(09038.-10040. - vidusaugšvācu valodā) (09037.-10042. - tulkojums latviešu valodā)

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 14.01.2014

Livlädische Reimchronik (09038.-10040.)Atskaņu hronika (09037.-10042.)
(09038.) Nameise quam dar nâch gerant
 
(09039.) und brâchte manchen raschen man.
 
(09040.) ir zal ich ûch nicht gesagen kan.
 
(09041.) er was ir houbet zû Terwetein.
 
(09042.) er quam des schiere uber ein,
 
(09043.) er wolde den brûderen jagen nâch.
 
(09044.) im was ûf den wec vil gâch.
 
(09045.) die besten lûte er zû sich las,
 
(09046.) waß ir zû Doblênen was.
 
(09047.) der wec wart nicht gespart,
 
(09048.) nâch den brûderen ûf die vart
 
(09049.) ranten sie unde liefen,
 
(09050.) vil wênic sie dô sliefen.
 
(09051.) sie quâmen die afterhûte an.
 
(09052.) daß wart dem vogete kunt getân.
 
(09053.) er was dannoch sêre kranc,
 
(09054.) des was trûric sîn gedanc.
 
(09055.) got der gab im sînen trôst,
 
(09056.) daß er von sêrde wart erlôst.
 
(09057.) daß er die craft an im vernam,
 
(09058.) sîn hertze in grôße vreude quam.
 
(09059.) zû hant er ordente sîn her
 
(09060.) kein den vienden zû wer.
 
(09061.) zû vûze wurden sie geschart,
 
(09062.) ir pferde wâren wol bewart,
 
(09063.) sie enwolden vlîhen nicht von dan.
 
(09064.) Nameise und manich man
 
(09065.) quâmen gerant al durch ein holtz;
 
(09066.) sie wâren grim und dâ bie stoltz.
 
(09067.) al die mit im wâren komen,
 
(09068.) dô sie hatten wol vernomen,
 
(09069.) daß der voget mit sîme her
 
(09070.) satzte sich kein in zû wer,
 
(09071.) waß ir dâ geriten was
 
(09072.) die erbeißeten an daß gras.
 
(09073.) ir her was snelle komen nâch.
 
(09074.) dô wart in ûf die brûdere gâch.
 
(09075.) der voget was vor sîner schar.
 
(09076.) dô er der viende wart gewar,
 
(09077.) er lief ûf einem und stach:
 
(09078.) dar mite daß her zû samne brach.
 
(09079.) waß sol ich dâ von sagen mêr?
 
(09080.) den Semegallen wart vil sêr
 
(09081.) ir her gar durchschrôten.
 
(09082.) sie ließen vumfzic tôten
 
(09083.) ligen ûf der walstat.
 
(09084.) die anderen wâren strîtes sat
 
(09085.) und vlogen kein irme lande.
 
(09086.) sie ließen dâ zû pfande
 
(09087.) wol zwei hundert schilde.
 
(09088.) rechte als sie wêren wilde
 
(09089.) die Semegallen vlohen hin.
 
(09090.) die brûdere teilten iren gewin
 
(09091.) mit den Kûren uber al,
 
(09092.) waß ir was an der zal.
 
(09093.) Baboten was ein burc genant,
 
(09094.) die was in alder zît verbrant.
 
(09095.) bie dem wale was der strît,
 
(09096.) walt und velt dâ bie schône lît.
 
(09097.) die brûdere und die Kûren dô
 
(09098.) hûben sich zû lande vrô.
 
(09099.) dâ wurden sie wol entpfangen.
 
(09100.) sus was der strît ergangen.
 
(09101.) man lobete dar umme Jhêsum Crist,
 
(09102.) der alles lobes wirdic ist.
 
(09103.) Dar nâch nicht lange eß geschach,
 
(09104.) daß man um eine reise sprach,
 
(09105.) der kummentûr und der voget.
 
(09106.) nicht lenger wart dar nâch gezoget,
 
(09107.) die brûdere wurden dô besant.
 
(09108.) sie rîten dar ûf al zû hant
 
(09109.) man solde der Semegallen nicht sparn
 
(09110.) unde hin zû Doblênen varn.
 
(09111.) zû Goldingen was der rât,
 
(09112.) die burc in Kûrlande stât.
 
(09113.) dô wurden boten ûß gesant
 
(09114.) nâch den Kûren sân zû hant.
 
(09115.) in wart die reise kunt getân.
 
(09116.) sie brâchten manchen rischen man
 
(09117.) vor ein holtz ûf ein gras,
 
(09118.) dâ in hin bescheiden was.
 
(09119.) der kummentûr und der voget
 
(09120.) mit brûderen quâmen nâch gezoget
 
(09121.) zû den Kûren ûf daß gras,
 
(09122.) dâ ir samenunge was.
 
(09123.) der knappen was ein michel schar,
 
(09124.) die mit den brûderen quâmen dar.
 
(09125.) dô daß her was alleß komen,
 
(09126.) leitsagen wurden dâ genomen
 
(09127.) und machten sich ûf die vart
 
(09128.) hin keit Doblênen wart.
 
(09129.) sie vunden bôser wege vil,
 
(09130.) brûch und welde âne zil.
 
(09131.) sie quâmen durch den lesten walt:
 
(09132.) eß was dannoch sô gestalt,
 
(09133.) daß eß dem tage nâhe was.
 
(09134.) ein teil man rascher lûte ûß las,
 
(09135.) die mit dem here wâren komen.
 
(09136.) ouch wurden brûdere mit genomen;
 
(09137.) man hieß sie mit dem vogete gên.
 
(09138.) ir pferde ließen sie dâ stên,
 
(09139.) in was kein Doblênen gâch.
 
(09140.) ir pferde quâmen in dâ nâch.
 
(09141.) der voget gienc mit sîner schar,
 
(09142.) daß man ir nicht ê wart gewar,
 
(09143.) ê dan sie quâmen an den berc
 
(09144.) und stigen in daß hachelwerc.
 
(09145.) sie wecketen manchen, der dâ slief,
 
(09146.) daß er dâ nâch nicht lûte enrief,
 
(09147.) und viengen und slûgen tôt
 
(09148.) wol drie hundert in der nôt
 
(09149.) beide vrowen und man.
 
(09150.) waß ûf die burc nicht entran,
 
(09151.) daß quam in der cristen hant.
 
(09152.) ir hachelwerc wart ouch verbrant.
 
(09153.) da wart roubes vil genomen.
 
(09154.) nû was der kummentûr ouch komen
 
(09155.) zû Doblênen mit sîner macht.
 
(09156.) ir pferde wurden dâ brâcht
 
(09157.) den, die zû vâße wâren komen
 
(09158.) zû Doblênen, als ir habt vernomen.
 
(09159.) dô ie der man sîn pfert genam
 
(09160.) und der roub zû samne quam,
 
(09161.) daß her wart ordenlîch geschart.
 
(09162.) kein Goldingen ûf die vart
 
(09163.) kârten sich die brûdere dô
 
(09164.) mit irme here und wâren vrô.
 
(09165.) man treib vrowen und kint,
 
(09166.) dar zû pferde und manich rint
 
(09167.) von Doblênen zû Kûrlant.
 
(09168.) sie hatten roubes vol ir hant
 
(09169.) in deme hachelwerke genomen.
 
(09170.) dô sie zû lande wâren komen,
 
(09171.) den teilten sie gelîche;
 
(09172.) der arme und der rîche,
 
(09173.) waß ir was an der zal,
 
(09174.) die nâmen bûtunge uber al.
 
(09175.) durch got sie gaben ouch ein teil
 
(09176.) und lobeten sêre um daß heil.
 
(09177.) dâ sie zû lande wâren komen
 
(09178.) von Doblên, als ir habt vernomen,
 
(09179.) daß lantvolc kârte an gemach.
 
(09180.) die brûdere man dô rîten sach
 
(09181.) kein Goldingen mit ir schar.
 
(09182.) dô man ir kumfte wart gewar,
 
(09183.) die zû hûse wâren blieben,
 
(09184.) der sorge was ein teil vertrieben.
 
(09185.) sie lobeten alle gelîche
 
(09186.) got von himelrîche.
 
(09187.) den Semegallen was vil leit,
 
(09188.) daß man sô dicke zû in reit
 
(09189.) von Kûrlant zû Doblên.
 
(09190.) sie enmochtens doch nicht ummegên:
 
(09191.) man brâchte in mancher hande schâch,
 
(09192.) daß was in allen ungemach.
 
(09193.) Nameise quam des uber ein,
 
(09194.) der houbet was zû Terwetein,
 
(09195.) er wolde der Semegallen leit
 
(09196.) rechen. kein der Dune er reit.
 
(09197.) er nam rasche helde mite
 
(09198.) gewâpent nâch der lande site.
 
(09199.) die reise wart zûr Mittowe kunt.
 
(09200.) sie santen boten an der stunt
 
(09201.) zû Rîge und ließen verstân.
 
(09202.) dem marschalc wart eß kunt getân.
 
(09203.) brûder Gêrhart was sîn name,
 
(09204.) vor wâr er trûc in sunder schame,
 
(09205.) und hieß von Katzenellebogen.
 
(09206.) er was kûne und wol gezogen.
 
(09207.) er hette die wârheit wol vernomen
 
(09208.) wen Nameise solde komen.
 
(09209.) er was der warnunge vrô.
 
(09210.) nâch den brûderen sante er dô
 
(09211.) und hieß sie snelle sîn bereit.
 
(09212.) ir wâpen wurden an geleit
 
(09213.) in kurtzen stunden, dô man sie eß hieß.
 
(09214.) die brûdere man dô rîten ließ
 
(09215.) ûf daß velt mit irre schar.
 
(09216.) der marschalc quam ouch selbe dar.
 
(09217.) eß wart den pilgerînen kunt.
 
(09218.) die quâmen in vil kurtzer stunt.
 
(09219.) Von Wenden was zû Rîge komen
 
(09220.) zûr lantwer, als ich hân vernomen,
 
(09221.) ein brûder und wol hundert man:
 
(09222.) den wart daß mêre kunt getân.
 
(09223.) die quâmen hovelîchen dar
 
(09224.) mit einer banier rôtgevar,
 
(09225.) daß was mit wîße durch gesniten
 
(09226.) hûte nâch wendischen siten.
 
(09227.) Wenden ist ein burc genant,
 
(09228.) von den die banier wart bekant,
 
(09229.) und ist in Letten lant gelegen,
 
(09230.) dâ die vrowen rîtens pflegen
 
(09231.) nâch den siten, als die man.
 
(09232.) vor wâr ich ûch daß sagen kan,
 
(09233.) die banier der Letten ist.
 
(09234.) der was in der selben vrist
 
(09235.) hundert hin zû Rîge komen
 
(09236.) zûr lantwer, als ir hât vernomen.
 
(09237.) ein brûder was in houbtman.
 
(09238.) sie wâren im gerne undertân.
 
(09239.) der was mit sîner schar ouch komen
 
(09240.) zû dem marschalc, als ir hât vernomen.
 
(09241.) der marschalc kôs im eine stat,
 
(09242.) sîn her er dâ hin rîten bat.
 
(09243.) dâ was ein hof bie gelegen,
 
(09244.) dâ wênic lûte wonens pflegen,
 
(09245.) er lac nicht verre von der stat.
 
(09246.) daß her tet alleß, daß er bat;
 
(09247.) sie lâgen dô, biß sie verdrôß.
 
(09248.) daß velt was kalt und blôß.
 
(09249.) wartlûte wurden ûß gesant.
 
(09250.) Nameise quam ûf die gerant,
 
(09251.) der einer wart gevangen.
 
(09252.) eß wêre im ubele ergangen,
 
(09253.) wêre er Nameisen unbekant
 
(09254.) gewesen. der vrâgete zû hant
 
(09255.) und bat in sagen mêre,
 
(09256.) wie eß um die brûdere wêre.
 
(09257.) er lôkente sêre durch die nôt,
 
(09258.) wen er vorchte den harten tôt.
 
(09259.) Eß was des tages nicht alzû vrû.
 
(09260.) sie îlten kein der Rîge zû.
 
(09261.) Nameise mit sîner schar
 
(09262.) wart der banier wol gewar
 
(09263.) und der brûdere schilde
 
(09264.) uber daß gevilde.
 
(09265.) in was zû vlihene alsô gâch,
 
(09266.) daß ir kein den wartman stach:
 
(09267.) sie kârten kein irm lande wider.
 
(09268.) sumelîche wurfen ir schilde nider,
 
(09269.) sie kunden sich nicht baß bewarn,
 
(09270.) und vlogen hin an zwein scharn.
 
(09271.) Nameise der vlôch uber lant,
 
(09272.) sîn ander her quam gerant
 
(09273.) ûf ein waßßer, daß heißet die Â.
 
(09274.) nû was der wartman sô nâ,
 
(09275.) daß er der brûder banier sach.
 
(09276.) im was zû sînen hêrren gâch,
 
(09277.) er rief und wenkte mit der hant.
 
(09278.) der marschalc quam zû im gerant
 
(09279.) und vrâgete in der mêre,
 
(09280.) wie eß im ergangen wêre,
 
(09281.) ob er die viende hette gesehn:
 
(09282.) des bat er im der wârheit jehn.
 
(09283.) er sprach: “ich hân sie wol vernomen,
 
(09284.) ich bin mit nôten von in komen:
 
(09285.) sie hatten mich gevangen.
 
(09286.) eß wêr mir ubele ergangen,
 
(09287.) hette mich Nameise nicht ernert.
 
(09288.) der wolde haben hîr gehert
 
(09289.) mit der Semegallen schar.
 
(09290.) dô er der banier wart gewar,
 
(09291.) dô vrâgete er mich der mêre.
 
(09292.) wie grôß daß her wêre.
 
(09293.) ich sprach: hîr ist der brûdere macht
 
(09294.) von Eistlant und von Letten brâcht.
 
(09295.) daß begunde in missehagen,
 
(09296.) sie wolden haben mich geslagen:
 
(09297.) Nameise dâ wider sprach.
 
(09298.) in was zû vlîhen alsô gâch,
 
(09299.) daß sie mich ließen rîten.”
 
(09300.) “wir suln nicht lenger bîten,”
 
(09301.) sprach daß her gemeine dô:
 
(09302.) “der gûten mêre sie wir vrô.”
 
(09303.) Snelle wart daß her geschart
 
(09304.) nâch den heiden ûf die vart.
 
(09305.) der marschalc rante vaste vor
 
(09306.) und quam ûf der heiden spor,
 
(09307.) die ûf die  wâren gerant.
 
(09308.) die banier volgeten im zû hant.
 
(09309.) sie jageten al gelîche
 
(09310.) sô unbescheidenlîche,
 
(09311.) daß vil manich pfert irlac.
 
(09312.) ê dan eß quam ûf mitten tac,
 
(09313.) als ich die mêre hân vernomen,
 
(09314.) der marschalc was sô nâhen komen,
 
(09315.) daß er der viende wart gewar.
 
(09316.) er jagete zû mit sîner schar.
 
(09317.) dô wart in zû lande gâch.
 
