Roberts Malvess. Dundagas pils. Vēsturiskās izpētes materiāli. Pils arhitektūra. III. daļa. 5. nodaļa. Atjaunošanas darbi 1909.–1914.g.

Satura rādītājs

Pils arhitektūra. III. daļa. 5. nodaļa. Atjaunošanas darbi 1909.–1914.g.

Kapitālistisko attiecību attīstība 19.gs. otrā pusē skāra arī laukus. Senāko patriarhālo attiecību vietā starp zemniekiem un laukstrādniekiem, no vienas puses, un muižniekiem, no otras puses, stājās asa šķiru cīņa, kas izpaudās streikos un masu mītiņos. Īpaši asa šī cīņa norisinājās 1905.gada revolūcijas laikā, kas aptvēra visu Krieviju un skāra arī citas zemes.

1905.gada janvārī Dundagā notika laukstrādnieku streiks, vēlāk – 6.martā masu mītiņš un demonstrācijas. Ģenerālstreiks notika visās Dundagas pagasta muižās. Varu pārņēma rīcības komiteja F.Sīpola vadībā. Tautas milicijas nodaļu noorganizēja un vadīja F.Jēgurs. Sacēlušies kalpi un zemnieki 1.(14.)decembrī nodedzināja Dundagas pili (17. un 18.attēli). Grupa revolucionāru devās palīgā Talsu bruņotās sacelšanās dalībniekiem.

Soda ekspedīcija Dundagā nošāva 12 revolucionārās kustības dalībniekus. 1906.g. apkaimē izvērsās mežabrāļu kustība, kuras organizēšanu šeit LSDP CK uzdevumā vadīja K.Bočs.

Šādos apstākļos barons Hristiāns von der Osten-Zakens steidzās atjaunot savu nopostīto pili. Viņš no Braunšveigas Vācijā uzaicināja profesoru H.Pfeiferu izstrādāt attiecīgos būvprojektus. Atjaunošanas projektus pabeidza 1909.g., kad varēja uzsākt pils atjaunošanas darbus. Tie turpinājās līdz 1914.g. un līdz pusei tika pabeigti,[1] kad tos pārtrauca pirmais Pasaules karš.

No būvprojekta Latvijas PSR Valsts vēstures arhīva karšu un plānu kolekcijā saglabājušās trīs lapas ar paskaidrojumiem uz tām: 1) divu fasādu zīmējums, 2) pirmā un pagrabstāva plāns un 3) otrā stāva plāns.[2] 

Uz vienas 50 x71 cm formāta lapas zīmētas divas fasādes: dienvidrietumu un dienvidaustrumu fasāde.[3] Tā ir gaismas kopija uz bieza papīra (19.attēls).

Uzraksti uz lapas sniedz pietiekamus paskaidrojumus kā par zīmējumu, tā par tā izgatavošanu.

Lapas augšā, vidū kopējs nosaukums: Schloß Dondangen, Kurland.
Tulkojums: Dundagas pils Kurzemē.

Augšā pa kreisi ar zilu zīmuli: Beratungs – Plan VII.
Tulkojums: VII apspriešanas plāns.

Zem augšējās fasādes zīmējuma uzraksts: Süd-West-Seite. Ansicht von Schwanen-Teich.
Tulkojums: Dienvidrietumu puse. Skats no gulbju dīķa.

Augšējā fasādē redzama divstāvu ēka ar puspagrabu un lieveni labajā galā. Uz lieveņa ar pelēku zīmuli uzzīmēts cilvēks, kas stāv uz vaļēju kāpņu podesta. Virs kāpnēm ar zilu zīmuli uzzīmēts lievenis, kolorēts ar sarkanu zīmuli. Virs lieveņa jumta maza nojume, pie kuras ar pelēku zīmuli pierakstīts: Kupferdach.
Tulkojums: Vara jumts.

Kā projekts izpildīts, redzams dabā un fotoattēlos (20.-25.attēli). Heincs Pirangs pārmet profesoram Pfeiferam, ka viņa ietekmē Dundagas pils zaudējusi savu skarbo ziemeļniecisko iedarbību.[4] Šķiet, ka ar to jāsaprot galvenokārt arhitekta izraibinātā masīvā dzega, kas šajā apspriežu lapā nemaz nav parādīta, bet dabā nosedz visas vecās šaujamlūkas.

