Šķiezna-Elsberga, Daina. Nevaram vai negribam? Daudzi Brāļu kapos apbedītie strēlnieki un brīvības cīnītāji vēl joprojām gaida savas piemiņas augšāmcelšanos. Cik ilgi vēl?

Brāļu kapi Rīgā šobrīd, tieši 85 gadus pēc to svinīgās iesvētīšanas, ir valsts nozīmes aizsargājams arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības nr. 6678) un valsts nozīmes mākslas piemineklis (valsts aizsardzības nr. 6971).

Jau sākotnēji vēsture ierakstīja savu akcentu Brāļu kapos – valsts centrālajā nekropolē atdusas ne tikai Pirmajā pasaules karā  un Latvijas Atbrīvošanas karā kritušie: te līdz Rīgas krišanai 1919. gada 22. maijā tika apglabāti arī 98 lielinieki – kā latviešu sarkanie strēlnieki, tā krievu sarkanarmieši un pat Stučkas valdības zemkopības komisārs Fricis Roziņš-Āzis, kurš nomira Latgalē. Savukārt valsts pēdējās okupācijas laikā – 1958. gada 22. jūlijā – , vēloties „padomizēt” memoriālu, vērst to, kā minēts laikrakstā „Cīņa”, par “Oktobra revolūcijas un Lielā Tēvijas kara varoņu Brāļu kapiem”,  tur pārapbedīja 22 personu mirstīgās atliekas  – arī no Piemaskavas un Staraja Rusas atvestos sarkanarmijas latviešu vienību karavīrus, padomju partizānus un 1940./41. gada Augusta Kirhenšteina “valdības” locekļus Alfrēdu Nuržu un Ludvigu Kažemaku.

Turpmākajos gados, līdz 1989. gada vidum, Rīgā, Brāļu kapos, apbedīja vai pārapbedīja 473 sarkanarmiešus, padomju partizānus un līdzīgus cīnītājus par okupācijas varu. Ideoloģizētā vara nonāca pat līdz tādam absurdam, ka Brāļu kapos – vienā apbedījumu rindā ar Latvijas armijas ģenerāli Ludvigu Bolšteinu, kurš, protestējot pret valsts okupāciju, 1940. gada 21. jūnijā izdarīja pašnāvību, – tika apglabāts LPSR Valsts drošības tautas komisāra vietnieks, speciālais valsts drošības kapteinis Jānis Cinis (1911.-1942.), kurš 1941. gadā apstiprināja slēdzienus par 2.479 Latvijas iedzīvotāju deportāciju, bet pēcāk, Otrā pasaules kara laikā, bija 201. latviešu strēlnieku divīzijas Sevišķās daļas (čekas) priekšnieka vietnieks... Uz viņa kapa plāksnes lasāms – „apakšpulkvedis”, kaut gan šāda dienesta pakāpe viņam nekad nav tikusi piešķirta (saskaņā ar KF informāciju – majors).

Tā, viltojot vēsturi un kā aizspriedumu atmetot jebkādu vispārcilvēcisku ētiku un morāli, memoriāla Centrālajā kapulaukā veidojās virsapbedījumi: jaunos apbedījumus veica, apgānot iepriekšapglabātos strēlniekus un Latvijas Atbrīvošanas karā kritušos – tika iznīcinātas piemiņas plāksnes ar viņu vārdiem, vietā uzliekot vienīgi apliecinājumu par jauno, virsapbedīto, personu.

Vēstures pārmaiņu ietekmēta, kopš Latvijas centrālās nekropoles – Brāļu kapu – izveides ir aizritējusi simtgade. Taču iespējams, ka 21. gadsimta paaudzes savā apziņā ir izdzēsušas 1924. gada 18. novembrī iemūrētajā Brāļu kapu pamatakmens plāksnē ierakstītos vārdus – ”Daudz dzimumos vēl nākamos jums pateicību tauta dos”: vai gan citādi Brāļu kapu ansamblis joprojām būtu sovjetizēts?