(09318.) ein gelucke in doch geschach:
 
(09319.) ir vieln wol drîßec in daß îs,
 
(09320.) sie wâren der sinne doch sô wîs,
 
(09321.) daß sie irre pferde gar verzigen
 
(09322.) und ließen sie in dem îse ligen
 
(09323.) und vlohen trûric kein dem stade.
 
(09324.) niemant volgete irem pfade.
 
(09325.) ich sage ûch, war von daß geschach.
 
(09326.) der in daß îs nicht enbrach,
 
(09327.) dem was keim lande gâch,
 
(09328.) den volgete der marschalc nâch:
 
(09329.) er kârte sich nicht an den roub.
 
(09330.) sumelîche wâren der sinnen toub,
 
(09331.) daß sie der brûdere verzigen.
 
(09332.) dâ sie pferde sâhen ligen
 
(09333.) in deme waßßere vließen,
 
(09334.) der wolden sie genießen.
 
(09335.) der marschalc wart nicht gewar,
 
(09336.) daß sô gevûge was sîn schar.
 
(09337.) vumf brûder was an sîner zal,
 
(09338.) nûne was ir uber al,
 
(09339.) drie knechte und ein ritter gût,
 
(09340.) der hatte tugenthaften mût
 
(09341.) zû gote und kein den lûten.
 
(09342.) ein wort wil ich bedûten,
 
(09343.) daß er vor der Rîge sprach,
 
(09344.) dô man den vienden jagete nâch:
 
(09345.) “ich wil noch hûte nône
 
(09346.) vor dem himelthrône
 
(09347.) bie unser vrowen nâhen
 
(09348.) mîne spîse enpfâhen.”
 
(09349.) der pilgerîme voget was er genant
 
(09350.) und was von Westevâlen lant.
 
(09351.) des urs bleib vor mûde stân,
 
(09352.) er mûste den brûderen abe gân.
 
(09353.) Nameise der vlôch uber lant
 
(09354.) und quam ûf daß îs gerant.
 
(09355.) dâ er des ritters wart gewar,
 
(09356.) er jagete zû mit sîner schar,
 
(09357.) der ritter wart von im geslagen:
 
(09358.) man hôrte den helt sider clagen.
 
(09359.) Nameise was zû lande gâch.
 
(09360.) dâ er die achte vor im sach
 
(09361.) und der brûdere wart gewar,
 
(09362.) er jagete zû mit sîner schar.
 
(09363.) er hatte bie im wol drîßec man,
 
(09364.) die achte rante er vrîlîch an.
 
(09365.) die brûder wurden nicht gewar,
 
(09366.) daß nâch in quam der viende schar.
 
(09367.) Nameise mit zorne ûf sie stach,
 
(09368.) dâ von geschach in ungemach.
 
(09369.) drie brûdere wurden tôt geslagen,
 
(09370.) die zwêne mûsten mite jagen,
 
(09371.) die vûrten sie kein Terwetein;
 
(09372.) des landes marschalc was der ein.
 
(09373.) die mit der banier jageten nâch,
 
(09374.) nâch den vienden was in gâch.
 
(09375.) dô sie quâmen sô nâhen,
 
(09376.) daß sie die pferde sâhen,
 
(09377.) die ûß dem îse wâren genomen,
 
(09378.) sie vrâgeten: “wô ist der marschalc komen?”
 
(09379.) die lûte sprâchen: “er jaget nâch.
 
(09380.) helde lât ûch wesen gâch:
 
(09381.) mit cleiner macht ist er geriten.”
 
(09382.) dô wart lenger nicht gebiten,
 
(09383.) manch ros wart mit den sporn genomen.
 
(09384.) sie wâren snelle dâ hin komen,
 
(09385.) dâ der ritter lac geslagen:
 
(09386.) daß begunde in missehagen.
 
(09387.) des jagens sie nicht ê verzigen,
 
(09388.) êr sie die tôten sâhen ligen
 
(09389.) und der marschalc was verlorn.
 
(09390.) daß was in leit und zorn,
 
(09391.) sie hetten gerne dâ gestriten,
 
(09392.) hetten ir die heiden dâ gebiten.
 
(09393.) sie jageten eine wîle sider
 
(09394.) und kârten kein der Rîge wider.
 
(09395.) des landes marschalc der wart sider
 
(09396.) in daß lant hin nider
 
(09397.) kunic Thoreiden gesant,
 
(09398.) der hêrre in Lettowen was genant.
 
(09399.) dâ vacht er einen kampf durch nôt,
 
(09400.) die kempfen bliben beide tôt.
 
(09401.) brûder Gêrhart starb alsô,
 
(09402.) got mache sîne sêle vrô
 
(09403.) dort in himelrîche:
 
(09404.) des wunschet im al gelîche.
 
(09405.) Nû habet ir hie vor vernomen
 
(09406.) wie meister Cûnrât was komen
 
(09407.) mit brûdern zû Nieflant:
 
(09408.) nû wil ich machen ûch bekant,
 
(09409.) wie er die zît dâ vertreib,
 
(09410.) die wîle er meister bleib.
 
(09411.) dô er daß lant wol besach,
 
(09412.) mit den bischoven er sprach,
 
(09413.) die in dem lande wâren.
 
(09414.) er kunde wol gebâren,
 
(09415.) daß sie im alle wâren holt:
 
(09416.) vor wâr ir daß gelouben solt.
 
(09417.) dô er des kuniges man gesach
 
(09418.) und mit dem houbtman gesprach,
 
(09419.) dô bôt er in sô sûße wort,
 
(09420.) daß sie gâben volbort:
 
(09421.) wes er von in gerte,
 
(09422.) vil gerne man in gewerte.
 
(09423.) ich wil langer rede dagen
 
(09424.) und wil kurtzelîchen sagen.
 
(09425.) dô er die vrûntschaft vernam,
 
(09426.) sîn hertze in grôße vreude quam.
 
(09427.) mit der brûder râte
 
(09428.) besante er vil drâte
 
(09429.) boten uber al daß lant.
 
(09430.) ein tac wart in benant,
 
(09431.) wenne sie zû Rîge solden komen.
 
(09432.) dô sie hatten daß vernomen,
 
(09433.) ieclîch voget mit siner schar
 
(09434.) quâmen willeclîchen dar.
 
(09435.) Vriderîch ein bischof hieß,
 
(09436.) den sîn tugent nicht enließ,
 
(09437.) er vûre selber an die schar
 
(09438.) mit sînen rittern, daß ist wâr.
 
(09439.) von Haseldorf was er geborn
 
(09440.) und was in daß stifte gekorn,
 
(09441.) daß Darbete ist genant.
 
(09442.) die stat is manchem wol bekant.
 
(09443.) der houbtman sante dar
 
(09444.) des kuniges man ein êrlîch schar.
 
(09445.) dâ sie zû Rîge wâren komen,
 
(09446.) als der tac was genomen,
 
(09447.) dâ wurden sie entpfangen wol,
 
(09448.) als man liebe geste sol.
 
(09449.) wes man zûn êren solde pflegen,
 
(09450.) des bleib nicht under wegen.
 
(09451.) dar nâch wart daß her geschart
 
(09452.) nâch mancher banier ûf die vart
 
(09453.) und quâmen zû Semegallen in daß lant.
 
(09454.) Doblên was eine burc genant,
 
(09455.) die wurden dâ mit in verladen,
 
(09456.) sie tâten in vil grôßen schaden.
 
(09457.) waß in dem hachelwerke was
 
(09458.) vil wênic des icht genas,
 
(09459.) daß ûf die burc nicht entran,
 
(09460.) daß mûste den lîp zû pfande lân.
 
(09461.) eine blîde die wart ûf gehaben
 
(09462.) und wart gesatzt vor den graben.
 
(09463.) Dô quâmen ander mêre,
 
(09464.) daß ein her wêre
 
(09465.) von Lettowen komen dar.
 
(09466.) dô man der wârheit wart gewar,
 
(09467.) Doblên sie ließen stân,
 
(09468.) die burc wart sturmes erlân.
 
(09469.) die blîden hiwen sie dar nider
 
(09470.) und scharten ir her wider
 
(09471.) kegen den Lettowen zûr wer.
 
(09472.) dô quam der heiden her
 
(09473.) ûf ein gegende gerant,
 
(09474.) Slackenkappen ist sie genant.
 
(09475.) der brûdere her was wol geschart
 
(09476.) und hûb sich kein in ûf die vart.
 
(09477.) dô sie quâmen sô nâhen,
 
(09478.) daß sie einander sâhen,
 
(09479.) die heiden wurden des gewar,
 
(09480.) daß creftic was der cristen schar.
 
(09481.) dô wart in zû lande gâch.
 
(09482.) der marschalc sprengete und jagete in nâch.
 
(09483.) daß her quam an ein bôse grunt,
 
(09484.) dô was in der selben stunt
 
(09485.) daß brûch dannoch ungevrorn.
 
(09486.) dem her was leit und zorn,
 
(09487.) daß in der viende her entreit.
 
(09488.) daß was bischof Vriderîchen leit,
 
(09489.) daß man ir kunde nicht abe jagen.
 
(09490.) waß sol ich lange rede sagen?
 
(09491.) sie kârten kein der Rîge wider,
 
(09492.) dar quâmen sie gesunt sider.
 
(09493.) dô man die mêre vernam,
 
(09494.) daß daß her wider quam,
 
(09495.) dô wart gelobet Jhêsus Crist,
 
(09496.) der alles lobes wirdic ist,
 
(09497.) und die liebe mûter sîn,
 
(09498.) Marîâ die vrowe mîn.
 
(09499.) der meister und der bischof
 
(09500.) quâmen ûf der brûder hof.
 
(09501.) pilgerîn und des kuniges man
 
(09502.) wart dâ liebes vil getân.
 
(09503.) der meister und bischof Vriderîch
 
(09504.) dar nâch mit liebe schîden sich.
 
(09505.) wanne ie der man was komen dar,
 
(09506.) der vûr zû hûse, daß ist wâr.
 
(09507.) In dem wintere diß geschach.
 
(09508.) des andern jâres dar nâch
 
(09509.) der meister dô zû râte wart
 
(09510.) aber umme eine herevart
 
(09511.) zû Semegallen in daß lant.
 
(09512.) der meister selbe reit zû hant
 
(09513.) zû den bischoven und des kuniges man,
 
(09514.) mit bete er die an sich gewan.
 
(09515.) sie lobeten im zû helfen gar,
 
(09516.) sie hieldenß im, daß ist wâr,
 
(09517.) von Darbet und von Lêal,
 
(09518.) von Rîge was des dritten zal.
 
(09519.) ein tac wart in geleit,
 
(09520.) wen sie solden sîn bereit.
 
(09521.) boten wurden dô gesant
 
(09522.) uber al der brûdere lant.
 
(09523.) lantvolk und des hûses man
 
(09524.) wart die zît wißßen lân,
 
(09525.) wen sie zû Rîge solden komen.
 
(09526.) die samenunge wart dar genomen.
 
(09527.) dô die zît was volant,
 
(09528.) als ûch hie vor ist bekant,
 
(09529.) der houbetman brâchte dar
 
(09530.) des kuniges man ein êrlîche schar.
 
(09531.) her Odewart was er genant.
 
(09532.) manich banier wart bekant:
 
(09533.) von deme lande uber al
 
(09534.) quam ir zû Rîge ein michel zal.
 
(09535.) brûder was ouch komen dar
 
(09536.) von deme lande ein êrlîche schar.
 
(09537.) burger von Rîge wâren mite:
 
(09538.) daß von alder was ir site.
 
(09539.) waß pilgerîm zû Rîge was komen,
 
(09540.) die wurden gerne mite genomen.
 
(09541.) der hêrre von Rûwen quam aldar
 
(09542.) mit einer hovelîchen schar.
 
(09543.) Dô daß her was bereit
 
(09544.) alsô die zît was ûf geleit,
 
(09545.) von Rîge vûren sie zû hant
 
(09546.) mit schiffen und ouch uber lant
 
(09547.) und quâmen zûr Mitowen
 
(09548.) ûf ein schône owen.
 
(09549.) ûf eine wise, die was breit,
 
(09550.) wart daß her wol geleit.
 
(09551.) dô wurden sie entpfangen wol,
 
(09552.) als man liebe vrûnde sol.
 
(09553.) die nacht hatten sie gut gemach.
 
(09554.) des morgens, dô der tac ûf brach,
 
(09555.) in deme her man messe sanc.
 
(09556.) meister Cûnrât von Vûchtewanc
 
(09557.) was des geres houbetman,
 
(09558.) der legete sînen vlîß dar an.
 
(09559.) dô daß her was wol geschart
 
(09560.) nâch mancher banier ûf die vart,
 
(09561.) daß her quam vor Terwetein.
 
(09562.) die heiden wurden des in ein,
 
(09563.) sie liefen kein in ûf daß velt.
 
(09564.) dâ wart in daß widergelt:
 
(09565.) sie wurden wider în getriben.
 
(09566.) ein Semegal was tôt bliben.
 
(09567.) dâ wart geslagen manich gezelt
 
(09568.) vor Terwetein ûf ein schôneß velt.
 
(09569.) sie herten um sich mit gewalt.
 
(09570.) eß was die zît alsô gestalt,
 
(09571.) daß ir korn zîtic was:
 
(09572.) daß slûc man nider als daß gras.
 
(09573.) daß korn wart in daß her brâcht.
 
(09574.) dâ eß quam nâch mitter nacht,
 
(09575.) die heiden tâten dô ein werc,
 
(09576.) sie branten selbe ir hachelwerc
 
(09577.) um die rechte burc gar blôß.
 
(09578.) daß her was michel und grôß,
 
(09579.) daß hette sich um daß hûs geleit.
 
(09580.) des andern tages wart bereit
 
(09581.) ein ebenhôe und ûf gehaben
 
(09582.) und wart getriben an den graben.
 
(09583.) der meister hette vor gesant
 
(09584.) nâch deme her von Kûrlant.
 
(09585.) die wâren zû Doblên komen.
 
(09586.) sie wurden ungerne dâ vernomen,
 
(09587.) wan sie tâten ungemach
 
(09588.) den Semegallen wê und ach.
 
(09589.) ir hachelwerc sie branten nider
 
(09590.) und kârten von der burge wider.
 
(09591.) die quâmen zû des meisters here
 
(09592.) wol bereit mit irre were.
 
(09593.) dô was des heres an der zal
 
(09594.) vierzehn tûsent uber al.
 
(09595.) nû was die ebenhôe komen,
 
(09596.) als ir hie vor habt vernomen,
 
(09597.) mit manchem ribalde ûf den graben.
 
(09598.) dô wart ein harter sturm erhaben.
 
(09599.) dô was holtzes zû der tracht
 
(09600.) manich hundert vûder brâcht:
 
(09601.) man bûste alumme vûer an.
 
(09602.) die burc an manchen enden bran,
 
(09603.) daß leschten sie mit heldes hant.
 
(09604.) Êr der sturm wart volant,
 
(09605.) die Semegallen bâten dô,
 
(09606.) daß der meister tête alsô
 
(09607.) und ließe iren kunic zu im komen
 
(09608.) durch der cristenheite vromen
 
(09609.) sie wolden gerne zins geben
 
(09610.) und halden vridelîcheß leben
 
(09611.) mit dem cristentûm alsô ê.
 
