Pielikumi

Rīgas arhibīskapi (valdīšanas gadi)

Meinhards (Ikšķiles bīskaps) 1186. ­ 1196. g.; Bertolds (Ikšķiles bīskaps) 1196. ­ 1198. g.; Alberts Bukshovdens (Ikšķiles un Rīgas bīskaps) 1199. ­ 1229. g.; Nikolajs fon Nauns (Rīgas bīskaps) 1229. ­ 1253. g.; Alberts II Suerbers (sākumā Livonijas un Prūsijas arhibīskaps, kopš 1255. g. ­ Rīgas arhibīskaps) 1243. ­ 1273. g.; Johans I fon Lūne 1273. ­ 1284. g.; Johans II fon Fehtens 1285. ­ 1294. g.; Johans III, Šverīnas grāfs 1294. ­ 1300. g.; Izarnus Takons 1300. ­ 1302. g.; Frīdrihs fon Pernšteins 1304. ­ 1341. g.; Engelberts fon Dolens 1341, ­ 1347. g.; Bromholds fon Finfhauzens 1348 ­ 1369. g.; Zigfrīds Blombergs 1370. ­ 1374. g.; Johans IV fon Zintens 1374. ­ 1393.; Johans V fon Vallenrods 1393. ­ 1418. g.; Johans VI Ambundi 1418. ­ 1424. g.; Hennings Šarpenbergs 1424. ­ 1448. g.; Silvestrs Stodevešers 1448. ­ 1479. g.; Stefans Grūbe 1480. ­ 1483. g.; Mihaels Hildebrants 1484. -1509. g.; Jespers Linde 1509. ­ 1524. g.; Johans VII Blakenfelds 1524. ­ 1527. g.; Tomass Šēnings 1528. ­ 1539. g.; Vilhelms, Brandenburgas markgrāfs 1539. ­ 1563. g. 

Livonijas ordeņvalsts mestri (valdīšanas gadi)

Venno (Zobenbrāļu mestrs) 1202. ­ 1208. g.; Folkvīns (Zobenbrāļu mestrs) 1208. ­ 1236. g.; Hermans Balks 1237. ­ 1238. g.; Andreass fon Felfens 1241. ­ 1242. g.; Dītrihs fon Groningens 1242. ­ 1245. g.; Heinrihs fon Heimburgs 1245. ­ 1248. g.; Andreass fon Štīrijs 1248. ­ 1254. g.; Eberhards fon Zaine 1252. ­ 1254. g.; Anno fon Zangershauzens 1254. ­ 1256. g.; Burhards fon Hornhauzens 1256.- 1260. g.; Verners 1261. ­ 1263. g.; Konrāds fon Manderns 1263. ­ 1266. g.; Otto fon Luterburgs 1266. ­ 1267. g.; Valters fon Nordeks 1267. ­ 1273. g.; Ernsts 1273. ­ 1279. g.; Konrāds fon Foihtvangers (Prūsijas un Livonijas mestrs) 1279. ­ 1282. g.; Mangolds 1281. ­ 1283. g.; Vilekins fon Endorps 1283. ­ 1287. g.; Kunno fon Kacigenšteins 1288. ­ 1290. g. Halts 1290. ­ 1293. g.; Heinrihs fon Dinkelgs 1294. ­ 1296. g.; Bruno 1296. ­ 1298. g.; Gotfrīds 1299. ­ 1309. g.; Konrāds fon Jorks 1309. ­ 1324. g.; Reimārs Hāne 1324. ­ 1328. g.; Eberhards fon Monheims 1328. ­ 1340. g.; Burhards Dreilevens 1340. ­ 1348. g.; Gosvīns fon Erke 1345. ­ 1360. g.; Arnolds fon Fitingofs 1360. ­ 1364. g.; Vilhelms fon Frimersheims 1365. ­ 1385. g.; Robins fon Elcs 1385. ­ 1386. g.; Vennemārs fon Bringenejs 1387. ­ 1401. g.; Konrāds fon Fitingofs 1401. ­ 1413. g.; Dītrihs Torhs 1413. ­ 1415. g.; Zigfrīds Landers fon Špānheims 1415. ­ 1424. g.; Eise fon Rūtenbergs 1424. ­ 1433. g.; Franke Kerskorfs 1433. ­ 1435. g.; Heinrihs fon Bokenvorde (Šungels) 1435. ­ 1437. g.; Heinrihs Finne fon Oferbergs 1438. ­ 1450. g.; Johans Mengdens 1450. ­ 1469. g.; Johans Valthūss fon Herce 1470. ­ 1471. g.; Bernts fon der Borhs 1472. ­ 1483. g.; Johans Freitāgs fon Loringhofe 1483. ­ 1494. g.; Valters fon Pletenbergs 1494. ­ 1535. g.; Hermans fon Bringenejs (Hāzenkampfs) 1535. ­ 1549. g.; Johans fon der Reke 1549. ­ 1551. g.; Heinrihs fon Gālens 1551. ­ 1557. g.; Vilhelms Firstenbergs 1557. ­ 1559. g.; Gothards Ketlers 1559. ­ 1563. g. (Kopš 1562. g. Kurzemes un Zemgales hercogs). 

