Dzenis, Agris. Bajāri un zemjani – brīvzemnieki 18.gs. Latgalē

18.gs. otrās puses poļu-latgaliešu vārdnīcas rokrakstā no Viļņas universitātes bibliotēkas atrodamas arī ziņas par sociālo grupu nosaukumiem. 18.gs. inventārijos un dvēseļu revīzijās bieži sastopamais apzīmējums "ziemianin" tulkots kā "bajors". Inflantijas stārastiju inventārijos zemjani un bajāri tiek izdalīti atsevišķi, taču viņu statuss un pienākumi bija gandrīz identiski, kādēļ arī tautā tie tika apzīmēti ar vienu nosaukumu. Tie bija personiski brīvi zemes īpašnieki, kas maksāja naudas vai naturālās nodevas kronim, un pildīja ziņneša, kurjera vai preču pārvadātāja dienestu kroņa labā. Būtiska atšķirība starp abām grupām pastāvēja 16.–17.gs. – zemjani dienēja zemessardzē ienaidnieka iebrukuma gadījumā, bet bajāri – smagajā kavalērijā arī karagājienos. Vairums zemjanu un bajāru bija poļi, taču 1765.g. Daugavpils stārastijas inventārijā sastopami arī bajāri ar latgaliskiem uzvārdiem. 

Lielāks skaits bajāru dzīvoja arī Daugavpils stārastijā, kuras inventārs sastādīts 1765. gada 1. februārī. Tāpat kā Rēzeknes stārastijā, bajāri dzīvoja ciemos starp klaušu zemniekiem, un daži no viņiem pildīja gan bajāra, gan klaušinieka službas. Nav pierādāms, vai kādi no Daugavpils stārastijas bajāriem ir Livonijas laika brīvnieku pēcteči, tomēr nav arī pamata šādu iespēju noliegt. 

Vecpils pagasts (Starozamek wlosc)

Lipinišku ciemā (obrab) Jans Nicišs (Nicisz) – 1/4 klaušinieka službas (sluzby ciagle) un 1/8 bajāra službas (sluzby boiarske).
Busišku ciemā Indriks Osma (Indryk Osma) – 1/8 klaušinieka službas un 1/4 bajāra službas. 
Vasaraudzišku ciemā Ādams Alidzāns (Alidzan) – 1/4 bajāra službas, Semjons Borisjoneks (Borysionek) – 1/8 bajāra službas.
Bernaru ciemā Kšistofs Klimovičs (Klimowitz) –  1/4 bajāra službas.
Bludiņu ciemā Jans Pjotrovskis – 1/4 bajāra službas. 
Krivanišku ciemā Juris Osma – 1/4 bajāra službas, Jākubs Līpiņš (Lipin) – 1/4 bajāra službas, Brencs Skudra (Skudra) no Krāslavas – 1/4 bajāra službas. 
Židānu ciemā Marcins Vilimans un Kazimirs Virvjalo – 1/2 bajāra službas, Jānis Kursišs (Kursisz) no Kombuļiem – 1/4 bajāra službas. 

No Vecpils pagasta 269 saimniecībām 11 piederēja bajāriem. Četriem bajāriem – Alidzānam, Lipiņam, Skudram un Kursišam bija  latviski uzvārdi. 

Bajāru apdzīvotais apvidus, iespējams, devis nosaukumu vienam no Vecpils krogiem – Bajāru krogam (karczma Boiarska), kas bija jauna ēka, ar diviem kambariem, balto krāsni, četriem stikla logiem un stadulu ar diviem vārtiem. Jāpiebilst, ka pagastā atradās arī Ubagu krogs (karczma Ubogiska).  

Grāveru pagasts

Luņu ciemā Staņislavs un Samuels Luņi (Luniowe) no Tenismuižas – 1/4 bajāra službas. 
Dudeļu ciemā Jans Kinkevičs un Jans Sprukta – 1/8 bajāra službas.
Danovsku ciemā Jākubs Luņs no Tenismuižas – 1/8 bajāra službas, Harazims Šaiters un Ivans Bidzāns (Bydzan) – 1/4 bajāra službas.
Poskocišku ciemā Vasils Luņs no Tenismuižas – 1/8 bajāra službas.
Poskocišku otrajā ciemā Juris Pīpiņš (Pipin) no Indricas – 1/8 bajāra službas. 
Orupišku ciemā Kazimirs Dombrovskis no Tenismuižas – 1/8 bajāra službas, Ādams Slapiņš (Szlapin) no Kombuļiem un Aņuško (Aniuszko) – 1/4 bajāra službas.
Rageļu ciemā Jāzeps Luņs no Tenismuižas – 1/3 bajāra službas.  
Mickēviču ciemā Stass Mickēvičs – 1/4 bajāra službas. 
Zukuļu ciemā Mihals Marhilēvičs (Marchiliewitz) – 1/4 bajāra službas, Cižs Marhilēvičs – 1/8 bajāra službas.
Ribacku ciemā Jans Marhilēvičs – 1/4 bajāra službas, Jans Kudziņš (Kudzin) – 1/4 bajāra službas.
Briuveru ciemā Parfejs Savickis no Pustiņas – 1/8 bajāra službas, Stuta un Oļehno – 1/4 bajāra službas. 
Grohovsku ciemā Ivans Grohovskis – 1/8 bajāra službas, Pjotrs Rusaks no Indricas un Zampans no Krāslavas – 1/4 bajāra službas.
Mēteļu ciemā visi saimnieki bajāri: Mihals Mētels (Metel) no Kombuļiem – 1/4 bajāra službas, Mihals Krivāns no Kombuļiem – 1/4 bajāra službas, Marcins Mētels no Kombuļiem – 1/8 bajāra službas, Ļaudāna atraitne no Kombuļiem – 1/8 bajāra službas, Kaspars Bizāns (Bizan) un Ovsjaņņiks – 1/4 bajāra službas.
Meškaļu ciemā Stefans Meškalo un Daņilko no Kombuļiem – 1/4 bajāra službas, Hodors Sviļs (Swil) – 1/4 bajāra službas. 
Cvertiņu ciemā visi saimnieki bajāri: Jāzeps Cvertiņš (Czwertin) no Tenismuižas – 1/4 bajāra službas, Pēteris Cvertiņš no Tenismuižas – 1/8 bajāra službas, Miķelis Bizāns (Byzan) – 1/4 bajāra službas, Jākubs Bizāns – 1/4  bajāra službas. 
Stopulišku ciemā Jānis Cvertiņš no Tenismuižas – 1/4 bajāra službas. 

Grāveru folvarkā bajāru saimniecību īpatsvars bija lielāks – 31 saimniecība no 181. Ievērojamāks bija arī bajāru ar latviskiem uzvārdiem īpatsvars, pavisam 12 personas: Sprukta, Bidzāns, Pīpiņš, Kudziņš, Mētels, Krivāns, Ļaudāns, trīs Bizāni un Sviļs.

1765. gadā Daugavpils stārastijā pavisam bija 36 bajāru saimniecības, no tām 16 saimniecībām bija saimnieki ar latviskiem uzvārdiem. 13 no bajāriem bija ienācēji no apkārtnes privātmuižām – iespējams, brīvlaistie vai no dzimtbūšanas izpirkušies.