(09612.) dem meistere tet die rede wê,
 
(09613.) wan er sich des wol versan,
 
(09614.) daß nicht trûwe was dar an.
 
(09615.) sie hatten dicke vor gelogen
 
(09616.) und den cristentûm betrogen.
 
(09617.) nû was ein êrlîch ritter dar.
 
(09618.) dô sie wurden des gewar
 
(09619.) (der hêrre von Rûwen was er genant),
 
(09620.) an den riefen sie zû hant,
 
(09621.) daß er sô wol tête
 
(09622.) und den meister bête,
 
(09623.) daß er in vride wolde geben,
 
(09624.) sie wolden halden rechteß leben.
 
(09625.) der probest von Rîge was ouch dar
 
(09626.) und prediger brûder, daß ist wâr.
 
(09627.) der von Rûwen die zû sich nam,
 
(09628.) mit in er zû dem meistere quam,
 
(09629.) vor die Semegallen er bat.
 
(09630.) die brûder sprâchen ûf der stat:
 
(09631.) “uns geschît dâ von ein leit,
 
(09632.) sie geren zû der cristenheit.”
 
(09633.) der hêrre von Rûwen sprach alsô:
 
(09634.) “des sult ir wesen gerne vrô
 
(09635.) und beweget ûwern mût:
 
(09636.) daß dunket uns allen gut.”
 
(09637.) waß iemant dâ wider sprach,
 
(09638.) der Semegallen wille geschach:
 
(09639.) in wart vride dô gegeben,
 
(09640.) daß sie solden zins geben
 
(09641.) und kegen der cristenheit
 
(09642.) nimmer getûn kein leit.
 
(09643.) der vride wart bestêtiget wol,
 
(09644.) als man mit gelubde sol.
 
(09645.) nicht lange sûmete man dar nâch,
 
(09646.) daß her gemeine ûf brach.
 
(09647.) man hieb die ebenhôe nider
 
(09648.) und kârten kegen lande wider.
 
(09649.) dô daß her zû Rîge quam,
 
(09650.) der meister die geste nam
 
(09651.) und sagete in lieblîchen danc.
 
(09652.) meister Cûnrât von Vûchtewanc
 
(09653.) der was êre und tugende vol,
 
(09654.) daß sach vil manich ritter wol:
 
(09655.) lieblîchen er die zû gaste bat.
 
(09656.) der ertzebischof von der stat
 
(09657.) der mûste mit den gesten sîn
 
(09658.) und manch êrlîch pilgerîn.
 
(09659.) her Odewart und des kuniges man
 
(09660.) den wart êren vil getân.
 
(09661.) dô ir mûde was gelegen
 
(09662.) und in vrûntschaft was gepflegen,
 
(09663.) we ûß der reise komen was
 
(09664.) von Semegallen, als ich ê las,
 
(09665.) die quâmen kurzelîchen sider
 
(09666.) vrôlîchen zû lande wider.
 
(09667.) In deme owste diß geschach.
 
(09668.) des nêhesten herbestes dar nâch
 
(09669.) dô wart ein her kein Prûßen lant
 
(09670.) von Lettowen gesant.
 
(09671.) kunic Thoreide der sante eß dar.
 
(09672.) Nameise was an der schar.
 
(09673.) Kirsburc ist ein hûs genant
 
(09674.) und liget noch in Prûßen lant.
 
(09675.) man hôrte in dâ und sach,
 
(09676.) dâ mite er den vride brach,
 
(09677.) den er machte zû Terwetein.
 
(09678.) sîn gelubde daß was unrein.
 
(09679.) er quam nicht mêr in daß lant,
 
(09680.) daß Semegallen ist genant.
 
(09681.) der vride wart gebrochen dô
 
(09682.) mit den Semegallen sô.
 
(09683.) eß was dô vor nicht alzû lanc,
 
(09684.) daß meister Cûnrât von Vûchtewanc
 
(09685.) irwarb daß mit sîner bete,
 
(09686.) daß man sînen willen tete:
 
(09687.) daß Prûßen und Nieflant
 
(09688.) quam in eines meisters hant,
 
(09689.) der hieß brûder Manegolt.
 
(09690.) man was im von rechte holt,
 
(09691.) wen er was ein geistlîch man.
 
(09692.) im was gerne undertân
 
(09693.) der meister von Nieflant.
 
(09694.) nû wil ich machen ûch bekant,
 
(09695.) wie wol sie trûgen uber ein,
 
(09696.) als an irre liebe schein:
 
(09697.) wes ir ein den andern bat
 
(09698.) daß geschach ûf der stat;
 
(09699.) des wâren sie beide vrô.
 
(09700.) sînen boten sante dô
 
(09701.) der meister von Nieflant.
 
(09702.) mit brîven tet er bekant,
 
(09703.) daß meister Manegolt solde komen
 
(09704.) zû im durch des landes vromen.
 
(09705.) dô im daß mêre wart geseit,
 
(09706.) willeclîchen wart er bereit;
 
(09707.) mit sîner brûdere râte
 
(09708.) hûb er sich vil drâte,
 
(09709.) bie daß mer ûf den strant
 
(09710.) vûr er hin durch Kûrlant.
 
(09711.) dô man zû Rîge vernam,
 
(09712.) daß meister Manegolt quam,
 
(09713.) dô wart er entpfangen wol,
 
(09714.) als man einen meister sol.
 
(09715.) war er in die hûser quam,
 
(09716.) die vrûntschaft er gerne nam.
 
(09717.) dô er daß lant wol besach
 
(09718.) und mit den brûderen gesprach,
 
(09719.) die in deme lande wâren,
 
(09720.) er kunde sô wol gebâren,
 
(09721.) daß sie sîn wâren vrô.
 
(09722.) meister Cûnrât bat in dô,
 
(09723.) lieblîch er die bete began,
 
(09724.) er wolde des antes sîn erlân.
 
(09725.) waß iemant dâ wider sprach,
 
(09726.) von sîner bete daß geschach,
 
(09727.) Nieflandes man in erließ,
 
(09728.) daß er nicht mêr dâ meister hieß.
 
(09729.) er hatte gerâten, daß ist wâr,
 
(09730.) in deme lande drittehalb jâr.
 
(09731.) alsô wart er des amtes lôs.
 
(09732.) einen brûder man dô kôs
 
(09733.) zû meister uber Nieflant:
 
(09734.) brûder Willekîn was er genant.
 
(09735.) der selbe tugenthafte helt
 
(09736.) wart zû Velîn erwelt.
 
(09737.) dô die welunge geschach,
 
(09738.) meister Manegolt vûr dar nâch
 
(09739.) mit sînen brûdern sider
 
(09740.) vrôlîch zû Prûßen wider.
 
(09741.) Boten wurden dô gesant
 
(09742.) von Akers hin zû Prûßen lant,
 
(09743.) die saiten im des ordens nôt:
 
(09744.) der hôe meister wêre tôt
 
(09745.) und hießen in zû Akers komen.
 
(09746.) dô er daß hette vernomen,
 
(09747.) snel er brîve schrîben hieß,
 
(09748.) zû Nieflant er die vûren ließ,
 
(09749.) des landes meistere er enpôt
 
(09750.) dise vor genante nôt
 
(09751.) und hieß im brûdere senden dar,
 
(09752.) die wol vûgeten an die schar,
 
(09753.) daß sie zû Akers solden komen.
 
(09754.) drie brûdere wurden dô genomen
 
(09755.) und wurden willeclîch gesant
 
(09756.) mit brîven hin zû Prûßen lant.
 
(09757.) dô der meister hette vernomen,
 
(09758.) daß die von Nieflant wâren komen,
 
(09759.) kurtzelîch wart er bereit.
 
(09760.) alsô der tac was ûf geleit,
 
(09761.) mit brûderen, die er mit sich nam,
 
(09762.) vrôlîch er zû Akers quam.
 
(09763.) von manchem lande wâren dar
 
(09764.) wîse brûdere, daß ist wâr,
 
(09765.) zû der welunge komen.
 
(09766.) dô wart ein vromer helt genomen
 
(09767.) und wart zû hôemeistere erwelt.
 
(09768.) der selbe êrlîche helt
 
(09769.) brûder Burkart was er genant:
 
(09770.) im wart vrôlîch in die hant
 
(09771.) ein ingesigel und ein vingerlîn
 
(09772.) beval man ûf die trûwe sîn.
 
(09773.) dô die wele was volant,
 
(09774.) meister Manegolt bat zû hant,
 
(09775.) daß man Nieflandes in verließ.
 
(09776.) zû Prûßen man in varen hieß.
 
(09777.) der dâ vor gekoren was
 
(09778.) zû Velîn, als ichß hîr vor las,
 
(09779.) mit brîven der bestêtiget wart.
 
(09780.) dar nâch hûb sich ûf die vart
 
(09781.) von Akers manich êrlîch man.
 
(09782.) sumelîcher nicht zû hûs quam.
 
(09783.) meister Manegolt lac tôt
 
(09784.) ûf dem mere, als got gebôt.
 
(09785.) drie brûdere wâren von Nieflant
 
(09786.) mit im uber mer gesant,
 
(09787.) der lâgen zwêne tôt,
 
(09788.) der dritte quam von der nôt
 
(09789.) und brâchte die brîve in daß lant,
 
(09790.) von danne sie wâren ûß gesant.
 
(09791.) dô man zû Nieflande vernam,
 
(09792.) daß der boten einer quam,
 
(09793.) und die brîve man gelas,
 
(09794.) daß meister Willekîn was
 
(09795.) bestêtiget in daß lant,
 
(09796.) des vreute man sich zû hant.
 
(09797.) er lebete vridelîchen
 
(09798.) mit armen und mit rîchen
 
(09799.) in deme lande manchen tac,
 
(09800.) an gotes dienste er arbeit pflac.
 
(09801.) Bie sîner zît eß geschach,
 
(09802.) daß man die Lettowen sach
 
(09803.) hern des bischoves lant.
 
(09804.) sie stiften roub und brant.
 
(09805.) die mêre wurden wol vernomen,
 
(09806.) sie wâren zû Aschrâten komen,
 
(09807.) die burc ist bie der Dune gelegen,
 
(09808.) dar ûffe die brûdere wonens pflegen.
 
(09809.) der kummentûr snel enpôt
 
(09810.) zû Kokenhûsen dise nôt.
 
(09811.) die burc des bischoves ist.
 
(09812.) dô was in der selben vrist
 
(09813.) ein brûder ûffe, sîn houbtman:
 
(09814.) der legete sînen vließ dar an,
 
(09815.) daß er den vienden tête ein leit.
 
(09816.) kurzelîch wart er bereit,
 
(09817.) daß er manchen raschen man
 
(09818.) von der stat zû sich gewan.
 
(09819.) daß lantvolk was willic gar.
 
(09820.) er gewan ein êrlîche schar.
 
(09821.) die Lettowen hetten wol vernomen,
 
(09822.) daß man wolde zû in komen
 
(09823.) und wern daß lant.
 
(09824.) dô in daß mêre wart bekant,
 
(09825.) dô wart in zû lande gâch,
 
(09826.) wan sie vorchten ungemach.
 
(09827.) iren roub sie nâmen dô
 
(09828.) und kârten uber die Dune vrô
 
(09829.) und wolden wider in ir lant.
 
(09830.) al die wîle hette besant
 
(09831.) der kummentûr, dô ich von las,
 
(09832.) der zû Aschrâten was,
 
(09833.) sîne boten ûf daß lant.
 
(09834.) sie quâmen willeclîch zû hant
 
(09835.) weme die mêre wurden kunt
 
(09836.) zû Aschrâten in kurzer stunt.
 
(09837.) des wart er von herzen vrô.
 
(09838.) nicht lange sûmete er dô,
 
(09839.) die brûdere er sich wâpen hieß.
 
(09840.) sie tâten gerne waß er hieß.
 
(09841.) dô sîn her was bereit,
 
(09842.) dem kummentûre wart geseit,
 
(09843.) die heiden wêren hine komen.
 
(09844.) dô er daß hette vernomen,
 
(09845.) im was ûf die viende zorn.
 
(09846.) die Dune was dô hart gevrorn,
 
(09847.) dâ quam er ûf mit sîner schar.
 
(09848.) von Kokenhûsen quam ouch dar
 
(09849.) der brûder, dâ ich ê von las,
 
(09850.) und waß rascher lûte was:
 
(09851.) im was ûf die heiden gâch,
 
(09852.) den wec sie îlten dô in nâch.
 
(09853.) ir wartlûte wâren vor,
 
(09854.) sie quâmen ûf der heiden spor.
 
(09855.) die Lettowen wurden ouch gewar,
 
(09856.) daß nâch in quam der brûder schar.
 
(09857.) sie wâren irs gemûtes stoltz
 
(09858.) und legerten sich in ein holtz.
 
(09859.) sie sprâchen sô: “die brûdere komen.
 
(09860.) wir hân in doch nicht genomen,
 
(09861.) sie brengen uns dâ her ir gût.
 
(09862.) des sul wir wesen hôch gemût,”
 
(09863.) sprâchen die Lettowen.
 
(09864.) sie hatten um sich gehowen
 
(09865.) und um die pfert einen hagen,
 
(09866.) sus hôre wir daß bûch sagen.
 
(09867.) die brûdere quâmen mit irre schar.
 
(09868.) der wurden sie gewar,
 
(09869.) des wurden sie von herzen vrô.
 
(09870.) sie trâten von den pferden dô,
 
(09871.) die heiden liefen kegen in:
 
(09872.) eß wart vil manches ungewin
 
(09873.) an beider sît von swertes nôt.
 
(09874.) die walstat wart von blûte rôt.
 
(09875.) die brûdere drungen in den hagen,
 
(09876.) der heiden sechzic wart geslagen,
 
(09877.) ir houbtman lac einer tôt,
 
(09878.) die andern wichen von der nôt.
 
(09879.) sie ließen dâ vil manich pfert,
 
(09880.) beide schilt, sper und swert.
 
(09881.) eß dûchte ein gût gewin,
 
(09882.) wer zû vûße mochte hin
 
(09883.) kêren kein Lettowen lant.
 
(09884.) Schoriât bleib vor ein pfant
 
(09885.) ûf der walstat geslagen:
 
(09886.) sîne vrûnt mochten in clagen.
 
(09887.) die brûder mit der cristen schar
 
(09888.) den roub sie mit in nâmen gar.
 
(09889.) zwêne brûdere wâren geslagen,
 
(09890.) die endorfte man nicht clagen.
 
(09891.) die anderen quâmen wol gesunt
 
(09892.) zû hûs. dar nâch in kurzer stunt
 
(09893.) dem meistere man die mêre enpôt.
 
(09894.) er lobete dar umme sêre got
 
(09895.) und die liebe mûter sîn
 
(09896.) die himelische kunigîn,
 
(09897.) die man von rechte êren sol,
 
(09898.) wen sie sint beide lobes vol.
 
(09899.) Meister Willekîn dâchte dô,
 
(09900.) wie er die Semegallen unvrô
 
(09901.) machte und brêchte in schaden,
 
(09902.) daß man wurde von in entladen.
 
(09903.) er sûchte sîner brûder rât,
 
(09904.) wie er gewurbe mit der tât.
 
(09905.) die brûdere rieten im zû hant,
 
(09906.) er solde bûwen in daß lant,
 
(09907.) daß quême der cristenheit zû vromen.
 