Otra fasāde parāda pili no dienvidaustrumiem ar paaugstinātu ieejas verandu centrā.

Zem fasādes centrālās daļas uzraksts: Süd-Ost-Seite. Ansicht vom großen Teich.
Tulkojums: Dienvidaustrumu puse. Skats no lielā dīķa.

Virs ieejas kāpnēm ar zilu zīmuli uzzīmēta trīsdaļīga nojume, virs kuras uzraksts ar pelēku zīmuli, bet kolorēts ar sarkanu zīmuli: Kupferdach für die Marquise.
Tulkojums: Vara jumts marķīzei.

Ēkas kreisajā galā pirmajiem 4 pirmā stāva logiem slēģi nokrāsoti zaļi, bet labajā galā pēdējiem 3 pirmā stāva logiem – balti.

Ēkas labajā galā pret pirmā stāva logiem ar pelēku zīmuli uzrakstīts: In der grünen Umgebung würden auch weise (sic! R,M,) Jalousiela:den gut aussehen!
Tulkojums: Zaļajā apkārtnē arī balti slēģi labi izskatīsies!

Projektētā fasāde tagad redzama dabā un fotoattēlos (26.-31.attēli).

Zem lapas labajā stūrī uzraksts ar projekta pasūtītāja un autora vārdiem:
              Schloßherr (pils kungs. R.M.):
              Baron Christian von der Osten Sacken Dondangen.
              Architekt des Umbaues (pārbūves arhitekts. R.M.):
              Prof. H.Pfeifer, Braunschweig.
                                         September 1909.

Pils pirmā (zemes) stāva un pagrabu plāns zīmēts uz vienas kopējas lapas 55,5 x 59 cm formatā[5] ar nosaukumu plāna centrā (32.attēls).
                       Schloß Dondangen Kurland   
                       Keller- und Erdgeschoß.
Tulkojums: Dundagas pils Kurzemē pagrabu un zemes stāvs.

Zem šī nosaukuma debespušu rādītājs un divas mērskalas: augšējā angļu pēdās, apakšējā metros. Mērskalas labajā galā punktētā veidā iezīmēts četrstūrains laukums ar uzrakstu: Grube.
Tulkojums: Bedre.

Lapas apakšdaļā kreisajā stūrī paskaidrojums: Die Schiefen Winkel und die Einzelmaße sind auf dieser Planskizze noch nicht richtig gestellt!
Tulkojums: Šķībie stūri un atsevišķie izmēri uz šīs plāna skices vēl nav pareizi uzrādīti!

Zem plāna lapas labajā pusē šāds uzraksts:
     Schloßherr: Baron Christian von der Osten-Sacken, Dondangen.
     Architekt des Umbauses: Professor H.Pfeifer, Braunschweig, im September 1909.
Tulkojums:
     Pils kungs: barons Hristians fon der Osten-Zakens, Dundaga.
     Pārbūves arhitekts: profesors H.Pfeifers, Braunšveiga, 1909.g. septembrī.

Telpas plānā numurētas no 1 līdz 60. Jaunbūves un jaunās detaļas kolorētas sarkanā krāsā.

Viena no tādām jaunbūvēm parādīta dienvidaustrumu korpusa ārpusē, kur uz tās uzrakstīts: Terasse.

Tā redzama attiecīgajā fasādes zīmējumā un fotouzņēmumos (19. un 25.attēli).

Otra tāda jauna piebūve parādīta plāna apakšpusē pa labi, kur iezīmētas telpas 54 un 55. Telpai 54 divi logi, pie kam zem plāna pie loga ar tinti pierakstīts paskaidrojums: Fenster.

Telpā 55 kāpnes un durvis. Zem plāna pie durvīm ar tinti rakstīts paskaidrojums: Für.

Dabā piebūve realizēta tomēr citādā izskatā, nekā parādīta projektos. Laika gaitā piebūvei izmainīts arī zelminis (33. un 34.attēli).

