Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Bijušais Daupa krogs atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā (1940.g. Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā) pie senā Rīgas – Tērbatas lielceļa, ceļa labajā pusē, starp Vējkrogu un Zvirgzda krogu Rubenē. Koordinātas: 57.43468 25.22902.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Mūsdienās kroga ēkas saglabājusies daļa ir dzīvojamā māja “Daupi”. Māja ir apdzīvota, apmierinošā tehniskā stāvoklī. Jumts segts ar azbestcementa viļņotajām loksnēm.
ZIŅAS
Senākajos avotos ziņas par Daupa saimniecības pastāvēšanu atrodam 17.gadsimta otrajā pusē. 1696. gadā Vaidavas muiža bija iznomāta Valmieras pilsonim Zamuelam Koham. Toreizējo vaidaviešu zemnieku vidū nosaukts arī Daupis. [1]
Krogs, kā redzam J.A. Ulriha 1695. gadā zīmētajā Rīgas – Tērbatas ceļa kartē, posmā starp Zvirgzda un Vēja krogu tolaik vēl nav ierīkots.[2]
1738. gadā Vaidavu valda landrāts Kārlis Gustavs Patkuls. Ziemeļu karā novads stipri izpostīts. Pašreiz tik sāk atjaunot karā nopostītās muižas ēkas. Darba spējīgu vīru novadā vēl tikai 12. No zemnieku mājām vēl ir izmirušas un tukšas: Lācis, Mucenieks, Kurmis, Daupis, tāpat Mārciņas krogs.[3]
Daupa krogu, to nodalot no Daupa māju zemes, Podzēnu muiža, domājams, ierīko ap 1780. gadu. 18. gadsimta otrā puse ir laikmets, kad, dzimtbūšanas jūgam kļūstot arvien smagākam un zemniekiem meklējot kaut īsus aizmiršanās brīžus smagā, nebeidzamā ikdienas darba ritmā, krogos ievērojami pieaug degvīna patēriņš un muižnieki to izmantojot cenšas ierīkot arvien jaunus krogus peļņas gūšanai. Tiem, kas mazāk apķērīgi, zemnieku nodzirdīšanu kā ienesīgu rūpalu savā 1796. gadā publicētajā “Tautsaimnieka rokasgrāmatā Vidzemes un Igaunijas muižu īpašniekiem un viņu pārvaldniekiem” (Oekonomisches Handbuch für Lief- und Ehstländische Gutsherren, wie auch für deren Disponenten…) silti iesaka baltvācu mācītājs, vēsturnieks un folklorists Augusts Vilhelms Hūpels (1737–1819):
“Kroģēšana pieskaitāma pie nozīmīgiem ienākumu avotiem, jo dažs krogs, atkarībā no atrašanās vietas, dod divus līdz trīs tūkstošus rubļu apgrozījumu, no kura rodas nozīmīga peļņa. Igaunijā katrs muižnieks var savās muižās ierīkot cik krogu vēlas. Vidzemē turpretī var kroģēt tikai privileģētos krogos, t. i., krogos, kuri ir vai nu vecās vaku grāmatās, vai citādi ar augstāku atļauju apstiprināti, tālāk krogos tieši muižā vai blakusmuižā (Hoflage), ja tajā katrā lotē (vācu “Lotte” – zemes gabals. Parasti labības kultūrai iedalīts zemes gabals dažādās muižas lauku vietās. Gabalu platība atkarīga no reljefa un auglības apstākļiem – red.piez.). izsēj 20 pūru rudzu un tā atrodas vismaz trīs verstes atstatu no kāda privileģēta kroga, un arī dzirnavās, ja kāds privileģētais krogs atrodas tālāk par vienu versti. Uzmanīgi muižnieki izmanto katru priekšrocību un ierīko šādu blakusmuižu vienīgi, lai varētu ierīkot arī ienesīgu krogu.” [4]
Iespējams, senākais kartogrāfiskais materiāls, kurā atzīmēts Daupa krogs, ir 1793. gadā sastādītā L.A. Mellīna Valmieras apriņķa karte.[5] Vēlāk tas iezīmēts (2.attēls) Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē,[6] vairākās 19.gs. II puses un 20.gs. sākuma militāri topogrāfiskajās kartēs,[7] ap 1900. gadu sastādītajā Rubenes draudzes kartē[8] u.c.