(09908.) dô er die mêre hette vernomen,
 
(09909.) des wart er von herzen vrô.
 
(09910.) er enhette keine rûwe dô,
 
(09911.) biß er alleß daß gewan,
 
(09912.) daß man zû rechte solde hân
 
(09913.) von cleidern und von spîse.
 
(09914.) der meister was sô wîse,
 
(09915.) daß er des gûtes nicht enließ,
 
(09916.) zûr Mitowen er eß vûren hieß.
 
(09917.) dô sîn wille dar an geschach,
 
(09918.) des nêhesten winters dar nâch
 
(09919.) er warb um eine herevart.
 
(09920.) kein arbeit wart von im gespart
 
(09921.) kein bischoven und des kuniges man,
 
(09922.) von den er manchen helt gewan
 
(09923.) der brûdere volkes manche schar.
 
(09924.) dô daß her was komen dar
 
(09925.) zû Rîge, des wart der meister vrô.
 
(09926.) ûf einen sêe brâchte er sie dô,
 
(09927.) der ist der Balât genant.
 
(09928.) manche banier wart dâ bekant,
 
(09929.) daß her was lanc und breit.
 
(09930.) kein der Mitowe man dô reit.
 
(09931.) manich slite wart dô geladen.
 
(09932.) ûf der Semegallen schaden
 
(09933.) quam daß her von Terwetein.
 
(09934.) der meister wart dô des in ein,
 
(09935.) er wolde bûwen ûf einen berc.
 
(09936.) dâ wart getân ein êrlîch werc:
 
(09937.) mit râte der brûdere diß geschach,
 
(09938.) daß man eine burc bûwen sach.
 
(09939.) der Heiligeberc wart sie genant,
 
(09940.) ir name wart sint wol bekant.
 
(09941.) daß hûs wart gespîset wol:
 
(09942.) waß man zûr nôtdurft haben sol,
 
(09943.) daß was in allen wol bedâcht.
 
(09944.) zwû blîden wâren dar gebrâcht.
 
(09945.) dô bereitet was der graben,
 
(09946.) und eine blîde ûf gehaben,
 
(09947.) vil wol daß hûs gespîset wart.
 
(09948.) man hûb sich ûf die widervart
 
(09949.) und ließ dâ wol drî hundert man.
 
(09950.) die andern riten al dô van.
 
(09951.) der meister und die brûdere sîn,
 
(09952.) die rittere und die pilgerîn,
 
(09953.) wer von deme hûse kârte wider,
 
(09954.) die quâmen hin zû Rîge sider.
 
(09955.) des meisters wille was ergân,
 
(09956.) zû hûse reit ein ieclîch man
 
(09957.) und danketen gote von himele dô.
 
(09958.) in sîme lobe wâren sie vrô,
 
(09959.) daß die arbeit was volbrâcht,
 
(09960.) als ir von êrst was gedâcht.
 
(09961.) Die burc, die ich genennet hân,
 
(09962.) dâ wurden helde ûffe gelân,
 
(09963.) armbruste unde pfîle.
 
(09964.) dô quam nâch einer wîle
 
(09965.) von Sameiten ein her gerant,
 
(09966.) die sint ouch Lettowen genant
 
(09967.) und ist ein bôse heidenschaft:
 
(09968.) die quâmen dar mit grôßer craft.
 
(09969.) des nêhesten tages sie quâmen dar,
 
(09970.) dô die brûdere mit irre schar
 
(09971.) kârten kein der Rîge wider.
 
(09972.) daß her legerte sich nider
 
(09973.) alumme daß hûs ûf ein velt.
 
(09974.) die heidenschaft hât kein gezelt:
 
(09975.) von holtze und von strûchen
 
(09976.) der kunnen sie gebrûchen,
 
(09977.) eß sie warm oder kalt:
 
(09978.) ir hutten sint dar nâch gestalt.
 
(09979.) der machten sie vil manche dar
 
(09980.) vor daß hûs, die rede ist wâr.
 
(09981.) vomme Heiligenberge und Terwetein
 
(09982.) die trûgen nicht wol uber ein,
 
(09983.) die ûf der burge wâren dô.
 
(09984.) irs krîges wart vil manich unvrô.
 
(09985.) dâ zwischen was ein cleiner grunt,
 
(09986.) des quâmen sie in vil kurzer stunt
 
(09987.) von den burgen in den tal,
 
(09988.) zû samen giengen ir beider wal.
 
(09989.) dô der Lettowen her was komen,
 
(09990.) als ir hie vor habt vernomen,
 
(09991.) des wâren die Semegallen vrô.
 
(09992.) nicht lenger sûmeten sie sich dô:
 
(09993.) die Semegallen mit den gesten
 
(09994.) îlten vor die vesten,
 
(09995.) die ûch die vor ist genant.
 
(09996.) den brûderen wart daß schiere bekant,
 
(09997.) sie quâmen snelle vor daß tor:
 
(09998.) dâ vunden sie ir viende vor,
 
(09999.) von Lettowen ein gewaldic her.
 
(10000.) die brûdere satzten sich zû wer.
 
(10001.) sie hatten bie in manchen helt
 
(10002.) von knechten kûne und ûß erwelt:
 
(10003.) die sach man menlîch bie in stân,
 
(10004.) ir keiner wolde zû rucke gân.
 
(10005.) dâ sach man vlîgen manich sper
 
(10006.) der cristen hin, der heiden her.
 
(10007.) mit armbrusten man dô schôß.
 
(10008.) die Lettowen sêre des verdrôß,
 
(10009.) sie begunden dannen gân,
 
(10010.) die brûdere ließen sie dâ stân.
 
(10011.) dô bleib in der selben nôt
 
(10012.) ein brûder vor dem hûse tôt.
 
(10013.) der heiden kan ich nicht gesagen:
 
(10014.) sumelîchen sach man dannen tragen,
 
(10015.) daß er der brûder gar vergaß;
 
(10016.) eß mêrte der Sameiten haß.
 
(10017.) man sach sie gân an einen rât,
 
(10018.) den sie vollenbrâchten mit der tât.
 
(10019.) ûf die burc stûnt al ir sin:
 
(10020.) daß wart dar nâch ir ungewin.
 
(10021.) sie ließen manchen heiden balt
 
(10022.) nâch holtze varen in den walt;
 
(10023.) sie brâchten holtz und delen wider
 
(10024.) und legeten ûf dem velde nider.
 
(10025.) sie bûweten ribalde grôß.
 
(10026.) daß velt was lanc und blôß,
 
(10027.) daß man al ir tûn wol sach.
 
(10028.) die brûdere richten sich dar nâch,
 
(10029.) vil cleiner rûwe ir keiner pflac
 
(10030.) beide nacht und ouch den tac:
 
(10031.) sie machten bolewerc und graben.
 
(10032.) ein ebenhôe wart ûf gehaben.
 
(10033.) der brûdere arbeit die was grôß,
 
(10034.) des doch ir keinen nicht verdrôß.
 
(10035.) die knechte wâren willic gar,
 
(10036.) daß lantvolk alleß, daß ist wâr,
 
(10037.) kein arbeit wart von in gespart.
 
(10038.) dô daß hûs bereitet wart,
 
(10039.) daß volc wart geordent ûf die wer
 
(10040.) nâch rechte kein der heiden her.
(09037.) Tad Namejs nu ar vīriem brašiem
 
(09038.) šurp atjāja ar zirgiem knašiem.
 
(09039.) Cik daudz bij viņam kareivju,
 
(09040.) to pasacīt jums nevaru.
 
(09041.) Viņš tērvetiešu vadons bija.
 
(09042.) Viņš savus vīrus savīkšīja,
 
(09043.) viņš gribēj' brāļiem pakaļ dzīties
 
(09044.) un steidza ceļam sataisīties.
 
(09045.) Vislabākos viņš izraudzīja
 
(09046.) no ļaudīm, Dobelē kas bija.
 
(09047.) Tie devās solī raitā
 
(09048.) aiz brāļiem karagaitā,
 
(09049.) tie tecēja un skrēja
 
(09050.) un ceļā negulēja,
 
(09051.) drīz pakaļpulkus panākot.
 
(09052.) To steidza fogtam paziņot,
 
(09053.) kas bij vēl gauži savārdzis
 
(09054.) un par to ļoti noskumis.
 
(09055.) Pats dievs tam ļoti žēlīgs bija,
 
(09056.) no vārguma to atpestīja;
 
(09057.) viņš juta spēkus pieaugam,
 
(09058.) un sirds bij prieka pilna tam.
 
(09059.) Tas sakārtoja savējos,
 
(09060.) lai ienaidniekam pretotos.
 
(09061.) Jau kājnieki bij sarindoti
 
(09062.) un zirgi labi izvietoti,
 
(09063.) jo bēgt tak negribējās tiem.
 
(09064.) Bet Namejs nu ar savējiem
 
(09065.) pa mežu viņiem pakaļ drāzās
 
(09066.) un varen nikni virsū gāzās.
 
(09067.) Kad tie, kas viņam līdzi bija,
 
(09068.) nu pamanīja,
 
(09069.) ka fogta pulks steidz kārtoties
 
(09070.) un taisās viņiem pretoties,
 
(09071.) no zirgiem viņi nolēca
 
(09072.) un visi kopā sanāca
 
(09073.) pret brāļiem doties cīniņā.
 
(09074.) To pulkam fogts bij priekšgalā.
 
(09075.) Kad naidniekus viņš redzēja,
 
(09076.) viņš vienam no tiem pieskrēja
 
(09077.) un deva spēju dūrienu,
 
(09078.) lai sabruktu to karaspēks
 
(09079.) un šādi deldēts tiktu grēks.
 
(09080.) Bij zemgaļiem ar neveiksmes:
 
(09081.) bij piecdesmit tiem beigtu -
 
(09082.) ko jūs par to gan teiktu?
 
(09083.) Tie kaujas laukā palika.
 
(09084.) Tiem citiem kauties apnika,
 
(09085.) tie mājup aizlikās.
 
(09086.) Par ķīlu palikās
 
(09087.) tur divsimt vairogu.
 
(09088.) Ar sparu negantu
 
(09089.) nu projām bēga zemgaļi.
 
(09090.) Bet laupījumu kopīgi
 
(09091.) ar kuršiem brāļi sadalīja,
 
(09092.) cik tik vien to skaitā bija.
 
(09093.) Par Baboti[306] bij nosaukta
 
(09094.) tā pils, kas kādreiz nodega,
 
(09095.) tur bija mežs un lauks it jauks -
 
(09096.) tas tagad kļuva karalauks.
 
(09097.) Pēc cīņas brāļi kopīgi
 
(09098.) ar kuršiem devās priecīgi
 
(09099.) uz mājām, kur tos sagaidīja.
 
(09100.) Lūk, tāda šī te cīņa bija.
 
(09101.) Tie Jēzum Kristum pateicās,
 
(09102.) kam gods un slava pienācās.
 
(09103.) Pēc kāda laika notika,
 
(09104.) ka fogts un komturs nolēma
 
(09105.) iet jaunā karagājienā.
 
(09106.) Un, kad nu visā drīzumā
 
(09107.) šo ziņu brāļiem pavēstīja,
 
(09108.) tie tūdaļ ceļa jūtīs bija
 
(09109.) un jāja nu uz Dobeli,
 
(09110.) kur jāsakauj bij zemgaļi.
 
(09111.) Tā apspriede bij Kuldīgā,
 
(09112.) kas pils ir kuršu novadā.
 
(09113.) Tad itin drīzi vēstneši
 
(09114.) pie kuršiem tika sūtīti.
 
(09115.) Tie viņus apziņoja aši,
 
(09116.) un ieradās ar vīri braši
 
(09117.) kādā norā mežmalā,
 
(09118.) vietā, viņiem noteiktā.
 
(09119.) Tad komturs, fogts un visi brāļi,
 
(09120.) kam jāstaigā bij ceļi tāļi,
 
(09121.) pie kuršiem nāca pļaviņā,
 
(09122.) kur sēdēja tie pulciņā.
 
(09123.) Bij brāļiem līdzi nākuši
 
(09124.) tur kuplā skaitā bruņneši.
 
(09125.) Kad karaspēks bij sapulcējies
 
(09126.) un ceļvežus sev izvēlējies,
 
(09127.) tas ceļā devās steidzīgi,
 
(09128.) lai sasniegtu drīz Dobeli.
 
(09129.) Tur ceļi bija visai slikti,
 
(09130.) un vīri nomocījās dikti,
 
(09131.) pa purviem, mežiem viņi jāja.
 
(09132.) Mežs pēdējais kad sveikas māja,
 
(09133.) tad viņi skaidri nomanīja,
 
(09134.) ka rīta stunda tuvu bija.
 
(09135.) Tad izraudzīja vīrus brašus
 
(09136.) kā fogta līdzgaitniekus knašus.
 
(09137.) Ar brāļi zirgus atstāja
 
(09138.) un fogtam līdzi aizgāja,
 
(09139.) pēc Dobeles tie tīkoja.
 
(09140.) Un zirgi viņiem sekoja.
 
(09141.) Fogts ļaudis tā nu izvadīja,
 
(09142.) ka it neviens tos nemanīja,
 
(09143.) pirms uzkāpa tie pilskalnā
 
(09144.) un nonāca tai pilsētā.
 
(09145.) Tur dažu tā tie modināja,
 
(09146.) ka tas vairs celties nedomāja:
 
(09147.) tik dikti tie pa ausi krāva.
 
(09148.) Tur trīssimt sievu, vīru kāva.
 
(09149.) Ja izbēgt neizdevās šiem,
 
(09150.) šie rokās krita kristiešiem.
 
(09151.) Un tad šī skaistā pilsēta
 
(09152.) nu tika nodedzināta.
 
(09153.) Liels laupījums tur tika gūts,
 
(09154.) un zemgaļiem bij liktens grūts.
 
(09155.) Nu arī komturs atnācis
 
(09156.) bij Dobelē un atvedis
 
(09157.) tos zirgus tiem, kas nākuši
 
(09158.) bij kājām šurp uz Dobeli.
 
(09159.) Kad katram bij tā zirgs nu dots
 
(09160.) un laupījums viss sakopots,
 
(09161.) tad pulkiem lika sakārtoties.
 
(09162.) Uz Kuldīgu tad steidza doties
 
(09163.) ar karaspēku kopīgi
 
(09164.) nu brāļi varen priecīgi.
 
(09165.) Ar sievām, bērniem vienkopus
 
(09166.) tie dzina zirgus, liellopus
 
(09167.) no Dobeles uz Kurzemi.
 
(09168.) Daudz laupījuma guvuši
 
(09169.) tie bija Dobelē.
 
(09170.) Nu mājās Kurzemē
 
(09171.) to dalīja tie līdzīgi,
 
(09172.) kā nabagi, tā bagāti:
 
(09173.) cik vien tā viņiem bija,
 
(09174.) to visu sadalīja.
 
(09175.) Tur daļu dabūja ar die's,
 
(09176.) tam steidzās visi pateikties.
 
(09177.) No Dobeles kad pārnākuši
 
(09178.) tie bija, kā jūs dzirdējuši,
 
(09179.) uz mājām zemes ļaudis gāja,
 
(09180.) uz Kuldīgu tie brāļi jāja.
 