Trešā jaunbūve, kas kolorēta sarkana, ir garāka piebūve dienvidaustrumu korpusa pagalma pusē, skatā pa kreisi no galvenajiem vārtiem. Telpas te apzīmētas cipariem 11, 14, 17, 20, 21 un 24 (35. un 36.attēli). Pašai telpai paskaidrojuma nav, bet pie loga uz pagalma pusi – Fenster (logi), un vēl tālāk, līdz ar pagalma iekšsienas ārējo plakni: Gitter (restes).

Otrā piebūves telpā -14 paskaidrojums: Schuhputzkammer.
Tulkojums: Apavu spodrināšanas kambaris.

Telpai 17 doti šādi paskaidrojumi: pie kāpnēm – hinauf (augšup); pie ieejas ārpusē – Eingang (ieeja).

Piebūves telpai 20 paskaidrojums: Mädchenzimmer.
Tulkojums: Meitu istaba.

Paskaidrojums telpai 21: Köchin.
Tulkojums: Pavārs.

Piebūves stūra telpā 24 paskaidrojums: Diener.
Tulkojums: Apkalpotāji.

Piebūvēm kā pagalmā austrumu stūrī, tā pils ārpusē pie rietumu stūra otrs stāvs, bēniņi u.c.

Citas jaunizbūves – kāda nojume, šķērssienas, stabi, durvju un logu ailas tāpat iezīmētas sarkanā krāsā.

A.Paskaidrojumi pie telpām dienvidaustrumu korpusā, sākot no kreisās puses (tulkojums pievienots aiz paskaidrojuma):

Weinkeller (vīna pagrabs) – stūra telpā 8. Vorkeller (Petroleum), priekšpagrabs (petroleja) – blakustelpā 7. Kleine Pforte (mazie vārti) – gaiteņa 6 galā. Šie vārti ierīkoti samērā jaunākos laikos. Virs viņiem sienā redzami divi laukakmeņi – konsoles, par ko radušies daudzi, jau minētie nostāsti (4.attēls). Leute-Schrankenzimmer und Liehtgang (saimes skapju istaba un gaismas eja) – telpa 9 ar plašu eju uz telpu 10. Telpām 12 (Tualete) un 13 nav pierakstīti nosaukumi. Wirtin (saimniece) – telpa 15 ar blakustelpu 16. Kleine Küche mit Backofen (mazā virtuve ar cepjamo krāsni) – telpa 18 ar blakustelpu 19. Izsvītrots uzraksts: Leute Eßzimmer (saimes ēdamistaba) – 22 telpa ar blakustelpu 23. Durohgang (gaitenis) – telpa 25. Vēlāks uzraksts ar tumšu tinti telpā 27: Steigerohr der Wasserleitung (ūdens pievada kāpjcaurule). Uz šejieni pāri pagalmam pa cauruli, kas apzīmēta ar raustītām līnijām, ūdens pievadīts no sūkņa akas, kurai kreisajā pusē pievienots uzraksts: Pump-Brunnen (sūkņa aka). 26.telpā pie kāpnēm bulta ar uzrakstu: hinauf (augšup).

Vorhalle (priekštelpa) – telpā 28. Pa kreisi tai telpa 27, pa labi telpa 29, abas bez īpaša nosaukuma. 28.telpai priekšā paredzēta jauna nojume – Vordach. Zem nojumes uz priekštelpu 28 ved pagalma portāls ar diviem ciļņiem (35., 37.-39.attēli). Portāls kalts pelēkā dolomitakmenī ar lēzeni liektu pārsedzi. Abi ciļņi tāpat izkalti kaļķakmenī, novietoti uz augstiem postamentiem. Pa kreisi atveidots bruņinieks ar ķiveri galvā un zobenu kreisajā rokā, pa labi – bīskaps ar zizli. Tie ir jauni darinājumi un literatūrā nekur nav pieminēti. Iespējams, ka to autori ir prof. H.Pfeifers. Domājams, ka ar tiem simbolizēta Kursas bīskapa kundzība Dundagā kopā ar ordeni.

Pa labi no portāla pagalma pusē atrodas pieliekamais – Handkammer – telpā 32., no kuras vēl tālāk telpa 34. Bez nosaukuma un dažas citas nenosauktas telpas.

