Ševkina, Guna. Iršu muiža vēsturiskajās kartēs. 1.daļa. Iršu muižas centrs. Historia.lv (26.06.2022)

Mūsdienās vārds “muiža” parasti tiek saistīts ar vēsturisko arhitektūru – muižkungu savrupnamiem saimniecības ēku ansamblī. Vēsturiskās arhitektūras objekti bieži kļūst par vietējās kopienas unikālo kultūrvēsturisko vērtību. Arī Iršu ciema iedzīvotāji vēlas apzināt, saglabāt un popularizēt savu mantojumu. Radusies interese par Iršu muižu liek uzdot jautājumu - kur mūsdienās ir atrodamas Iršu muižas ēkas? Atsaucoties iršeniešu aicinājumam, rakstā tiek meklēta atbilde uz šo jautājumu.

Kroņa muiža

Vēsturiski muižas Vidzemē iedalīja vairākās kategorijās, piemēram, t.s. bruņinieku muižas (līdz 1866.g. – tikai matrikulētiem muižniekiem piederošas privātas dzimtas muižas), nematrikulētiem muižniekiem un citām privātpersonām piederošas muižas, baznīckungu jeb mācītāju muižas, t.s. kroņa muižas jeb domēnes (valsts muižas), dažādu organizāciju muižas (juridisku personu muižas). Pašas vērtīgākās bija bruņinieku muižas ar grezniem muižu kungu namiem un pamatīgām saimniecības ēkām, kas  piederēja Vidzemes aristokrātijas pārstāvjiem. Pretēji privātām mužām, kroņa muižas pārvaldīja un iznomāja Krievijas pārvaldes struktūrvienība – kamerālvalde (pēc 1841. gada – domēņu valde), kura ievāca nodevas un nodokļus, apmaksāja izdevumus, pārraudzīja muižu zemes un mežus, veica revīzijas un kontroles funkciju.[1] Vidzemē 18. gs. beigās bija 101 kroņa muiža, bet ap Pirmo pasaules karu tikai 21,[2] savukārt lielākā daļa – 608 muižas bija bruņieku muižas. Ar 1886. gada likumu kroņa muižu zemniekiem noteica obligātu sev iedalītās zemes izpirkšanu tuvāko 44 gadu laikā (līdz 1930. gadam), kas būtībā nozīmēja šo muižu likvidēšanu. Visu kategoriju muižas beidza pastāvēt 1920. gadā, kad pieņemtais Agrārās reformas likums noteica muižas ieskaitīt valsts zemes fondā.[3]

Iršu muižas vēsturiskais nosaukums “Hiršenhofa” (Hirschenhof) cēlies no kādreizējā īpašnieka – kapteiņa Ābrama Hirša (Hirsch) uzvārda, kurš muižu 1637. gadā ieguva kā dāvinājumu no Zviedrijas karalienes Kristīnas I (1626-1689). Pēc Lielā Ziemeļu kara (1700-1721) muiža nonāca Krievijas impērijas valdījumā un uz tās zemes 1766. gadā Krievijas imperatore Katrīna II (1729–1769) nodibināja Iršu vācu koloniju, kas pastāvēja līdz 1939. gadam un bija lielākā vācu kolonija Baltijā.[4]

Iršu muiža, atšķirībā no vairuma muižu Vidzemē, bija t.s. kroņa muiža jeb valsts muiža – tā piederēja valstij, bija valsts īpašums un atradās valsts monarha tiešā valdījumā. Iršu muižai kā vācu kolonijas centram nebija nomnieka (muiža netika iznomāta), bet bija muižas pārvaldnieks – amatpersona, kura pārzināja un vadīja muižu. “Valsts algoja vienu virsnieku kapteiņa pakāpē kā kolonijas uzraugu ar sēdekli Iršu muižā”.[5] Tas noteica, ka Iršu muižas centra apbūve veidojās atšķirīgi no privātajām muižām – te nebūtu meklējams liela apjoma reprezentabls, pēc individuāla pasūtījuma celts muižas kungu nams vai pils ar kalpu dzīvojamām mājām, staļļiem, iekoptu parku ar dīķiem (kā tas redzams, piemēram, netālajā Odzienas muižā). Iršu muižas centrā būtu jāatrodas muižas pārvaldnieka dzīvojamai mājai un dažām saimniecības ēkām.