(09181.) Kad viņus bija manījuši
 
(09182.) tie, kas bij mājās palikuši,
 
(09183.) tiem daļa rūpju izgaisa.
 
(09184.) Nu visi viņi slavēja
 
(09185.) to kungu debesīs,
 
(09186.) kam slava nedzisīs.
 
(09187.) Bet zemgaļiem vis nepatika,
 
(09188.) ka bieži jāts pie viņiem tika
 
(09189.) no Kurzemes uz Dobeli.
 
(09190.) Ko nu lai saka zemgaļi?
 
(09191.) Tiem daudzreiz šahu pieteica,
 
(09192.) kas tiem ne visai glaimoja.
 
(09193.) Tad Namejs, vadons Tērvetē,
 
(09194.) vairs ilgāk laiku netērē:
 
(09195.) viņš zemgaļus nu atriebt gāja.
 
(09196.) Gar Daugavu viņš jestri jāja
 
(09197.) ar līdzpaņemtiem varoņiem,
 
(09198.) kā nākas, labi bruņotiem.
 
(09199.) To uzzināja Mītavā.
 
(09200.) Tad vēstnešiem nu ātrumā
 
(09201.) uz Rīgu projām doties lika
 
(09202.) un maršalam tas ziņots tika.
 
(09203.) Par brāli Gerhardu to sauca,
 
(09204.) pie kura nu šie sūtņi trauca,
 
(09205.) no Kacenellenbogenes
 
(09206.) tas nācis bij, cik zinu es.
 
(09207.) Kad nu šis brašais varonis
 
(09208.) to vēsti bija dzirdējis,
 
(09209.) ka Namejs šurpu taisoties,
 
(09210.) tad prieks tam bija it paties,
 
(09211.) ka šādi brīdināts viņš tika.
 
(09212.) Viņš brāļiem gatavoties lika,
 
(09213.) un tie nu steidzās apbruņoties.
 
(09214.) Tad lika viņš ar pulkiem doties
 
(09215.) tiem turp, kur bija jācīnās.
 
(09216.) Un arī pats viņš ieradās.
 
(09217.) Kad krustneši to uzzināja,
 
(09218.) tie arī žigli līdzi gāja.
 
(09219.) No Cēsīm Rīgā atnācis
 
(09220.) bij brālis kāds un atvedis
 
(09221.) simt zemessargu sevim līdz,
 
(09222.) lai zemgaļus tie sakaut līdz.
 
(09223.) To dzirdējuši, nāca nu
 
(09224.) ar sarkanu tie karogu,
 
(09225.) kam vidū balta josla bija.[307]
 
(09226.) To pirmo reizi ieraudzīja
 
(09227.) pie Cēsīm, tur tas zināms nācis
 
(09228.) un letu zemē plīvot sācis,
 
(09229.) kur sievas braši zirgos jāj
 
(09230.) un vīriem darbos līdzās stāj.
 
(09231.) Tik tiešām to jums sacīt varu,
 
(09232.) ko arī šajā brīdī daru,
 
(09233.) tas letu karogs ir paties.
 
(09234.) Ar vīriem Rīgā ieradies,
 
(09235.) kā esmu jums jau sacījis,
 
(09236.) bij brālis, viņu vadonis,
 
(09237.) kam viņi labprāt paklausīja.
 
(09238.) Pie maršala viņš nācis bija
 
(09239.) ar šo te savu pulciņu,
 
(09240.) kā es jums tikko stāstīju.
 
(09241.) Tiem maršals izmeklēja vietu
 
(09242.) un lūdza, lai tie turpu ietu.
 
(09243.) Netāl no vietas minētās
 
(09244.) tur kāda sēta[308] atradās,
 
(09245.) kur maz vien ļaužu dzīvoja.
 
(09246.) Kā teikts, tā pulks ar darīja.
 
(09247.) Bet stāvoklis tam nebij jauks,
 
(09248.) jo bija auksts un kails šis lauks.
 
(09249.) Tad izsūtīja izlūkus,
 
(09250.) it izveicīgus varoņus.
 
(09251.) Tiem pēkšņi Namejs uzbruka
 
(09252.) un vienu no tiem saķēra.
 
(09253.) Tam plāni būtu izgājis,
 
(09254.) ja nebūtu to pazinis
 
(09255.) pats Namejs, kas to izprašņāja,
 
(09256.) par brāļiem smalki iztaujāja.
 
(09257.) Tas visvisādi izlocījās,
 
(09258.) jo moku nāves dikti bijās.
 
(09259.) Bij rīta stunda pagājusi,
 
(09260.) kad steidzās tie uz Rīgas pusi:
 
(09261.) pats Namejs līdz ar karpulku.
 
(09262.) Te ierauga tie karogu
 
(09263.) un brāļu vairogus,
 
(09264.) un brašus varoņus.
 
(09265.) Tik aši tie nu projām steidza,
 
(09266.) ka izlūku pat nenobeidza.
 
(09267.) Tie savās zemēs atgriezās,
 
(09268.) un daži nomest pasteidzās
 
(09269.) pat vairogus, lai vieglāk būtu:
 
(09270.) tos nest tiem rādījās par grūtu.
 
(09271.) Tie divos pulkos izšķīrās:
 
(09272.) pa zemi Namejs aizlaidās,
 
(09273.) bet otrs pulks pa Lielupi -
 
(09274.) tā sauc to upi zemgaļi.
 
(09275.) Tas izlūks bij tik tuvu nu,
 
(09276.) ka redzēj' brāļu karogu.
 
(09277.) Tam krūtīs sirds gandrīz vai stāja,
 
(09278.) tas sauca un ar roku māja.
 
(09279.) Tad maršals klāt tam pieskrēja
 
(09280.) un, kas par lietu, jautāja:
 
(09281.) kas viņam esot noticis,
 
(09282.) vai naidniekus viņš redzējis?
 
(09283.) Vīrs teica: “Esmu redzēj's tos,
 
(09284.) un pats tik tikko izglābos:
 
(09285.) tie mani saķēra,
 
(09286.) par brāļiem jautāja,
 
(09287.) diezin kāds gals man būtu bijis,
 
(09288.) ja mani Namejs nepaglābis,
 
(09289.) kas šurp bij sirot nācis
 
(09290.) un laupīt bija sācis.
 
(09291.) Kad karogu viņš ieraudzīja,
 
(09292.) tad viņam daudz, ko jautāt, bija,
 
(09293.) vairs izprašņāt tam nebij grēks,
 
(09294.) cik liels ir mūsu karaspēks.
 
(09295.) Es teicu, ka stāv pretī tiem
 
(09296.) pulks, kas no letiem, igauņiem
 
(09297.) ir vākts. Tas tiem nu nepatika,
 
(09298.) tie mani iekaustīt jau lika,
 
(09299.) bet, kad Namejs iebilda,
 
(09300.) tie mani vaļā palaida.” -
 
(09301.) “Nu vairs nav ilgāk jāgaida,”
 
(09302.) tā sacīja viss karaspēks,
 
(09303.) “nu pagānus sist nebūs grēks.”
 
(09304.) Nu pulki steidza sakārtoties
 
(09305.) un pagāniem tad pakaļ doties.
 
(09306.) Pa priekšu maršals knaši jāja,
 
(09307.) viņš pagāniem pa pēdām gāja,
 
(09308.) uz Lielupi kas aizbēga.
 
(09309.) Tam karogs steigšus sekoja.
 
(09310.) Tā visi viņi drāzās,
 
(09311.) tik mežonīgi brāzās,
 
(09312.) ka drīz dažs zirgs bij guris jau,
 
(09313.) kaut diena vēl ne pusē nav.
 
(09314.) Kā izdevās man uzzināt,
 
(09315.) bij maršals drīz tik tuvu klāt,
 
(09316.) ka ienaidniekus redzēja,
 
(09317.) un tad viss bars tiem uzbruka,
 
(09318.) līdz tiem uz mājām sagribējās.
 
(09319.) Bet tomēr viņiem palaimējās:
 
(09320.) kāds trīsdesmits gan ledū bruka,
 
(09321.) bet tomēr visi sveikā spruka,
 
(09322.) jo tie no zirgiem atteicās,
 
(09323.) kas tur tai ledū palikās,
 
(09324.) un bēdīgi uz krastu gāja.
 
(09325.) Neviens vairs viņus nevajāja.
 
(09326.) Nu teikšu, kā tas bija viss:
 
(09327.) kas ledū nebij ielūzis,
 
(09328.) uz mājām trauca itin knaši.
 
(09329.) Tiem maršals pakaļ dzinās aši:
 
(09330.) vēl laupījums nav jāsavāc.
 
(09331.) Bet dažiem apstulbis bij prāts:
 
(09332.) tie brāļu pulku pameta,
 
(09333.) tiklīdz tie zirgus redzēja,
 
(09334.) kas ūdenī tur peldējās, -
 
(09335.) tos iegūt viņiem gribējās.
 
(09336.) Bet maršals to vēl nemanīja,
 
(09337.) ka viņa pulks tik mazs jau bija -
 
(09338.) tik daudzi bija atkrituši,
 
(09339.) vairs deviņi vien palikuši:
 
(09340.) bez pieciem brāļiem, kalpiem trim
 
(09341.) viens bruņinieks, un cēls bij šim
 
(09342.) pret ļaudīm un pret dievu prāts,
 
(09343.) kam kalpot bij viņš aicināts.
 
(09344.) Kad naidniekus pulks vajāja,
 
(09345.) viņš Rīgas priekšā sacīja:
 
(09346.) “Pirms pienāks stunda devītā,
 
(09347.) pie troņa debess augstībā
 
(09348.) es dieva mātei tuvošos
 
(09349.) un viņa mani aplaimos.”
 
(09350.) No Vestfālenes bij viņš nācis,
 
(09351.) nu fogta amatu viņš sācis.
 
(09352.) Tā zirgs aiz noguruma stāja,
 
(09353.) no brāļiem atšķīries viņš jāja.
 
(09354.) Kad Namejs, kas pa zemi brāzās
 
(09355.) un tad uz ledus virsū drāzās,
 
(09356.) šo bruņinieku redzēja,
 
(09357.) tas viņam spēji uzbruka
 
(09358.) un varoni šo nosita.
 
(09359.) Jau Namejs taisījās uz mājām,
 
(09360.) kad redzēja pa priekšu jājam
 
(09361.) tos astoņus. Tad viņš ar sparu
 
(09362.) tiem uzbruka ar savu baru,
 
(09363.) ar vīriem trīsdesmit - ar tiem
 
(09364.) viņš uzbruka šiem astoņiem.
 
(09365.) Bet brāļu pulciņš nemanīja,
 
(09366.) ka ienaidnieks uz pēdām bija.
 
(09367.) Kad Namejs dusmīgi tos dūra,
 
(09368.) tad dzīve izvērtās tiem sūra:
 
(09369.) trīs brāļus Namejs nonāvēja,
 
(09370.) tiem diviem līdzjāt vajadzēja
 
(09371.) uz Tērveti - tas tik bij skats!
 
(09372.) Un viens no tiem bij maršals pats.
 
(09373.) Bet tie, ar karogu kas jāja,
 
(09374.) par to neko vēl nezināja.
 
(09375.) Bet, tuvāk pienākot
 
(09376.) un zirgus ieraugot,
 
(09377.) kas bij no ledus atbrīvoti,
 
(09378.) tie zināt vēlējās nu ļoti,
 
(09379.) kur maršals palicis.
 
(09380.) “Viņš tālāk aizjājis
 
(09381.) ar spēkiem nelieliem. Nu trauciet
 
(09382.) tam pakaļ, atpakaļ to sauciet!”
 
(09383.) šie ļaudis tā tiem atbildēja,
 
(09384.) un tie ar laiku netērēja,
 
(09385.) tie zirgiem sānos piešus dūra,
 
(09386.) līdz tur, kur nāves vara sūra
 
(09387.) to bruņnieku bij paņēmusi,
 
(09388.) tie bēdās apstājās nu klusi.
 
(09389.) Tad tālāk jādodas nu bija,
 
(09390.) un viņi beigtos ieraudzīja,
 
(09391.) bet maršals bija pazudis.
 
(09392.) Par to bij prāts tiem noskumis:
 
(09393.) tie labprāt būtu kāvušies,
 
(09394.) ja pagāni būt' ļāvušies.
 
(09395.) Bet maršals, kas bij sagūstīts,
 
(09396.) nu tika tālāk nosūtīts
 
(09397.) pie augstā kunga Traideņa,
 
(09398.) lietuviešu ķēniņa.
 
(09399.) Tur divcīņā viņš spiests bij stāt,
 
(09400.) līdz abiem diviem gals bij klāt.
 
(09401.) Tā brālis Gerhards mira nu.
 
(09402.) Lai dievs uz savu valstību
 
(09403.) tā dvēseli nu nes!
 
(09404.) To viņam vēlu es.
 
(09405.) Nu zināms jums ir it paties,
 
(09406.) ka mestrs Konrāds ieradies
 
(09407.) bij Līvzemē ar saviem brāļiem
 
(09408.) pa ceļiem līkumotiem, tāļiem.
 
(09409.) Kā viņš tur laiku pavadīja?
 
(09410.) Viņš zemi labi apskatīja,
 
(09411.) viņš runāja ar bīskapiem
 
(09412.) un ļoti iepatikās tiem.
 
(09413.) jo labi uzvesties viņš prata
 
(09414.) un arī mīlīgs bij no skata:
 
(09415.) viņš varēja tiem patikties,
 
(09416.) to ticēt varat jūs paties.
 
(09417.) Viņš ķēniņvīrus redzēja,
 
(09418.) ar pilskungu viņš runāja,
 
(09419.) tik saldus vārdus sacīja,
 
(09420.) ka visi viņam piekrita:
 
(09421.) ko viņš tik gribēja,
 
(09422.) to viņam vēlēja.
 
(09423.) Es garas runas neciešu
 
(09424.) un tādēļ īsi sacīšu:
 
(09425.) tur bija tāda draudzība,
 
(09426.) ka sirdī prieks liels ienāca.
 
(09427.) Kā brāļi ieteica,
 
(09428.) viņš sūtņus sūtīja,
 
(09429.) lai brāļi drīzumā
 
(09430.) tiem dienā noteiktā
 
(09431.) it visi Rīgā ierodas.
 
(09432.) Kad paziņots tiem bija tas,
 
(09433.) tad katrs fogts ar karaspēku
 
(09434.) apmeklēja viņa ēku.
 
(09435.) Kāds bīskaps, vārdā Frīderihs[309],
 
(09436.) kas tikumīgs bij varonis,
 
(09437.) ar savu bruņinieku baru
 
(09438.) pats ieradās, kā sacīt varu.
 
(09439.) Tas Hāzeldorfā dzimis bija,
 
(09440.) un amatā to izraudzīja
 
(09441.) bīskapijā Tērbatā,
 
(09442.) mums zināmajā pilsētā.
 
(09443.) Bij pilskungs sūtījis šai gaitā
 
(09444.) ķēniņvīrus kuplā skaitā.
 
(09445.) Kad tie nu Rīgā sanāca
 
(09446.) tai dienā, kas bij noteikta,
 
(09447.) tad tika tie it laipnīgi
 
(09448.) kā mīļi viesi uzņemti.
 