Cieši blakus terasei pie ārsienas telpā 30. Ir ēdienu lifts – Speise-Aufzug, turpat arī kāpnes, kas ved uz augšu – hinauf. Tālāk, pa labi no ēdienu lifta ir pavards un virtuve – Herd, Küche – telpā 33. Pie pavarda vēlāk ievilkts pusaplis ar tumšas tintes uzrakstu: Wasser (ūdens).

Pie dienvidrietumu korpusa pieslēdzas pēdējā telpa – 35. ar izsvītrotu uzrakstu Holz (malka). Turpat ar melnu tinti cits uzraksts: Leute-Esszimmer (saimes ēdamistaba). Te ir vienīgā vieta, kur augšstāvā pagalma pusē saglabājies kautkas līdzīgs kādreizējai galerijai ar koka stabiem, margām un kokgriezumiem (40.attēls). Tā šķiet, iekārtota remonta laikā pēc 1872.g. ugunsgrēka.

B.Paskaidrojumi pie telpām dienvidrietumu korpusā no augšas uz leju. Telpas te iedalāmas divās grupās, kuras ar vienu no otras šķir gara eja, apzīmēta cipariem 36, 42, 50, 56. Uz ārpusi, dienvidrietumiem, redzams vecais korpuss biezām sienām, dziļām logu nišām un daudzām nelielām telpām. Pirmajām 4 telpām vertikālā virzienā tikai apzīmējumi cipariem 37, 38, 39 un 40. Tālāk uz leju telpai neparasti bieza siena pagalma pusē. Tā apzīmēta ar ciparu 43 un nosaukta par „svešu kungu kučieru” istabu – Fremde Herrschaftskutscher. Blakus tai divās daļās sadalīta telpa 46 ar dūmvadiem sienās un nosaukumu Warme Handkammer (siltais pieliekamais kambaris). Tam blakus plānās sānsienās ietverta neliela telpa 47 ar nosaukumu Backofen (cepjamā jeb maizes krāsns). Aiz tās paliela gludinātava 51 – Plättestube. Korpusa rietumu stūrī liela telpa 53 ar nosaukumu – „mazgāšanās virtuve un saimes pirts” – Waschküche und Leutebad. Ziemeļrietumos stūrim pieslēdzas 1909.gada piebūve ar divām telpām 54 un 55, no kurām vienā (55) atrodas kāpnes.

Telpu otra grupa atrodas vēlāk pagalmā izbūvētā papildu korpusā, kas ar izbīdījumiem (centrā) un atkāpēm (galos) aizņem visu pagalma dienvidrietumu galu (41.-43.attēli). Atstarpe abu korpusa daļu starpā, kā arī šaurās piebūves pie blakus esošajiem korpusiem liecina par kādreizējās 1872.g. nodegušās galerijas atrašanās vietu. No tā secināms, ka šīs izbūves radušās starplaikā no 1872. līdz 1905.gada ugunsgrēkiem.

Korpusa papildbūvēs pagalma rietumu gala pirmā un pagrabstāva plānā (32.attēls) iezīmētas šādas telpas, skaitot no augšas:

Pieliekamais kambaris – Handkammer telpā 41. Lepnajā, uz āru izbīdītajā daļā ir telpa 44 ar diviem logiem – Zimmer für den Diener und Stalljungen (sulaiņa un staļļa puiša istaba). Abām iepriekš minētām telpām pa logam arī uz starptelpu (kādreizējo galeriju) ar apzīmējumu Fenster. Sulaiņa istabai uz to pašu pusi arī durvis – Türe. Šī telpa bijusi apsildāma, jo starp logu un durvīm sienā redzami divi dūmeņi. Tālāk aiz sulaiņa un staļļa puiša istabas atradusies uzgaidāmā istaba 45 – Wartezimmer. No pagalma puses šajā istabā bijusi ieeja – Eingang. Raugoties uz šo pagalma namu fasādēm, redzams, ka runa ir par puspagrabstāvu, jo tikai tajā ir ieeja (41.-43.attēli). Uzgaidāmai telpai neliels lodziņš sānos, bet stūrī augšupvedošas kāpnes ar apzīmējumu – hinauf, pie kurām uz starptelpu lielāks logs – Fenster.