1811. gadā Podzemi pieder pulkveža kundzei Henrietei fon Zīversai. Zemnieki ir: Daupa Jēkabs, Daupa krodzinieks Pēteris Žīgurs, kas ir brīvs cilvēks. [9]
Valmieras bruģa tiesas ap 1866.g. sastādītā apriņķa krogu un šeņķu (alkoholisko dzērienu pārdotuvju) sarakstā Daupa krogs (Daupe Krug) ar krodzinieku Mārci Baiži (Mahrz Baische) norādīts kā piederīgs Podzēnu muižai.[10]
1871. gada 24. novembrī Daupa krogā Mārča un Kristīnes Baižu ģimenē piedzimst vēlākais Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris, tirgotājs, Latvijas brīvvalsts laikā pastāvējušās a/s “Jēkabs Mārtinsons” izveidotājs Mārtiņš Baiže.[11]
Daupa krogs (Daupe-Krug) ar visām tam tolaik piederošajām ēkām precīzi iezīmēts 1870.–1871.g. zīmētajā un 1903. gadā papildinātajā Podzēnu privātmuižas plānā.[12]
1892. gadā publicētajā Krēgera “Vidzemes adresu grāmatā” Podzēnu muižā tirgotavu un krogu sadaļā minēta tikai zemnieku preču sīktirgotava Zvirgzdā (Bauerkramhdl. “Swirgsde”).[13] Daupa krogs šajā laikā savu darbību, iespējams, pārtraucis. Tomēr 1909. gadā tas atkal darbojas un Podzēnu muižas sadaļā kā krogs iekļauts Rihtera “Vidzemes adresu grāmatā”. Krodzinieks – Kārlis Tomsons[14]
Podzēnu Daupa krogā dzīvojošais Kārlis Tomsons vairākkārt pieminēts 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma preses ziņās par dažādu balvu un atzinības rakstu saņemšanu lauksaimniecības izstādēs. Tā piemēram, “Baltijas Zemkopis” 1883. gada 14.septembrī ziņo, ka “Podzemas pusmuižas rentnieks Tomsons saņem godalgu – Bergšeiras kuili – par izstādītiem “ragu lopiem”.[15]
1896. gadā Cēsīs notikušā izstādē Kārlis Tomsons saņem atzinības diplomu kategorijā “Par rokdarbiem un mājrūpniecības ražojumiem”. To viņam piešķir “par paša konstrukcijas estirpatoru (ecēšām – red. piez.)”.[16]
Savukārt 1902. gada 9.oktobra “Mājas Viesī” var atrast ziņu, ka Straupes Zemkopības biedrības rīkotās izstādes “Lauk- un dārzkopības ražojumu nodaļā” 2. Godalgu un uzteikšanas rakstu “par kartupeļiem” saņem “K.Tomsons Podzēnu Daupa krogā”.[17]
1915. gadā apmēram 400,000 – 500,000 Kurzemes guberņas iedzīvotāji, Vācijas impērijas armijai ieņemot Kurzemi un Zemgali, dodas bēgļu gaitās. Lielākā daļa nonāk Krievijā, bet daļa apmetas Vidzemē. Kāda Anna Otte Krista meita no Bārbeles Aizpurves zaldātu mājām Bauskas apriņķī, meklējot pazudušo meitu Emīliju, 1916. gadā ievieto sludinājumu avīzē “Jaunais Vārds”, kā adresi norādot Rubenes Podzemes muižas Daupu krogu.[18]
1917. gada rudenī un ziemas sākumā Ziemeļlatviju pēc atkāpšanās no Rīgas posta demoralizētās Krievijas 12. armijas marodieru bandas. Par to nodarījumiem Valmieras apriņķī vēstī apriņķa milicijas priekšnieka V.Šūmaņa ziņojums, kura izvilkumus decembrī publicē Latvju kareivju nacionālās savienības laikraksts “Laika Domas”. Vaidavas pagastā izlaupītas un sagrautas Podzēnu un Vaidavas muižas, vairākas zemnieku sētas un arī Daupa krogs. Atsevišķi piezīmēts, ka līdz ar krievu zaldātiem Vaidavas pagastā laupīšanās piedalījās arī 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka kareivji.[19]
Pārskatot periodika.lv ievietotos digitalizētos preses izdevumus, neizdevās pārliecinoši noskaidrot, kam tieši un kādā apjomā agrārreformas ietvaros tika piešķirts Daupa krogs ar tam piekrītošo zemi. Atradu tikai divas oficiālas publikācijas. Pirmajā no tām Centrālā zemes ierīcības komisija 1922. g. 11.maijā nolemj Tomsonam Kārlim piešķirt Vaidavas pagasta Podzemu muižā zemes gabalus 2F un 2Fa 55 pūrvietu platībā. Īpašumam norādīti tikai plāna numuri bez nosaukuma. [20]
Otrajā publikācijā paziņots, ka Augstākās tiesas Senāts 1923. gada 17. decembra sēdē atstājis bez ievērības Kārļa Tomsona sūdzību par Centrālās zemes ierīcības komitejas lēmumu Daupu kroga piešķiršanas lietā, 817.[21]
Jautājumu nepieciešams precizēt, izpētot Podzēnu muižas dalīšanas lietu u.c. LVVA glabātos dokumentus.