(09449.) Ko tiem par godu darīt spēja,
 
(09450.) to darīt arī nekavēja.
 
(09451.) Pēc tam aiz pulku karogiem
 
(09452.) bij ceļā jādodas nu tiem.
 
(09453.) Tad nonāca tie Dobelē -
 
(09454.) tā saucās pils tur Zemgalē.[310]
 
(09455.) Par nastu tai nu viņi bija
 
(09456.) un lielu postu nodarīja.
 
(09457.) Kas pilsētā tur atradās,
 
(09458.) no tiem tik retais izglābās:
 
(09459.) kas pilī tverties nepatapa,
 
(09460.) bez žēlastības nokauts tapa.
 
(09461.) Tad akmeņmeti uztaisīja
 
(09462.) un grāvja priekšā uzstādīja.
 
(09463.) Bij vēstis saņemtas,
 
(09464.) ka šurp no Lietuvas
 
(09465.) liels karaspēks nu tuvojas.
 
(09466.) Kad tiesa izrādījās tas,
 
(09467.) tad Dobeli tie mierā lika
 
(09468.) un pils no cīņas vaļā tika.
 
(09469.) Tie akmeņmeti saskaldīja
 
(09470.) un pulku atkal nostādīja,
 
(09471.) lai lietuviešiem pretotos.
 
(09472.) Nu redzēja jau nākam tos,
 
(09473.) tai vietā bij to varen daudz,
 
(09474.) par Šlakenkapeni[311] ko sauc.
 
(09475.) Ir brāļi kārtībā, kā nākas,
 
(09476.) pret pagāniem nu gājiens sākas.
 
(09477.) Kad pulki jau tik tuvu bija,
 
(09478.) ka tie viens otru ieraudzīja,
 
(09479.) tad zuda pagāniem viss spars,
 
(09480.) jo kristīgo bij varens bars.
 
(09481.) Tie atpakaļ nu metās bēgšus,
 
(09482.) bet maršals pakaļ dzinās lēkšus.
 
(09483.) Tad iekļuva tam drīzumā
 
(09484.) viss pulks tur tādā nevietā,
 
(09485.) kur purvs vēl nebij aizsalis.[312]
 
(09486.) Pulks bija visai sašutis,
 
(09487.) ka ienaidnieks nu aizbēg tam.
 
(09488.) Visvairāk žēl bij Frīdriham,
 
(09489.) ka nevarēja notvert tos.
 
(09490.) Kā lai es vēl nu izsakos?
 
(09491.) Nu Rīgā visi atgriezās
 
(09492.) un sveiki mājās pārradās.
 
(09493.) Kad visi bija dzirdējuši,
 
(09494.) ka karapulki pārnākuši,
 
(09495.) tad Jēzu Kristu slavēja,
 
(09496.) kam pienākas tā godība,
 
(09497.) un viņa māti Mariju,
 
(09498.) ko mīlēdams es cildinu.
 
(09499.) Tad mestrs līdz ar bīskapu
 
(09500.) uz brāļu sētu nāca nu.
 
(09501.) Ķēniņvīrus, krustnešus
 
(09502.) saņēma kā varoņus.
 
(09503.) No mestra bīskaps šķīrās tad
 
(09504.) tik sirsnīgi kā vēl nekad.
 
(09505.) Tā katrs, kas bija atnācis,
 
(09506.) ir arī mājās aizgājis.
 
(09507.) Tas viss bij ziemā noticis.
 
(09508.) Kad jaunais gads bij pienācis,
 
(09509.) tad mestram bija padomā
 
(09510.) iet jaunā karagājienā
 
(09511.) uz Zemgali pie zemgaļiem.
 
(09512.) Viņš jāja ar šiem nolūkiem,
 
(09513.) tik slavējamiem un tik tīriem,
 
(09514.) pie bīskapiem un ķēniņvīriem.
 
(09515.) Tie palīdzību apsolīja
 
(09516.) un solījumu izpildīja:
 
(09517.) gan Tērbatas, gan Lēales,
 
(09518.) gan Rīgas bīskaps[313] - zinu es.
 
(09519.) Bij diena nolikta jau tiem,
 
(09520.) kad visiem jābūt gataviem.
 
(09521.) Tad sūtņi tika sūtīti,
 
(09522.) lai kopā tiktu sasaukti
 
(09523.) zemes ļaudis, ordeņvīri,
 
(09524.) lai tie braši, cēli, tīri
 
(09525.) tai dienā Rīgā ierastos,
 
(09526.) kur mestrs pats tos aplūkos.
 
(09527.) Kad bij tas laiks jau pienācis,
 
(09528.) ko mestrs bija nolicis,
 
(09529.) tad ķēniņvīrus kuplā skaitā
 
(09530.) pats pilskungs veda karagaitā.
 
(09531.) Par Odevardu viņu sauc.[314]
 
(09532.) Tur karogu bij ļoti daudz:
 
(09533.) no visas zemes nākuši
 
(09534.) uz Rīgu bij šie karogi.
 
(09535.) Bij arī brāļu krietns bars,
 
(09536.) kam allaž kvēls ir cīņas spars.
 
(09537.) Tur bija Rīgas pilsoņi,
 
(09538.) centīgie šie censoņi,
 
(09539.) un, cik krustnešu bij nācis,
 
(09540.) tik tos bij mestrs līdzi vācis,
 
(09541.) un pulks it liels, cik zinu es,
 
(09542.) bij kungam tam no Rīgenes[315].
 
(09543.) Kad nu laikā noliktā
 
(09544.) karaspēks bij kārtībā,
 
(09545.) no Rīgas devās mudīgi
 
(09546.) tas kuģos un pa sauszemi,
 
(09547.) līdz nonāca tas Mītavā
 
(09548.) kādā skaistā pļaviņā.
 
(09549.) Tā pļava plaša bija gana,
 
(09550.) un tur bij laba gulēšana.
 
(09551.) Tur tika visi saņemti
 
(09552.) kā viesi, mīļi gaidīti.
 
(09553.) Tie tonakt labi atpūtās.
 
(09554.) Kad jauna diena iesākās,
 
(09555.) pulks rīta mesu nodziedāja
 
(09556.) un mestrs Konrāds priekšā stāja
 
(09557.) tam pulkam nu kā vadonis,
 
(09558.) viņš dūšīgs bija varonis.
 
(09559.) Pēc karogiem pulks sakārtojās
 
(09560.) un kaujā doties gatavojās.
 
(09561.) Pie Tērvetes tas nonāca.
 
(09562.) Kad pagāni to redzēja,
 
(09563.) tie karapulkam virsū gāja.
 
(09564.) Par to tiem arī atmaksāja:
 
(09565.) atpakaļ tos atdzina.
 
(09566.) Viens zemgalis beigts palika.
 
(09567.) Tad sacēla pulks teltis savas
 
(09568.) pie Tērvetes uz skaistas pļavas.
 
(09569.) Tas siroja nu vareni
 
(09570.) pa visu plašo apkārtni.
 
(09571.) Laiks gāja jau uz rudens pusi,
 
(09572.) bij labība jau nobriedusi:
 
(09573.) kā zāli to nu nopļāva,
 
(09574.) uz nometni to aizveda.
 
(09575.) Kad pusnaktij jau pāri bija,
 
(09576.) tad pagāni tā izdarīja,
 
(09577.) ka savu pilsētu tie paši
 
(09578.) nodedzināja it aši,
 
(09579.) kas bij ap pili celta tiem.
 
(09580.) Tur milzīgs pulks bij kristīgiem,
 
(09581.) kas pili bija aplenkuši.
 
(09582.) Bet otrā dienā uzcēluši
 
(09583.) tie aplenkuma torni bija,
 
(09584.) ko tad pie grāvja piebīdīja.
 
(09585.) Bij mestrs iepriekš aizsūtījis
 
(09586.) pēc karaspēka, kas bij bijis
 
(09587.) tam Kurzemē. Nu Dobelē tas bija
 
(09588.) un lielu postu nodarīja:
 
(09589.) tas zemgaļiem šo pilsētu
 
(09590.) nodedzināja, ka nu.
 
(09591.) No Dobeles tas atgriezās
 
(09592.) un nu pie mestra ieradās.
 
(09593.) Tur četrpadsmit tūkstošu
 
(09594.) bij vīru, cīņai gatavu.
 
(09595.) Tur daži akmeņmeši bija,
 
(09596.) ko līdz ar torni piebīdīja
 
(09597.) pie grāvja, kā jau teicu jums.
 
(09598.) Tad sākās spēcīgs uzbrukums.
 
(09599.) Tur malkas simtiem vezumu
 
(09600.) bij vests, lai pili aizdegtu,
 
(09601.) un pils šur tur ar degt jau sāka,
 
(09602.) bet apdzēsa to vīru māka.
 
(09603.) Pirms beidzies bija uzbrukums,
 
(09604.) par kuru stāstīju es jums,
 
(09605.) pie mestra nāca zemgaļi
 
(09606.) un lūdza viņu zemīgi,
 
(09607.) lai ļauj pie viņa ierasties
 
(09608.) to ķēniņam: tas it paties
 
(09609.) par labu kristietībai nāktu,
 
(09610.) jo nodevas tie maksāt sāktu
 
(09611.) un dzīvot draudzīgi nudien
 
(09612.) ar kristīgajiem kā arvien.
 
(09613.) Šī runa mestram sirdī dur,
 
(09614.) viņš patiesības neredz tur,
 
(09615.) jo bieži tie bij melojuši
 
(09616.) un kristietību pievīluši.
 
(09617.) Tas kungs no Rīgenes tur bija.
 
(09618.) Kad zemgaļi to ieraudzīja,
 
(09619.) tad viņi klāt tam gāja
 
(09620.) un tūdaļ aicināja
 
(09621.) lūgt mestru viņiem mieru dot:
 
(09622.) tie turpmāk labi satikšot.
 
(09623.) Tur Rīgas prāvests[316] arī bij
 
(09624.) un brāļi sprediķotāji.
 
(09625.) Tos rīgenietis aicināja
 
(09626.) un tad ar tiem pie mestra gāja,
 
(09627.) par zemgaļiem viņš aizbilda,
 
(09628.) bet brāļi viņam iebilda:
 
(09629.) “Ja viņi alkst pēc kristietības,
 
(09630.) tad prātā viņiem negantības.”
 
(09631.) Tad rīgenietis ierunājās:
 
(09632.) “Par to mums būtu jāpriecājas.
 
(09633.) Jel savas domas pārgroziet:
 
(09634.) šī lieta visiem laba šķiet.”
 
(09635.) Lai ko ar kāds tur iebilda,
 
(09636.) viss notika, kā gribēja
 
(09637.) to zemgaļi: tiem tika dots
 
(09638.) nu miers un arī paziņots,
 
(09639.) ka jāmaksā tiem nodevas,
 
(09640.) un arī piekodināts tas,
 
(09641.) ka nedrīkst aiztikt kristietību
 
(09642.) un nodarīt tai pārestību.
 
(09643.) Tad miers nu apstiprināts tika
 
(09644.) ar zvērestu un pulkiem lika
 
(09645.) jau mājupceļam gatavoties
 
(09646.) un atpakaļ uz Rīgu doties.
 
(09647.) Tie bīdāmtorni sacirta
 
(09648.) un prom uz Rīgu aizbrauca.
 
(09649.) Kad Rīgā ieradās šie viesi,
 
(09650.) tiem mestrs pateicās patiesi.
 
(09651.) Feihtvangenes Konrāds, šis
 
(09652.) dižais, krietnais varonis,
 
(09653.) tos laipni lūdza viesībās,
 
(09654.) uz kurām arī ieradās
 
(09655.) Rīgas arhibīskaps pats.
 
(09656.) Vēl tur bij kāds draugs un rads
 
(09657.) un daži krietni svētceļnieki.
 
(09658.) Bij goda daudz un lieli prieki
 
(09659.) tur Odevardam, ķēniņvīriem,
 
(09660.) cīnītājiem cēliem, tīriem.
 
(09661.) Kad šie bij gana atpūtušies
 
(09662.) un viesmīlībā atkopušies,
 
(09663.) tad tie, kas bij no Zemgales
 
(09664.) šurp nākuši, kā teicu es,
 
(09665.) uz mājām devās saskaņā
 
(09666.) it priecīgā un laimīgā
 
(09667.) Tas notika viss augustā[317].
 
(09668.) Bet nākamruden gājienā
 
(09669.) sūtīja uz Prūsiju
 
(09670.) lietuvieši karpulku.
 
(09671.) To ķēniņš Traidens nosūtīja,
 
(09672.) un Namejs ar tai pulkā bija.
 
(09673.) Ir Prūsijā pils Kristburga[318],
 
(09674.) tur dzirdēja un redzēja,
 
(09675.) kā mieru lauza Namejs šis,
 
(09676.) ko Tērvetē bij noslēdzis.
 
(09677.) Bij viņa zvērests neīsts bijis,
 
(09678.) viņš netika to izpildījis.
 
(09679.) Kāds nelabais gan viņu māca?
 
(09680.) Viņš Zemgalē vairs nepārnāca.
 
(09681.) Ar zemgaļiem nu miers bij lauzts.
 
(09682.) Nu teikšu, kas jums nav vēl pausts.
 
(09683.) Bij nesen mestrs panācis
 
(09684.) to, ko viņš bija gribējis:
 
(09685.) ka Prūsiju un Līvzemi
 
(09686.) nu pārvaldītu vienoti
 
(09687.) viens mestrs. Brālis Mangolds[319] bij tas,
 
(09688.) kā spējas bija pamanītas,
 
(09689.) jo tas bija garīgs vīrs,
 
(09690.) garā cēls un sirdī tīrs,
 
(09691.) ko visi ātri iemīlē.
 
(09692.) Viņš mīļš bij mestram Līvzemē,
 
(09693.) kas viņam labprāt pakļāvās.
 
(09694.) Tie abi labi sapratās:
 
(09695.) ko viens no otra lūdzis bija,
 
(09696.) to otrs tūdaļ izpildīja;
 
(09697.) par to bij priecīgi tie abi,
 
(09698.) ka saprasties tiem bij tik labi.
 
(09699.) Tas, kurš bij mestrs Līvzemē,
 
(09700.) nu laiku vairāk netērē,
 
(09701.) viņš sūta vēstuli
 
(09702.) it drīz uz Prūšzemi,
 
(09703.) lai mestrs Mangolds ciemos nāktu
 
(09704.) un zemei svētību dot sāktu.
 
(09705.) Kad Mangoldam to pavēstīja,
 
(09706.) viņš labprāt tūdaļ gatavs bija;
 
(09707.) kā brāļi lēma aši,
 
(09708.) viņš ceļā devās knaši
 
(09709.) pa jūrmalu caur Kurzemi,
 
(09710.) līdz Rīgas mūri redzami.
 
(09711.) Kad Rīgā zināms kļuva tas,
 
(09712.) ka mestrs Mangolds ierodas,
 
(09713.) to uzņēma, kā pienākas,
 
(09714.) kā mestru uzņemt pieklājas.
 
(09715.) Ik namā, kur viņš iegāja,
 
(09716.) draudzību viņš izjuta.
 