Aiz uzgaidāmās istabas divas nelielas tualetes 48, 49 ar vienu ieeju no starptelpu puses.

Dienvidrietumu korpusa pagalma puses izbūves rietumu stūrī noslēdz telpa 52 ar augšupvedošām (hinauf) kāpnēm.

Starptelpā starp nodalījumiem 50 un 56 pie masīvās ziemeļrietumu korpusa iekšsienas stūra ar melnu tinti ievilkts pusaplis ar paskaidrojumu Wasser (ūdens).

C. Ziemeļrietumu korpusā telpu nav daudz. Rietumu stūris ar telpu 53 ir kopējs kā dienvidrietumu, tā arī ziemeļrietumu korpusiem. Starptelpa 56, šķiet, radusies vēlāku pārbūvju laikā, pēc 1872.g. ugunsgrēka, kad galerijas vietā atstāja garu neapbūvētu eju dienvidrietumu korpusa izbūvju starpā. To viegli var noskaidrot, atsedzot izlauztās sienas daļas pamatus.

No starptelpas aiz neparasti plānas sienas atrodas produktu pagrabs – Vorratskeller, telpa 57, kuru stabs un divi pilastri ar arkām pārdala divi daļās. Ārpusē un pagalma daļā šo pagrabu logi nodrošināti ar režģi un restēm (44. un 45.attēls). Blakus tam torņa vārtu virzienā plānā uzrādīta otra divās daļās pārdalīta telpa 58 – Obst-Keller (augļu pagrabs). Arī šī ārējā loga priekšā režģis, kas ir smalks kalēja darbs (30.attēls). Pagraba priekšā, ārpusē ieprojektēts tenisa laukums – Tenniz-Platz. Pagalma pusē šim pagrabam ir ieejas durvis (45.attēls), bet uz stūra –masīvs mūra balsts jeb kontraforss.

Blakus vārtu tornim atrodas neliela ēka, kuras pagrabstāvāir divas telpas. Lielākaijai telpai 59 pagalma pusē divi logi. Uz tās uzraksts: Fremde Fuhrleute und Handwerker (sveši braucēji un strādnieki). Ieeja tajā ved no nelielās blakustelpas 60, kur kāpnes iet uz augšu. Ārpusē šai ēkai nav neviena loga (44.attēls).

Tālāk seko vārtu tornis, kas apzīmēts ar ciparu 1, bet atstāts bez paskaidrojumiem. Tas skatāms dabā un fotoattēlos (46.-48.attēli). Mākslas vēsturnieks Heincs Pirangs pamatoti pārmet profesoram H.Pfeiferam, ka viņš licis virs vārtiem izveidot „gotiskos” dzeguļus, no kuriem Vācijā jau atteikušies viduslaiku beigās.[6]

D. Ziemeļaustrumu korpusā pirmā telpa pa kreisi no vārtiem ir kādreizējā baznīca. Tā iezīmēta gan plānā un apzīmēta ar ciparu 2, bet atstāta bez paskaidrojumiem (32.attēls). Arī tālāk blakustelpai 3 trūkst paskaidrojuma.

Tālāk no lielās zāles ar jaunu sienu atdalīta telpa 4, kurā iezīmētas kāpnes, kas ved augšup, kā liecina bulta un uzraksts – hinauf. Aiz šīs sienas atrodas daudzkārt pieminētā bruņinieku zāle 5 – Rittersaal. Vēlāk zāles pretējā galā – pie izejas uz mazajiem vārtiem ar melnu tinti iezīmēts dūmenis ar paskaidrojumiem pie tā: Heizung, Lüftung, Wasch(kessel?) – apkure, vēdināšana, veļaskatls(?). Pa labi no dūmeņa pie sienas ar melnu tinti ievilkts pusaplis ar paskaidrojumu – Wasser (ūdens).

Ar lielākiem burtiem un melnu tinti visai telpai dots otrs apzīmējums: Raus für die Centralheizung (1,5 m versenkt) – telpa centrālapkurei (iegremdēta 1,5 m).