Kaut gan Valsts prezidents Egils Levits, runājot 2019. gada 8. jūlijā pie Brīvības pieminekļa, bilda: „Brīvības piemineklī ir iekalti Neatkarības kara karavīru tēli. Toreiz viņi smagās kaujās izcīnīja Latvijas brīvību un neatkarību. Mēs esam viņiem mūžīgi pateicīgi”, realitāte diez vai liecina par „mūžīgo pateicību”: kaut gan jau kopš 2012. gada ir notikusi plaša sarakste ar visdažādākajām valsts un pašvaldības iestādēm,  darīts nav absolūti it nekas. Piemēram, Rīgas pieminekļu aģentūra, atbildot uz iesniegumu (14.06.2012. Nr.RPA-12-32nd/1.2.8), savu nostāju pamato šādi:

„Par kritušo karavīru piemiņas plāksnēm

(..) pēc visdažādāko speciālistu viedokļu izzināšanas un nopietnām diskusijām aģentūras Konsultatīvā padome lēma par vienotības principa ievērošanu atbilstoši 1936. gadā izveidotajam memoriālā ansambļa galīgajam noformējumam, kuru aģentūra ņem vērā, veicot bojāto un nesalasāmo apbedījumu plākšņu nomaiņu.”

Zemteksts šai atbildei ir pārsteidzoši (ne)loģisks: ja jau ir bijis „memoriālā ansambļa galīgais noformējums”, tad katru apbedījuma vietu arī mūsdienās var iezīmēt tikai viena (šajā gadījumā – virsapbedījuma) plāksnīte. Taču ne Brāļu kapu izveides gaitā, ne 1936. gada 11. novembrī, Lāčplēša dienā, kad tika iesvētīti Brāļu kapi, ne Kārlis Zāle, ne Andrejs Zeidaks, ne Eižens Laube, ne Pēteris Feders, ne pati Latvija nevarēja prognozēt valsts okupāciju un okupācijas varas veiktos virsapbedījumus Brāļu kapos! Un nevarēja paredzēt arī notikušā rezultātu – strēlnieku un Atbrīvošanas kara dalībnieku vārdu izsvītrošanu ne tikai no Brāļu kapiem, bet arī no cilvēku atmiņas.

Un arī visa turpmākā sarakste par Brāļu kapu sakārtošanu – pa apli, pa apli vien:

2015. gada 15. septembrī Valsts prezidenta kanceleja iereģistrē atbildi Nr. 1581 –

„Jūsu iesniegums ir nodots Valsts prezidentam un viņa padomniekiem zināšanai. Vienlaikus vēršu Jūsu uzmanību, ka esam sazinājušies ar Rīgas pieminekļu aģentūras vadītāju Gunti Gailīti un esam informēti pat Jūsu aprakstīto situāciju.”

Rīgas domes Pieminekļu padome (19.01.2016. Nr. PP-16-1-ap):

„ (..) Rīgas Brāļu kapi ir arī mūsu zemes 20. gadsimta sarežģītās vēstures piemērs. Katra vara vēlējusies tajos kaut ko sagrozīt, mainīt, piemērot sev. Tomēr tie nekad nav zaudējuši savu kā neatkarīgas Latvijas simbola nozīmi.

Rīgas Brāļu kapus aprūpē Rīgas pašvaldības aģentūra „Rīgas pieminekļu aģentūra”, kas darbojas autonomi, dažkārt savu rīcību saskaņojot ar Rīgas brāļu kapu komiteju, taču ar Rīgas domes Pieminekļu padomi tā nekonsultējas. Līdz ar to mūsu priekšlikumiem ir tikai ierosinājumu statuss, kas neuzliek aģentūrai nekādus pienākumus.

Jūsu vēstuli nosūtām „Rīgas pieminekļu aģentūrai” viedokļa sniegšanai.”

... Mainās pilsētas dome un tās struktūras, mainās daudzu citu institūciju vadītāji, Brāļu kapos nekas nemainās.

Varbūt tomēr būtu loģiski, ka –  lai valsts garīgajā kodola neieviestos puve un lai ikviens no mums ar tīru sirdsapziņu varētu teikt ”Mēs esam viņiem mūžīgi pateicīgi”,  –  ir nepieciešams beidzot sakārtot Brāļu kapu ansambli: virsapbedījumu vietās jābūt DIVĀM piemiņas plāksnēm - gan primāri apbedītajam strēlniekam vai Atbrīvošanas kara dalībniekam, gan virsapbedītajam. Pretējā gadījumā okupācijas laiks Brāļu kapos turpināsies...

Daina Šķiezna-Elsberga