(09717.) Šo zemi vērodams,
 
(09718.) ar brāļiem runādams,
 
(09719.) viņš prata izturēties tā,
 
(09720.) ka visi bija sajūsmā.
 
(09721.) Tad mestrs Konrāds lūdza to,
 
(09722.) lai tas nu viņu atbrīvo
 
(09723.) no ieņemamā amata.
 
(09724.) Šī lūgšana bij dedzīga.
 
(09725.) Lai ko ar kāds tur iebilda,
 
(09726.) kā lūdza viņš, tā notika,
 
(09727.) no Līvzemes viņš atlaists tika,
 
(09728.) vairs tur par mestru nepalika.
 
(09729.) Pustreša gada valdījis
 
(09730.) šai zemē bija mestrs šis.
 
(09731.) Nu viņam aiziet atvēlēja
 
(09732.) un citu brāli ievēlēja
 
(09733.) par mestru Līvzemē, kā teikts:
 
(09734.) šai amatā nu tika sveikts
 
(09735.) brālis Villekīns[320], kam tikums
 
(09736.) ir nerakstīts un rakstīts likums.
 
(09737.) Pēc tam, kad Viland's pilsētā
 
(09738.) viņš ievēlēts nu bija tā,
 
(09739.) Mangolds tad uz Prūšzemi
 
(09740.) ar brāļiem brauca priecīgi.
 
(09741.) Tad sūtņi tika sūtīti
 
(09742.) no Akonas[321] uz Prūšzemi,
 
(09743.) tie viņam nesa bēdu ziņu,
 
(09744.) ka miris lielmestrs[322], un viņu
 
(09745.) uz Akonu tie aicināja.
 
(09746.) Kad viņš šo vēsti uzzināja,
 
(09747.) viņš lika rakstīt vēstuli
 
(09748.) un sūtīt to uz Līvzemi
 
(09749.) un zemesmestram pavēstīja
 
(09750.) par to, kas noticis tur bija,
 
(09751.) un lūdza, lai tas sūtītu
 
(09752.) brāļus līdz uz Akonu.
 
(09753.) Trīs brāļus tad nu izraudzīja
 
(09754.) un labprāt turpu nosūtīja
 
(09755.) pie lūdzēja uz Prūšzemi,
 
(09756.) tiem līdzi dodot vēstuli.
 
(09757.) Kad brāļi bija sagaidīti,
 
(09758.) no Līvzemes kas atsūtīti,
 
(09759.) ar viņiem kopā mestrs
 
(09760.) it priecīgs un it jestrs
 
(09761.) dienā, iepriekš noliktā,
 
(09762.) ieradās tad Akonā.
 
(09763.) Tur redzēja daudz gudru brāļu,
 
(09764.) no visām zemēm tuvu, tāļu
 
(09765.) tie vēlēt bija nākuši.
 
(09766.) Tad kādu brašu varoni,
 
(09767.) kas amatam šim noderēja,
 
(09768.) par lielmestru nu ievēlēja:
 
(09769.) par brāli Burhardu[323] to sauca,
 
(09770.) un priecīgi tam pirkstā mauca
 
(09771.) nu gredzenu ar zīmogu,
 
(09772.) lai viņš to godam valkātu.
 
(09773.) Kad vēlēšanas garām bija,
 
(09774.) tad mestrs Mangolds pieprasīja,
 
(09775.) lai atlaiž viņam Līvzemi
 
(09776.) un atstāj tikai Prūšzemi.
 
(09777.) Bet tas, kurš bija Vilandē
 
(09778.) par mestru vēlēts Līvzemē,
 
(09779.) tas rakstos apstiprināts tika.
 
(09780.) Nu ceļam gatavoties lika.
 
(09781.) Tad ceļā devās vēl dažs labs,
 
(09782.) bet dažu sagaidīja kaps:
 
(09783.) pats dievs tas kungs tik bargi lēma,
 
(09784.) ka Mangolds jūrā galu ņēma.
 
(09785.) No Līvzemes trīs brāļi bija,
 
(09786.) kas viņu ceļā pavadīja.
 
(09787.) No tiem nu divi noslīka,
 
(09788.) bet trešais kaut kā izglāba
 
(09789.) sev dzīvību un vēstuli,
 
(09790.) ko pārveda uz Līvzemi.
 
(09791.) Šī vēsts kad bija pavēstīta
 
(09792.) un vēstule bij izlasīta,
 
(09793.) ka Villekīns par mestru ticis
 
(09794.) ir apstiprināts, kā to licis
 
(09795.) pats lielmestrs, tad liels bij prieks.
 
(09796.) Bij Villekīns labs valdinieks,
 
(09797.) viņš labs bij visiem cilvēkiem,
 
(09798.) gan nabagiem, gan bagātiem.
 
(09799.) Tā viņš tur dzīvoja daždien
 
(09800.) un dievam kalpoja arvien.
 
(09801.) Viņa laikā notika,
 
(09802.) ka lietuvieši siroja
 
(09803.) pa bīskapzemi: kur tie gāja,
 
(09804.) tie laupīja un dedzināja.
 
(09805.) Jau ziņas bija dzirdētas,
 
(09806.) ka Aizkrauklē pie Daugavas
 
(09807.) tie kaut kur esot redzēti.
 
(09808.) Šo vēsti komturs steidzīgi
 
(09809.) uz Koknesi nu nosūtīja -
 
(09810.) uz pili, bīskappils kas bija.[324]
 
(09811.) Tur pilskungs bija brālis kāds,
 
(09812.) kas jutās ļoti priecināts,
 
(09813.) kad naidniekiem ko nodarīja.
 
(09814.) Nu drīzi vien tas gatavs bija,
 
(09815.) un dažu brašu vīru tas
 
(09816.) vēl dabūja no pilsētas,
 
(09817.) vēl zemes ļaudis līdzi nāca,
 
(09818.) un tā viņš krietnu pulku vāca.
 
(09819.) Kad lietuvieši dzirdēja,
 
(09820.) ka pretoties tiem gribēja,
 
(09821.) tad tie uz mājām taisījās,
 
(09822.) jo nelaimes tie baidījās.
 
(09823.) Ar visu savu guvumu
 
(09824.) tie pārbrauca pār Daugavu;
 
(09825.) bij varens laupījums tiem bijis,
 
(09826.) par to tie ļoti priecājās
 
(09827.) un mājup doties taisījās.
 
(09828.) Bet pa to laiku izsūtījis
 
(09829.) bij vīrs, kas slavens Līvzemē
 
(09830.) un komturs bija Aizkrauklē,
 
(09831.) it visur savus ziņnešus.
 
(09832.) Nu redzēja viņš varoņus,
 
(09833.) kam vēsts šī tapa zināma,
 
(09834.) pēc laika itin neilga
 
(09835.) jau Aizkrauklē ar ierodamies,
 
(09836.) no sirds par to nu priecādamies.
 
(09837.) Viņš negribēja kavēties
 
(09838.) un lika brāļiem bruņoties.
 
(09839.) To darīja tie labprātībā.
 
(09840.) Kad karaspēks bij gatavībā,
 
(09841.) tie vēsti tika saņēmuši,
 
(09842.) ka pagāni jau aizgājuši.
 
(09843.) Kad komturs to nu dzirdēja,
 
(09844.) tad viņam dusmas sanāca.
 
(09845.) Bij Daugavā jau ledus ciets,
 
(09846.) turp tika nu ar pulkiem iets.
 
(09847.) No Kokneses turp arī jāja
 
(09848.) tas brālis minētais, un gāja
 
(09849.) tam līdzi vīri varen braši,
 
(09850.) lai sistu ienaidnieku knaši.
 
(09851.) Drīz palaimējās izlūkiem
 
(09852.) uz pēdām nonākt pagāniem.
 
(09853.) Un leiši arī manīja,
 
(09854.) ka brāļu bars tiem sekoja,
 
(09855.) bet viņi diez ko nebijās
 
(09856.) un kādā mežā apmetās.
 
(09857.) “Šiem brāļiem,” teica lietuvji,
 
(09858.) “neko mēs neesam ņēmuši,
 
(09859.) nu paši viņi nes mums klāt,
 
(09860.) ar ko mums kules pildināt.”
 
(09861.) Kā stāsta mums nu grāmata,
 
(09862.) tie sev un zirgiem uzcēla
 
(09863.) visapkārt stipru aizžogu,
 
(09864.) kas tos pret brāļiem sargātu.
 
(09865.) Kad brāļi šos nu ieraudzīja,
 
(09866.) no sirds tad priecīgi tie bija.
 
(09867.) Kad tie no zirgiem nokāpa,
 
(09868.) tad pagāni tiem uzbruka.
 
(09869.) Daudz abās pusēs nedienu
 
(09870.) nu nācās ciest caur zobenu.
 
(09871.) Tā vieta, kur tie cīnījās,
 
(09872.) no asinīm jau sārtojās.
 
(09873.) Pret pagāniem nu brāļi brāzās
 
(09874.) un kāva tos, tie zemē gāzās;
 
(09875.) no tiem, kas bij aiz aizžoga,
 
(09876.) sešdesmit tur apsita;
 
(09877.) bij viņu vadonis starp tiem.
 
(09878.) Nu jābēg bija pārējiem.
 
(09879.) Tie pameta daudz rumaku
 
(09880.) un vairogu un zobenu.
 
(09881.) Dažs uzskatīj' par guvumu,
 
(09882.) ja varēja uz Lietuvu
 
(09883.) pats savām kājām kustēties.
 
(09884.) Bet Skarjots[325] bija palicies
 
(09885.) uz kaujas lauka nomaitāts
 
(09886.) un savu draugu apraudāts.
 
(09887.) Bet brāļi, kam tik dižens gars,
 
(09888.) un kristīgo viss lielais bars -
 
(09889.) tie līdzi ņēma laupījumu,
 
(09890.) un nelielu tik zaudējumu
 
(09891.) šai cīņā bij tie cietuši:
 
(09892.) bij divi brāļi krituši.
 
(09893.) Tie citi sveikā mājās tika.
 
(09894.) Kad mestram tas nu ziņots tika,
 
(09895.) viņš ļoti dievu slavēja,
 
(09896.) kam pienākas tā godība,
 
(09897.) un arī viņa mīļo māti -
 
(09898.) tie abi tika cildināti.
 
(09899.) Mestrs Villekīns nu sprieda,
 
(09900.) jo grūta doma viņu spieda,
 
(09901.) kā kaitētu lai pagāniem
 
(09902.) un vaļā tiktu tā no tiem.
 
(09903.) Viņš meklēj' brāļu padomu,
 
(09904.) kā lai to lietu darītu.
 
(09905.) Tie ieteica, ka Zemgalē
 
(09906.) pils viņam tūdaļ jābūvē,
 
(09907.) kas kristietību sekmētu.
 
(09908.) Par šādu labu padomu
 
(09909.) no visas sirds viņš priecājās
 
(09910.) un ātrāk mierā nelikās,
 
(09911.) līdz kamēr viss bij sarūpēts,
 
(09912.) kas tādās reizēs paredzēts, -
 
(09913.) gan apģērbi, gan pārtika.
 
(09914.) Bij mestram tāda gudrība,
 
(09915.) ka manta nekur nepalika -
 
(09916.) uz Mītavu tā vesta tika.
 
(09917.) Kad viņa prāts tā notika,
 
(09918.) tad nākamziem viņš nolēma
 
(09919.) sākt jaunu karagājienu.
 
(09920.) Par to viņš deva mājienu
 
(09921.) gan bīskapiem, gan ķēniņvīriem.
 
(09922.) Ar varoņiem nu cēliem, tīriem
 
(09923.) un brāļu ļaudīm, līdz kas gāja,
 
(09924.) viņš karaspēku pildināja.
 
(09925.) Kad pulki Rīgā ieradās,
 
(09926.) tad mestrs ļoti priecājās.
 
(09927.) Pie Babītes[326] - šī ezera -
 
(09928.) šos pulkus viņš nu noveda.
 
(09929.) Tas karaspēks bija garš un plats
 
(09930.) un karogots - kāds varens skats!
 
(09931.) Uz Mītavu tad gāja tas,
 
(09932.) bij mantām pilnas ragavas.
 
(09933.) Te bēdājās nu zemgaļi,
 
(09934.) jo devās tas uz Tērveti!
 
(09935.) Tur mestram doma iešāvās:
 
(09936.) viņš pili būvēt taisījās.
 
(09937.) Tur krietns darbs nu darīts tika,
 
(09938.) kā visiem brāļiem labpatika:
 
(09939.) tur staltu pili uzcēla,
 
(09940.) par Heiligenbergu[327] nosauca.
 
(09941.) Pils tika labi apgādāta,
 
(09942.) ik vajadzība apdomāta.
 
(09943.) Tur divi akmeņmeši bija,
 
(09944.) no kuriem vienu uzstādīja.
 
(09945.) Tad arī grāvis izrakts tika.
 
(09946.) Tur trīssimt vīriem palikt lika,
 
(09947.) bet pārējie šai gājienā
 
(09948.) nu devās mājupjājienā:
 
(09949.) mestrs līdz ar bruņniekiem,
 
(09950.) ar brāļiem un ar krustnešiem -
 
(09951.) visi, kas vien atgriezās,
 
(09952.) atkal Rīgā ieradās.
 
(09953.) Bij pildīts mestra nodoms tīrs,
 
(09954.) uz mājām jāja katrs vīrs,
 
(09955.) un visi dievam pateicās,
 
(09956.) to slavēdami, priecājās,
 
(09957.) ka izdevies šis darbs bij tā,
 
(09958.) kā nolemts ticis sākumā.
 
(09959.) Tai pilī, ko jau minēju,
 
(09960.) tie atstāja daudz varoņu,
 
(09961.) daudz šķēpu, stopu, bultu,
 
(09962.) kas naidniekus lai kultu.
 
(09963.) Pēc kāda laika žemaiši,
 
(09964.) kas arī skaitās lietuvji
 
(09965.) un pagāni ir visai ļauni,
 
(09966.) nu šurpu nāca varen sprauni.
 
(09967.) Tie otrā dienā bija klātu
 
(09968.) pēc tam, kad brāļi rāmu prātu
 
(09969.) jau atkal Rīgā atgriezās.
 
(09970.) Viss viņu pulks nu apmetās
 
(09971.) pie pils, kur bija lauks un pļava.
 
(09972.) Šiem pagāniem jau telšu nava:
 
(09973.) pret laikapstākļiem drūmiem
 
(09974.) no kokiem un no krūmiem
 
(09975.) tie būvē savus mitekļus
 
(09976.) it vienkāršus un necilus.
 
(09977.) Pie pils tie dažus uzcēla.
 
(09978.) Bet vienprātības nebija
 
(09979.) starp pili šo un Tērveti:
 
(09980.) tur bieži bija ķīviņi,
 
(09981.) un nebija tiem laba slava.
 
(09982.) Starp pilīm bija maza grava,
 
(09983.) no tām nu vīri lejā skrēja
 
(09984.) un tur cits citu nesaudzēja.
 
(09985.) Kad leiši bija atnākuši,
 
(09986.) kā jūs jau esat dzirdējuši,
 
(09987.) tad zemgalieši priecājās
 
(09988.) un neba ilga kavējās:
 
(09989.) ar saviem viesiem piesteidzās
 
(09990.) pie pils tie, tikko minētās.
 
