Rosina noteikt par Nacionālās pretošanās dienu Stompaku kaujas gadskārtu — 2.martu

Bijušais ilggadējais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra pētnieks, vēsturnieks Jānis Vasiļevskis, reaģējot uz valsts augstāko amatpersonu virzīto ideju par nacionālās pretestības cīnītāju godināšanu, to piemiņai nosakot atsevišķu oficiālu piemiņas dienu, savā FB profilā publicējis šādu aicinājumu:

Valsts prezidents u.c. ietekmīgas personas rosina par NACIONĀLĀS PRETOŠANĀS DIENU izsludināt 17. martu, kas ir saistīts ar Latvijas centrālās padomes (LCP)1944. gada 17. martā pieņemto Memorandu, kam nesekoja NEKĀDA PRAKTISKA RĪCĪBA un kam NAV NEKĀDA SAKARA ar Latvijas nacionālo partizānu (mežabrāļu) cīņu 12 gadu garumā (1944—1956). Daži viltīgākie to saista ar Īles mežabrāļu grupas kauju, kas notika 1949. gada 17. martā, kad grupa tika likvidēta un bunkurs uzspridzināts. Tad mēs, visa Latvija, SVINĒSIM SAKĀVI? Rosinu par NACIONĀLĀS PRETOŠANĀS DIENU izsludināt 2. martu, kad 1945. gadā Stompaku purvā Latgalē notika lielākā kauja Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē, kurā mežabrāļi netika uzvarēti.