Nozīmīgākie avoti un ieteicamā literatūra 

Avoti:

Atskaņu hronika. ­ R., 1936.

Bunge F. G. Liv. ­ Esth. ­ und Curländisches Unkundenbuch. ­ Reval, 1853. ­ 1914. ­ Bd. 1. ­ 12.

Indriķa Livonijas hronika. ­ R., 1936.

Linländische Guterurkunden  (aus den Jahren 1207. ­ 1545.) Hrsg von H, Bruiningk und N. Busch. ­ R., 1908. ­ Bd. 1.

Rusovs B. Livonijas hronika. ­ R., 1926.

Ливонская хроника Германа Вартберга // Сборник статей и материалов по истории Балтийского края. ­ Рига, 1879. ­ Т. 2. 

Literatūra:

Angermann N. Die Baltischen Länder, 1350. ­ 1650. // Klett-Cotta Sonderdruck. ­ Klett-Cotta, 1986. ­ Bd. 3.

Caune M. Rīgas pilsētas cīņa pret feodālo senjoru XIII gs. // Latv. PSR ZA Vēstis. ­ R., 1973. ­ Nr. 6.

Caune M. Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa karš 1297. ­ 1330. gadā // Latv. PSR ZA Vēstis. ­ R., 1973. ­ Nr. 12.

Caune M. Rīgas pēdējais bruņotais konflikts ar Livonijas ordeni (1481. ­ 1491.) // Latv. PSR ZA Vēstis. ­ R., 1975. ­ Nr. 8.

Dorošenko V. Pāreja uz klaušu muižu saimniecību Vidzemes bruņinieku muižās // Vēstures problēmas, II. ­ R., 1958.

Dunsdorfs E., Spekke A. Latvijas vēsture 1500.- 1600. ­ Stokholma, 1964.

Feodālā Rīga. ­ R., 1978.

Karlsons Ž. Ordeņa laikmets Latvijā. ­ R., 1936.

Kurzemes bīskapija // Latvju enciklopēdija. ­ Stokholma, 1952. ­ 1953. ­ 2. sēj.

Latvju tiesību vēsture // Latviešu konversācijas vārdnīca. ­ R., 1934. ­ 1935. ­ II sēj.

Livonija // Latvju enciklopēdija. ­ Stokholma, 1952. ­ 1953. ­ 2. sēj.

Livonijas bruņinieku tiesības // Latvju enciklopēdija. ­ 2. sēj.

Livonijas kari // Latvju enciklopēdija. ­ 2 sēj.

Livonijas ordeņa valsts // Latvju enciklopēdija. ­ 2. sēj.

Lövis of Menar, Karl V. Burgenlexikon für Alt-Livland. I. ­ 2. Teil. ­ R., 1922.

Misāns I. Livonijas landtāgu organizācija un norise // Latvijas Vēstures Institūta žurnāls. ­ R., 1922. ­ Nr. 1.

Misāns I. Pilsētu cīņa par zemniekiem Livonijas landtāgos XV gs. un XVI gs. pirmajā pusē // Latv. PSR ZA Vēstis. ­ R., 1983. ­ Nr. 7.

Misāns I. Pilsētu naudas politika Livonijas landtāgos XV gs. / Latv. PSR ZA Vēstis. ­ R., 1984. ­ Nr. 2.

Niitemaa V. Der Binnenhandel in der Politik der livändischen Städte im Mittelalter. ­ Helsinki, 1952.

Pāvulāns V. Satiksmes ceļi Latvijā XIII ­ XVII gs. ­ R., 1971.

Rīgas arhibīskapija // Latvju enciklopēdija. ­ Stokholma, 1953. ­ 1955. ­ 3. sēj.

Rīgas arhibīskapi, senās Vidzemes valdnieki. ­ R., 1928.

Spekke A. Latvieši un Livonija 16. gs. ­ R., 1935.

Švābe A. Zemes attiecību un zemes reformu vēsture Latvijā. ­ R., 1930.

Zeids T. Feodālisms Livonijā. ­ R., 1951.

Zeids T. Valters fon Pletenbergs un viņa nozīme Latvijas vēsturē // Latvijas Vēstures Institūta žurnāls. ­ R., 1991., Nr. 1.

Witram R. Baltische Geschischte. ­ München, 1954.

Казакова Н. А. Русско-ливонские и русско-ганзейские отношения. Конец XIV ­ начало XVI в. ­ Л., 1975.

Назарова Е. Л. История лейманов в Ливонии. ­ М., 1990.