(09991.) Kad brāļi to nu uzzināja,
 
(09992.) tie mudīgi pie vārtiem gāja
 
(09993.) un redzēja: pie vārtiem cieši
 
(09994.) stāv milzu barā lietuvieši.
 
(09995.) Tad brāļi viņiem pretī stāja,
 
(09996.) un cīniņš sīvs drīz vaļā gāja.
 
(09997.) Tiem bija krietni varoņi,
 
(09998.) kas kaujās bija rūdīti,
 
(09999.) un kalpi drosmīgi un knaši,
 
(10000.) kas blakus stāvēja tiem braši,
 
(10001.) tie gribēja tik cīnīties
 
(10002.) un nedomāja atkāpties.
 
(10003.) Tur šķēpi šķind un zobeni,
 
(10004.) cērt kristīgie, cērt pagāni.
 
(10005.) Ar stopiem arī šauts tur tika,
 
(10006.) kas leišiem gauži nepatika,
 
(10007.) tie projām aizgāja
 
(10008.) un brāļus atstāja.
 
(10009.) Kad nu šis cīniņš bija veikts,
 
(10010.) pie pils viens brālis gulēj' beigts.
 
(10011.) No leišiem daudzi smagi dvesa,
 
(10012.) un dažu labu projām nesa,
 
(10013.) kam brāļi bija aizmirsušies.
 
(10014.) Bet vēl jo vairāk iedegušies
 
(10015.) bij naidā žemaiši. Tas brieda.
 
(10016.) Ko tālāk darīt, tie nu sprieda,
 
(10017.) un nodomu, kas radies bija,
 
(10018.) tie arī darbos piepildīja:
 
(10019.) tie pili centās iekarot,
 
(10020.) bet to tiem nācās nožēlot.
 
(10021.) Tie lika vīriem šo to nest,
 
(10022.) uz mežu braukt un kokus vest.
 
(10023.) Tie kokus, dēļus saveda
 
(10024.) un tur uz lauka izkrāva.
 
(10025.) Tie ribaldi tur būvēja,
 
(10026.) ko visi labi redzēja,
 
(10027.) jo lauks šis bija liels un klajš.
 
(10028.) Liels brāļiem darbs bij darāmais,
 
(10029.) tie atelpu sev neatļāvās,
 
(10030.) tie dien' un nakti sviedros rāvās:
 
(10031.) tie krāvumu[328] tur sakrāva
 
(10032.) un apkārt grāvi izraka,
 
(10033.) un bīdāmtorni uzstādīja.
 
(10034.) Šis pūliņš brāļiem milzīgs bija,
 
(10035.) bet viņi tādēļ nebēdāja,
 
(10036.) jo visi palīgā tiem gāja:
 
(10037.) kalpi, zemes ļaudis ar,
 
(10038.) visi ņēmās, ko tik var,
 
(10039.) un visus darbus darīja.
 
(10040.) Kad pils bij nocietināta,
 
(10041.) tad jāstājas bij vietās tiem
 
(10042.) to aizstāvēt pret pagāniem.

[Piezīmes:]

[306] Babotes (Baboten) pils, spriežot pēc 1272.gada zemgaļu zemju dalīšanas dokumenta (UB I, Nr. 432), bijusi atsevišķa novada (provincia) centrs Dobes (Dobenes) zemē. A. Bīlenšteins (Bielenstein 1892, 155) uzskatīja, ka Babote bijis kāds nocietinājums ceļā no Dobeles uz Kuldīgu. Bija izteikta arī hipotēze, ka šī pils atradusies pie Slagūnes Cibēniem t.s. Mantu kalnā (Siliņš 1893, 168), kas tagad reģistrēts kā Cibēnu senkapi Dobeles rajona Annenieku pagastā. Savukārt E. Brastiņš, uzskatīdams, ka šī vieta nav pilskalns, Baboti lokalizē Jaunpils Karātavu kalnā tagadējā Tukuma rajonā (Brastiņš 1926, 22).
 
[307] Tulkojumos, komentāros un speciālos pētījumos par šā karoga veidu, izcelsmi un piederību ir izteiktas dažādas domas. No Hronikas teksta ir skaidrs, ka Cēsu zemessargu vienībai, ko vadījis kāds ordeņbrālis, ir bijis savs karogs sarkanā krāsā. Atšķirības tulkojumos sākas tad, kad jāskaidro vārdkopa mit wîße durch gesniten. Latviešu valodā līdz šim tā atveidota šādi: “baltu strīpu pa vidu” (Siliņš 1893, 90), “ar baltu svītru” (Klaustiņš, Saiva 1936, 230), “balti strīpots” (Švābe 1921, 176). Tulkotāji angļu valodā to sapratuši kā baltas zvērādas sloksnes dekorējumu (Smith, Urban 1977, 112). Tā kā vidusaugšvācu valodā durchsniden nozīmē “pārdalīt”, “pāršķelt”, tad precīzāk šo vietu būtu tulkot: “ar baltu joslu pārdalīts” (Mackensen 1939, 409; Ģinters 1968, 14). Ņemot vērā vācu Durchschnitt jēgu, ar to saprotot vidusmēru, domājams, ka baltais pārdalījums bijis pa karoga vidu. Taču, vai baltā josla pārdalījusi karogu līmeniski vai stateniski, tas no Hronikas teksta nav izlobāms. Vēl nozīmīgāks ir jautājums, kā saprast hûte nâch wendischen siten jēgu. Šā teksta interpretācijā izteikti divi pretēji viedokļi, jo ar wendisch var saprast gan “vendu” (LRC 1857, 191; Siliņš 1893, 90; Arbusow 1939, 189; LE II, 1953, 984; Smith, Urban 1977, 112; Jaunzeme 1978, 162), gan “cēsnieku” (Klaustiņš, Saiva 1936, 230). Ka hronists te domājis vispār cēsnieku, nevis tieši vendu karogu, liecina V. Ģintera pētījums (1968, 15-19): hronists savā darbā nekur īpaši nepievēršas vendiem, bet raksta vispār par Cēsu pili un tās iedzīvotājiem. Tomēr šis secinājums vēl neatrisina jautājumu par karoga izcelsmi, jo 13.gs. cēsnieki bija gan latgaļi, gan vendi, gan arī vācieši (IH 1993, 368, 377). Tā kā cēsnieku karogam līdzīgs krāsu salikums sastopams vēl citur Eiropā, kur bijuši Vācu ordeņa valdījumi, ticamāks ir pieņēmums, ka šim latgaļu karaspēka vienības karogam izcelsme meklējama ārpus Latvijas teritorijas. Sarkanbaltais krāsu salikums karogā sastopams rietumslāviem (piem., poļiem, serbiem), kuriem ir tuva radniecība ar senbaltiem. Ar sarkanu karogu, kam pa vidu bija horizontāla balta josla, Prūsijā Tannenbergas kaujā (1410) gāja cīņā Vācu ordeņa lielkomturs, kura vienībā bija bruņinieki no Austrijas (Długosź 1851, 16). Pie tam jāteic, ka Hronikā te aplūkotajā laikā Livonijas un Prūsijas mestrs bija Konrāds no Feihtvangenes (sk. 295. piez.), kurš pirms tam bijis Austrijas zemeskomturs. Arī pašreizējam Austrijas valsts karogam ir tāds krāsu salikums, tikai ar citām proporcijām un krāsu toņiem. Ka Cēsu latgaļu karogs saistāms ar Vācu ordeņa pili Cēsīs, to atzīst vairāki autori (Siliņš 1893, 169; Ģinters 1968, 18, 19).
 
[308] Te ar hof saprotama lauku sēta (Lexers 1986, 91), nevis muiža, kā tulkojuši M. Siliņš un J. Saiva, jo šai laikā muižas vēl nebija raksturīgas.
 
[309] Sk. 266. piezīmi (Frīderihs (Vriderich) – Tērbatas bīskaps (1268–1284) Frīdrihs, cēlies no dižciltīgas ģimenes Ziemeļvācijā. Viņa tēvs bija Dītrihs no Hāzeldorfas (sk. 98. piez.). Frīdrihs līdz 1255.gadam bijis bruņinieks Holšteinā, vēlākos gados domkungs Hamburgā un Karēlijas bīskaps (Arbusow 1913, 303; Mugurēvičs 1995, 27–30).).
 
[310] Šis karagājiens pret Dobeles zemgaļiem notika 1280.gada novembra beigās (Biļķins 1973, 191).
 
[311] Slakenkapene (Slackenkappen) - precīzi nelokalizējama vieta, domājams, kaut kur starp Dobeli un Lietuvas robežu (Bielenstein 1892, 104). Iespējams, ka tā ir Tērvetes pietekas Skujaines ieleja (Siliņš 1893, 169).
 
[312] Ordeņmestrs Konrāds 1280.gada 30. novembrī izdevis lēņgrāmatu (UB I, Nr. 466; Biļķins 1973, 192), kurā raksturotie laikapstākļi atbilst Hronikā tēlotajiem, tā ka šis karagājiens varbūt noticis tajā laikā.
 
[313] Johans no Lunes, Rīgas arhibīskaps (1274-1284). Dzimis Līneburgas apkārtnē (Vācijas ziemeļos). Livonijā sākumā ir prezbiteris, tad domkungs, ko domkapituls vēlāk ievēl par arhibīskapu. Ordeņa kara laikā pret zemgaļiem Johans Rīgā franciskāņu klosterī pieņēma zemgaļu sūtņus ar sūdzībām pret ordeni (Schonebohm 1907, 326-328; Arbusow 1913, 129).
 
[314] Odevards (Odewart) - dāņu Rēveles pārvaldnieks.
 
[315] Kungs no Rīgenes (der hêrre von Rûwen) ir Rīgenes firsts (Rujanorum princeps) (Transehe 1960, 105, 106).
 
[316] Rīgas prāvests šajā laikā (1281-1286) bija Johanness.
 
[317] 1281.gadā.
 
[318] Kristburga (Kirsburc; Kirsburg, Christborg) - Vācu ordeņa pils, celta Prūsijas Pomerānijā nopostītas senprūšu pils vietā (tag. Stari Dzežgoņa Polijā) 1247.gadā (Dusburgietis 1985, 129, 375, 376).
 
[319] Mangolds (Manegolt) - Livonijas mestra vietas izpildītājs (1281-1282), vienlaicīgi Prūsijas mestrs (1280-1283), bijis ordeņbrālis un komturs Kēnigsbergā (1274, 1276-1279), piedalījies lielmestra vēlēšanās Akonā (1282), miris Vidusjūrā atceļā no šīs sanāksmes (1283). Mangolda izcelsme neskaidra, jo agrākie pieņēmumi par viņa saistību ar dižciltīgo Šternbergu dzimtu nav pierādāmi (Fenske, Militzer 1993, 437, 438).
 
[320] Villekīns (Willekîn; Wilhelmus), Vilhelms no Nindorfas - Livonijas mestrs (1282-1287). Villekīns cēlies no turīgas Brēmenes arhibīskapijas ministeriālu dzimtas Nindorfā (Vācijas ziemeļdaļā, 25 km uz rietumiem no Štādes). Nav skaidrs Villekīna karjeras ceļš, jo uzskats, ka viņš pirms ievēlēšanas mestra amatā bijis Vilandes komturs, nav apstiprinājies. Kritis kaujā ar zemgaļiem pie Garozes 1287.gada 26. martā (Fenske, Militzer 1993, 474, 475).
 
[321] Akona (Akers; Akkon) - Vācu ordeņa lielmestra sākotnējā mītne Mazāzijā, kur krusta karu laikā atradās svarīga dabiskā osta ar apm. 30 000 iedzīvotāju. Akonā 1198.gada 5. martā tika nodibināts Vācu ordenis. Kā rāda šīs pilsētas vecākais plāns (13.gs. vidus), Vācu ordeņa t.s. hospitāli (Hospital des alemans) aizsargājuši trīs mūra torņi (Kluger 1987, Abb. 5). Svarīgākais Vācu ordeņa nocietinājums 13.gs. atradies 20 km no Akonas - Monfortā jeb Starkenbergā, kur 180 m augstā kalnā bija uzcelta stipra pils. Taisni Monfortā parasti norisinājās Vācu ordeņa ģenerālkapitula sēdes (Benninghoven 1990, 24-26). 1291.gadā turki iekaroja Akonu un Vācu ordenis pārcēla savu mītni uz Eiropu.
 
[322] Hartmanis no Heldrungenes, miris 1282. vai 1283.gadā (sk. 278. piez.).
 
[323] Brālis Burhards (Burkart) - Vācu ordeņa lielmestrs (1283-1290) Burhards no Švandenes (Burchard von Schwanden), pēdējais lielmestrs, kas ievēlēts Akonā. Dzimis ap 1245.gadu dižciltīgā ģimenē Bernē, kur viņa tēvs bijis rātes loceklis. Pirms iesvētīšanas par lielmestru Burhards bijis Tīringenes un Saksijas zemeskomturs. Tuvāk nenoskaidrotu apstākļu dēļ 1290.gadā no lielmestra amata atteicies un piebiedrojies joaniešiem jeb hospitāliešiem. Miris 1318.gadā (Dusburg 1861, 205; Forstreuter 1957, 27; Bookmann 1989, 59).
 
[324] Koknese bija viena no Rīgas arhibīskapa pilīm, kur viņš reizēm uzturējās.
 
[325] Skarjots (Schoriât) - kāds lietuvju kunigaitis. Netālu no Radvilišķiem fiksēti vietvārdi Skirjotas, Skirjočiai (Būga 1958, 238).
 
[326] Babītes ezers (Balât) minēts arī citos 13.gs. avotos (Babat - UB I, Nr. 78, 93), un par tā identifikāciju šaubu nav (Bielenstein 1892, 193).
 
[327] Heiligenberga (Heiligeberc) - Svētkalns jeb Zviedru kalns, kas atrodas Dobeles raj. Tērvetes pagastā Tērvetes upes labajā krastā. Ar vārdu Tērvete līdz 13.gs. 80.gadiem saprot senvietu kompleksu (pilskalns, priekšpils, senpilsēta), kas šai laikā pakāpeniski nonāca krustnešu rokās. Zemgaļu pils tiešā tuvumā (200 m uz ziemeļiem) 1285./1286.gada ziemā tika celta Heiligenbergas pils (sk. 210. piez.); domājams, ka tur senāk bijusi zemgaļu kulta vieta. Arheoloģiskie izrakumi šai kalnā (Sb. Kurl. 1866, 50-55) pierādīja, ka Heiligenbergas pils atradusies tieši te, nevis citā vietā, kā kādreiz domāja. Ap 20 m augstais kalns bijis norobežots ar vairākiem aizsarggrāvjiem un priekšpili. Heiligenbergas pili vācieši paši pametuši 1290.gadā (Ozols 1971, 137, 138).
 
[328] Oriģinālā te minētajam bolewerc, kā izriet no šā vārda etimoloģijas (Kluge 1975, 90), var būt divas nozīmes - no baļķiem veidots nocietinājums vai ierīce akmeņu mešanai. No Hronikas konteksta spriežams, ka te domāta nocietinājuma (“bulverķa”) celtniecība (Siliņš 1893, 98; Sehwers 1953, 20).

Reklāma