри (Пашуто 1959, 53, 54, 152), un pēc Vartberges Hermaņa hronikas, kur dots: Demetrius rex Ruthenorum (Wartberge 1863, 46).
[263] Hronikā te aprakstītā kauja dažādos avotos dēvēta dažādi. Tā notikusi Viruzemē netālu no dāņu celtās Rakveres pils, tādēļ dēvēta par Rakveres kauju, taču vācu avotos par kaujas vietu minēta Maholmas baznīcas apkaime (Wartberge 1863, 46). No krievu avotiem savukārt uzzinām, ka cīņa norisinājusies Kegoles (Киголе) upes krastos (Пашуто 1963, 106), kas varētu būt Hronikā minētā “negantā upe” (eine bôse bach), kura identificēta ar Semsche Bach jeb Sembach (Wartberge 1863, 46).
[264] Jurijs (Juries) – krievu kņazs Jurijs Andrejevičs, vietvaldis Novgorodā, 1268.gadā piedalījies Rakveres (Maholmas) kaujā un 1269.gadā ierosinājis miera sarunas.
[265] Miera līguma galīgais teksts tika izstrādāts 1269.gada martā, lielu vērību veltot tirdzniecības sakaru attīstībai (UB I, Nr. 414).
[266] Frīderihs (Vriderich) – Tērbatas bīskaps (1268–1284) Frīdrihs, cēlies no dižciltīgas ģimenes Ziemeļvācijā. Viņa tēvs bija Dītrihs no Hāzeldorfas (sk. 98. piez.). Frīdrihs līdz 1255.gadam bijis bruņinieks Holšteinā, vēlākos gados domkungs Hamburgā un Karēlijas bīskaps (Arbusow 1913, 303; Mugurēvičs 1995, 27–30).
[267] Zīverīts (Sîverîth) – dāņu Rēveles pārvaldnieks.
[268] Kauja starp krustnešiem un lietuvjiem notika 1270.gada 16. februārī pie Karuzes – Igaunijas rietumu piekrastē iepretī Muhu salai (Wartberge 1863, 47).
[269] Brālis Andrēss (Anders, Andrês; Andrich, Andreas) – Livonijas ordeņa mestra vietas izpildītājs 1270.gadā Andrēass. Pieņem, ka viņš nācis no Vestfālenes, taču tuvāku ziņu par viņa izcelsmi nav. Kritis kaujā ar lietuvjiem 1270.gadā (Wartberge 1863, 47; UB I, Nr. 418; Fenske, Militzer 1993, 714).
[270] Valters no Nordekas (Walter von Nortecken; Nordecken) – Livonijas mestrs (1270–1273), pēc tam (1273–1287) bruņinieku brālis Marburgā (sk. 275. piez.). Valtera izcelsmes vieta Nordekas Rābenava atrodas 17 km uz ziemeļaustrumiem no Gīsenes (Vācijas vidienē). Pirms iestāšanās Vācu ordenī Valteram bijusi sava ģimene, sieva un dēls, kuri turpmāko dzīvi nolēmuši veltīt reliģijai (Fenske, Militzer 1993, 476, 477).
[271] Sk. 91. un 210. piezīmi. Izrakumos Tērvetes pilskalnā konstatēta vācu krustnešu uzturēšanās pilī. Par to liecina jaunas iezīmes celtņu apkurē (ķieģeļu krāsnis) un atrastie ieroči, kas raksturīgi Rietumeiropas tā laika militārajai tehnikai (Brīvkalne 1964, 103, 104; Mugurēvičs 1994, 96).
[272] Mežotne (Mezoten) bija zemgaļu zemes Upmales centrs. Te Lielupes krastā atradās 9.–14.gs. pilskalns, plaša senpilsēta, osta un divi kapulauki (Bauskas raj. Mežotnes pag.). Vācu krustneši jau 13.gs. 20.gados Mežotni uz kādu laiku bija pakļāvuši, pārvēršot to par Zemgales bīskapijas sēdekli. Zemgaļi savu varu Mežotnē atjaunoja pēc sacelšanās un vācu fogtu izraidīšanas no Zemgales 50.gadu beigās (Brīvkalne 1960, 66; IH 1993, 403). Vācu kundzības laikā pili sargājusi aizsargbūve no divām paralēlām guļkoku sienām, bet celtņu apkurē te tāpat kā Tērvetē parādās ķieģeļu krāsnis (Mugurēvičs 1994, 97, 98).
Reklāma
