Plivna, Gints. Jaunsātu muižas iedzīvotāji pirmsuzvārdu laikos. Historia.lv (23.03.2022)

Ievads

Šajā rakstā apskatīti un statistiski analizēti Jaunsātu muižas iedzīvotāju demogrāfiskie dati periodā no 1765. līdz 1825. gadam, tas ir laikā, kad dzimtļaudīm nebija uzvārdu. Par šo laiku ir pieejami divi informācijas avoti:
    • Tukuma Evaņģēliski luteriskās latviešu draudzes1 baznīcas grāmatu (kristīto, laulāto, mirušo un iesvētīto saraksti) ieraksti par laika periodu no 1765. līdz 1825. gadam. Uzvārdi zemniekiem Kurzemē tika piešķirti 1834. gadā, bet Latvijas valsts vēstures arhīvā nav pieejami Tukuma Evaņģēliski luteriskās latviešu draudzes baznīcas grāmatu dati par periodu no 1826. gada līdz 1833. gadam.
    • 1797. gada dvēseļu revīzijas2 Jaunsātu muižas un zemnieku māju iedzīvotāju saraksts.
Kurzemes guberņā pirmoreiz dvēseļu revīzija notika 1797. gadā (5. revīzija). Tā kā revīzijas rezultāti izrādījās nepietiekami kvalitatīvi nodokļu noteikšanai, šo revīziju Kurzemē atkārtoja vēl 1798. un 1803. gadā. Pirmsuzvārdu periodā (līdz 1834. gadam) notika vēl 6. revīzija 1811., 7. revīzija – 1815./1816. gadā3, tomēr, izņemot pašu pirmo revīziju 1797. gadā, to dati Jaunsātu muižai nav pieejami ne Latvijas valsts vēstures arhīvā, ne familysearch.org resursā.
Muiža izvēlēta vairāku iemeslu dēļ:

    • autora senču dzimtās mājas (Plivnas) ir šajā muižā, tāpēc autors personīgi bija ieinteresēts šīs muižas ierakstu izpētē;
    • saskaņā ar baznīcas grāmatām muižas cilvēki no vairākām mājām savstarpēji laulājās, tāpēc izpētes areāls dabiski paplašinājās ne tikai par šo vienu konkrēto māju;
    • muiža bija salīdzinoši neliela (14-16 mājas), kas ir aptverams apjoms vienam cilvēkam brīvajā laikā hobija ietvaros.

Lasīt pētījumu pdf formātā ŠEIT.