Iršu muižas centrs kartēs

Vēl pirms arhīvu dokumentu un muzeju krājumu priekšmetu detalizētas pētniecības, Iršu muižas centra atrašanās vietu var meklēt vēsturiskās kartēs, kuras publicētas digitālās datu bāzēs, piemēram, Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas vietnē "Karšu bibliotēka" kartes.lndb.lv. Cēsu apriņķa 1839. gada kartē Iršu muižas centrs norādīts Iršupītes labajā krastā netālu no ceļa. Šajā vietā 1866. gada kartē iezīmētas divas, savstarpēji perpendikulāri novietotas ēkas. Šāds ēku novietojums ir attēlots arī 1914. gada kartē, bet starpkaru perioda kartēs šajā vietā pie vienas no ēkām norādīta pagasta valde – "Pag. vld." un "p.v." (kartēs pasvītrots ar zaļu).

Iršu muižas centrs šodien

Salīdzinot vēsturiskās kartes ar pašreizējo Iršu ciema apbūvi dabā, jāsecina, ka Iršu muižas centra vieta ir jau zināmā laukakmens mūrējuma klēts ar lieveņa arkādi (saukta arī par Iršu magazīnu), kas pieder Iršu pagasta pašvaldībai. Pretī tai atrodas divas vēsturiskas ēkas: dzīvojamā māja “Kļavas” un nelielā guļbaļķu saimniecības ēka tai blakus. Šo trīs ēku grupa būtu uzskatāma par Iršu muižas centra apbūves ansambli, Iršu ciema vecāko apbūves daļu. Kartēs redzamā apjomīgā ēka perpendikulāri “Kļavām” ir zudusi un mūsdienās apjaušama tikai tās pamatu vieta. Visticamāk, tur bija stallis ar ratnīcu. Šobrīd “Kļavas” ar blakus esošo saimniecības ēku ir privātīpašums, pirms tam mājā bija Pērses skolas internāts un skolotāju dzīvokļi, bet starpkaru periodā ēkā atradās pagasta valde. Domājams, ka māja “Kļavas” ir vēsturiskā Iršu muižas pārvaldnieka dzīvojamā māja, kuras būvniecība būtu saistāma ar ne vēlāk kā 19. gs. vidu. Vismaz 100 gadus veca ir blakus esošā guļbaļķu klētiņa. Iespējams, ka šobrīd gūtie secinājumi kādu iršenieti var skumdināt, jo tie noliedz lielas un greznas Iršu muižas pils esamību. Tomēr mājas "Kļavas" ir saglabājušas autentiskas būvdetaļas un interjera elementus, kas ir ar ievērojamu kultūrvēsturisku nozīmi. Turklāt uzmanības vērta ir Iršu muiža kā kroņa muiža, jo šīs kategorijas muižas Latvijā saglabājušās salīdzinoši maz.

Ar šo rakstu autore ir uzsākusi Iršu muižas centra būvvēstures pētniecību, lai ne tikai pārbaudītu izteiktos pieņēmumus, bet arī atklātu maz zināmus faktus un iegūtu jaunas dokumentāras liecības.

Autore pateicas par sadarbību "Kļavu" īpašniecei Lāsmai Ružai–Riekstiņai. Publikāciju atbalsta biedrība "Process".

[1] Kroņa muižu vēsture no: Latviešu konversācijas vārdnīca / Galv. red. A. Švābe, A. Būmanis, K. Dišlers. – Rīga: A. Gulbis, 1933. – 73. burtn. – 18512–18515 sl.; https://vesture.eu

[2] Kurzemē ap Pirmo pasaules karu bija 191, bet Latgalē – 13 kroņa muižas. No: sk. 1. atsauci.

[3] Sk. 1. atsauci.

[4] Iršu muižas (Hiršenhofas) vēsture no: Latviešu konversācijas vārdnīca / Galv. red. A. Švābe, A. Būmanis, K. Dišlers. – Rīga: A. Gulbis, 1931. – 52. burtn. – 13123–13127 sl.; https://vesture.eu

[5] Avens N. Madonas apriņķa draudzes un muižas pirms 160-170 gadiem // Madonas Ziņas. – 1938. – 13. janv.

Publikācija sagatavota ar VKKF finansiālu atbalstu.