Zariņš, A. Teātris kaļ jaunu lugu. Austrālijas Latvietis (10.12.1951.)

SKREJOŠA INTERVIJA AR PAŠIEM NEVAĻĪGĀKIEM SIDNEJAS LATVIEŠIEM

Daudzi Sidnejas tautieši un turienes kultūras darba virzītāji pašlaik vēl nevaļīgāki nekā parasts: uz viņu pleciem gulstas lielais uzdevums par pirmo Austrālijas latviešu kultūras dienu īstenošanu. Šo aklo darba bišu skaitā, savukārt, vieni no rosīgākiem ir Sidnejas latv. teātra ļaudis, kas apņēmušies sagādāt kultūras dienu cienīgu pirmizrādi.

Sidnejas latviešu teātra ļaudis vēl nesen visvieglāk sastopami bija nedēļas nogalēs, žurnālista Sp. Klauverta Benkstaunas mājoklī. Kaut nevaļīgi, tomēr pa vārdam apmainījām. Gan režisors Viliberts Stāls vispirms bargi noprasīja: „Ko jūs, avīžu smērētāji, trinat savas mēles ap mums? Kad būsim skatuvē, gan tad ļaudis paši redzēs, ko varam!'' – „Labi, jau labi," turējos pretī, „bet kas jūs dīda strādāt katru sestdienu un svētdienu? Parakušies dārzā, paauklējuši bērnus..." – „Redzi, tad man jāatbild ar Vildes muti, kad viņš Laimes pūķī saka: kur tu ar savu dvēseli glābsies? Otrkārt, tas jau teātra ļaužu pienākums.
Svēti esmu apņēmies paturēt vērā pulkveža Januma vārdus mērbekiešiem: mums ieroči atņemti, jums ne. Ejiet un cīnaities par (..)

Bet atpūta?" iebildu. – „O, mēs atpūšamies darbdienās fabrikā," kuplos matus atglauzdams atsmaidīja K. Gulbergs un viņam pie krita arī dāmas – L.Zemgale un L.Gailīte.

Tagad, kad sākas mēģinājumi skatuvē, teātriniekus sastapt vēl grūtāk. Kultūras dienas durvju priekšā un režisoram darba kā vēl nekad. Literārā vakarā saskrienos ar ilgi meklēto.

Kādēļ izvēlējāties tieši Prīstlija lugu Cilvēki uz jūras?" – „Tas ir pazīstams un literāri vērtīgs darbs, ko izrāda daudzas rietumu skatuves. Bijām gan nodomājuši Cilvēkus uz jūras rādīt novembrī un kultūras dienām iestudēt Karašas Karogs aicina, bet cilvēks domā. Dievs dara". Vēl pīpe izmet kuplu dūmu mākoni un sarunas biedrs ir prom.

Loga ailē paslēpušos, sastopu drāmāturgu H. Kaupmani, „Kādēļ neizvēlējāties kādu pazīstamu latviešu autora lugu, kas teātrim būtu vieglāk iestudējama?" – „Varbūt tā vajadzēja darīt, bet Prīstlijs lugās risina īpatas un tomēr laikmetīgas problēmas, kas teātrim liek iet īpatus ceļus. Tā šajā lugā autors liek sākt jaunu dzīvi cilvēkiem, kas ar to jau ir visus rēķinus noslēguši un liek iet bojā jauniešiem, kas pasaules daudzkrāsainību vēl nemaz nav aptvēruši. Kā skatītāji Prīstlija ideju izpratīs un uzņems, tad aktieru ziņā . Sidnejas latviešu teātris ir strādājis daudz, un domāju, ka tieši Cilvēki uz jūras parādīs teātra varēšanu.”

Otru teātra režisoru P. Elsiņu neizdodas satikt, jo pēc mēģinājumiem viņš tūliņ sēžas vilcienā, lai dotos atpakaļ uz Bathurstu. No intervijas vilcienā mani atrunāja zinātāji, kas apgalvoja, ka Elsiņš visas 7 stundas, kas aiziet ceļā, pavadot cieši aizmidzis.

Teātra tēvu un labo garu M. Siliņu sastopu vēlu vakarā Sidnejas centrālā stacijā, kad viņš aizkusis kāpj vilcienā, lai dotos uz darbu Volongongā. Vilciena riteņi rīb un klaudz, un, lai sarunātos, mēs mēreni kliedzam: “Kā veicas ar kultūras dienu teātra izrādes sagatavošanu?"

„Iet karsti. Šodien velti izgaidījāmies pie kurlmēmo zāles durvīm, lai tiktu uz skatuves mēģināt, bet tā i netikām. Izrādi nevar sagatavot tikai istabā. Lugai liels personāžs ar vairākiem jauniem spēlētājiem. Tas labi, bet tieši jaunajiem nepieciešami skatuves mēģinājumi. Grūtību daudz, bet tās liktas, lai mēs tās pārvarētu," atvadoties saka teātra veterāns.
Palieku viens mazā lauku stacijā. Sarkanais brīdinājuma uguns pēdējā vagonā vēl ilgi zibsnī pamalē kā kuģa briesmu signāls, kas sauc: Cilvēki uz jūras briesmās!

A. Zariņš

Publicēts:

Zariņš, A. Teātris kaļ jaunu lugu. Austrālijas Latvietis, 1951., nr.?., 10.decembris, ?.lpp.