Bruņinieku zāles un par 1,5 iegremdētas centrālapkures ierīces pieminēšana vienā telpā liecina, ka runa te ir gan par pirmo (zemes) stāvu, gan arī par pagrabu.

Bruņinieku zālei bijuši 4 logi, visi vērsti tikai uz pagalma pusi (48.attēls).

III.Augšējā stāva plāns daļēji bojājies – tam nodrupis apakšējais labās malas stūris (49.attēls).

Plāna centrā pils nosaukums un paskaidrojums, ka tas ir augšējā stāva (Obergeschoß) plāns;
                     Schloß Dondangen, Kurland.
                 II.Obergeschoß.

Pievienotais romiešu cipars II liecina, ka ar augšējo stāvu domāts otrais stāvs. Tādejādi iznāk, ka šim būvprojektam, neraugoties uz pievienotajiem nosaukumiem (skat. 32.attēlu), pirmā stāva plāna faktiski nemaz nav.

Lapas centrā divi mērogi: angļu pēdās un metros. Zem tā debešu pušu rādītājs, bet apakšdaļā pils īpašnieka (būvkunga) un pārbūves projekta autora vārdi ar datējumu:
      Schloßherr: Baron Christian von der Osten-Sacken Dondangen.
      Architekt des Umbaues: Professor H.Pfeifer, Braunschweig, im September 1909.

Priekšplāna centrā iezīmēts torņa četrstūris ar vienu ailu pret parku. Dabā tornis augstās smailes vietā tagad ieguvis masīvu apakšbūvi ar sedlu jumtu nošļauptiem galiem (44., 45. un 47.attēli). Virs vārtiem fantastisks ģerboņu komplekss ar sakrustotām atslēgām augšdaļā (46. un 47.attēli). Šķiet, ka Braunšveigas profesoram H.Pfeiferam heraldikas jautājumi nav bijusi viņa stiprā puse, tāpat kā vēsturiskā arhitektūra ar dzeguļiem.

Abās pusēs vārtu tornim ēku sienas vairs nav iezīmētas, bet parādītas tikai apakšējo daļu kontūras. Tas liecina, ka šajās vietās ēkām vairs nav saglabājušās mūru augšdaļas (bijušai pils baznīcai), vai ēkai bijis tikai viens, apakšējais stāvs (blakus vārtiem pa labi). Saglabājies tikai baznīcas gala mūris ar vienu logu ailu.

Otrā stāva nav bijis arī bruņinieku zāles namam, bet tajā vietā ir bēniņi veļas žāvēšanai kā to apliecina attiecīgi uzraksti 116.telpā: Dachboden über dem Rittersaal.
Tulkojums: Jumta bēniņi virs bruņinieku zāles.

Väschetreckenboden.
Tulkojums: Veļas žāvēšanas bēniņi.

Ievērību pelna divas guļamistabas viena otrai līdzās pils austrumu stūrī – telpas 121.un 122. Tām pa labi atrodas guvernantes istaba – telpa 123.

Tālāk dienvidaustrumu korpusa centrā seko „triju lielo meitu istaba” – telpa 129, pēc tam viesu istaba, vēlviena guļamistaba 136 un trīs viesu istabas. Divas viesu istabas rezervētas arī pagalma puses jaunajā piebūvē.

Dienvidrietumu korpusā telpas gan numurētas, bet to izlietošana nav atzīmēta. Dažas mazāk svarīgas piezīmes lapas malās vai citās vietās būtiski neko jaunu vairs neliecina.

VĒRES

[1] B.Schmid, Die Burgen des deutschen Ritterordens in Kurland, 212.lpp.
[2] LCVVA, 6828,fonds, 6.apraksts, 796., 797. un 798.lieta.
[3] Turpat, 796.lieta.
[4] Heinz Pirang, Das baltische Herrenhaus. I. Riga, 1926., 36.1.
[5] LCVVA, 6828.fonds, 6.apraksts, 797.lieta.
[6] Heinz Pirang, Das baltische Herrenhaus. I. Teil. Riga. 1926., 34.lpp.

4. nodaļa. Arhitektūras stāvoklis 1872.gada ugunsgrēka priekšvakarā un pēc tā
IV Karu vētrās un pieminekļa aizsardzības pasākumi