Savam laikam neparasts, Latvijas presē plaši atspoguļots atgadījums, netālu no Daupiem norisinājies 1925. gadā. “Latvijas Kareivis” rakstīja:
“Mālu pusmuižas (Mālmuiža, no vācu Amalienhof, mūsdienās “Kalniņi”, no Daupiem atrodas taisnā līnījā apm. 1km attālumā uz DDA – red. piez.) jaunsaimniekam Pēterim Šneideram pievakarē caur agrāko Daupa kroga mežu braucot, viņa zirgu izbaidīja vilks. Arī pats vīrs pārbijās, jo viņam nebija klāt ieroča. Netālu no ceļa pelēcis blisināja acis un, ieraudzīdams braucēju, gaudoja kā suns. Sabiedētais zirgs joņoja kā viesulis. Bet nezvērs bija godīgs: izslaistījās un tad “zvinīgi” iesprīžoja meža biezoknī.
Pat visvecākie ļaudis šajā apvidū neesot redzējuši vilkus, jo meži še visai maz, nav kur patvertes. Vecos laikos (ap 200 gadi atpakaļ gan še vilku bijs papilnam, gājuši baros kā aitas. Naktīs apsēduši kūtis, izkasījuši paviļas un ar astēm “makšķerējuši” aitas. Tā stāsta balti ziedošie dzīves veterāni. Acīmredzot, neredzētais “ciemiņš” še ieklīdis no Latgales lielajiem mežiem.”[22]
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Daupa krogs ir tipisks lielceļa krogs. Kā redzam 1870.–1871./1903.g. Podzēnu muižas plānā (Sk. 3. attēlu), krogs bijis taisnstūrveida garenbūve. Domājams, tam bijusi viena vai divas galos gareniski pievienotas stadulas koka vai koka – mūra stabu konstrukcijā, kas zudušas. Lai gan iespējams arī, ka tagadējo Daupu kūts (attēlā nr.6 atzīmēta ar ciparu 2, attēlā nr.7 – priekšplānā) ir pārbūvēta mūra stadulas daļa. Pēc mājas tagadējās saimnieces Irēnas Balgalves stāstītā[23], stadula bijusi mājas DR galā (t.i. kūts pusē). Saglabājies kroga telpu būvapjoms ir celts laukakmens mūra konstrukcijā ar javā ķīlētiem mazākiem akmentiņiem. Oriģinālajā būvapjomā izbūvēti jauni logi un durvis, kas sākotnēji ēkā nav bijuši, bet sienas apmestas. Jumta galvenais būvapjoms, visticamāk, nav mainīts un ir daļēji saglabājies sākotnējais, izņemot ceļa pusē izbūvēto mezonīnu.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Enzeliņš, H. Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē. Redaktors un priekšvārda autors Valters Grīviņš. Valmiera: Apvārsnis, 2019. – 471.lpp.
2 LVVA 7404f., 1apr., 2195l., 14.–15.lapa.
3 Enzeliņš, H. Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē. Redaktors un priekšvārda autors Valters Grīviņš. Valmiera: Apvārsnis, 2019. – 471.lpp.
4 Hupel, W.A. Oekonomisches Handbuch für Lief- und Ehstländische Guthsherren, wie auch für deren Disponenten: darinn zugleich Ergänzungen zu Fischers Landwirthschaftbuche geliefert, auch für auswärtige Liebhaber die Liefländischen Verfahrungsarten hinlänglich dargestellt werden. Theil 1. Riga: Hartknoch, 1796. – 150.lpp. Skatīta: digitale-sammlungen.de; Tulkojums: Teivens, A. Latvijas lauku krogi un ceļi. Rīga: Māksla, 1995. – 72.lpp.
5 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
6 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
7 Skatītas: https://vesture.dodies.lv/
8 LVVA 1679.f., 189.apr., 187.lieta.
9 Enzeliņš, H. Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē. Redaktors un priekšvārda autors Valters Grīviņš. Valmiera: Apvārsnis, 2019. – 471.lpp.
10 LVVA 114.l., 1.apr., 1818.l., 31.lapa.
11 Es viņu pazīstu : [latviešu biogrāfiskā vārdnīca] / redaktors Ž. Unāms. [Grandheivena] : Raven Printing, 1975. – 47.lpp. Skatīta: gramatas.lndb.lv
12 LVVA 1679.f., 194.apr., 272.lieta.
13 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 29.lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
14 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 355.sleja. Skatīts: dspace.ut.ee
15 Zemkopības izstāde Valmierā // Baltijas zemkopis. – 1883. – Nr. 37. – 14.septembris. Skatīts: periodika.lv
16 Cēsu izstāde // Baltijas Vēstnesis. – 1896. – Nr. 149. – 8.jūlijs. Skatīts: periodika.lv
17 No iekšzemes. No Straupes // Mājas Viesis. – 1902. – Nr.41. – 9.oktobris. Skatīts: periodika.lv
18 No bēgļu sazināšanās centrālbiroja Cēsīs // Jaunais Vārds. – 1916. – Nr.99. – 2.maijs. Skatīts: periodika.lv
19 Latvija. Sirotāji Latvijā // Laika domas. – 1917.g. – Nr.5. – 13.decembris. Skatīts: periodika.lv
20 Galīgi piešķirtas zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1922.g. – Nr.38. – 20.jūnijs. Skatīts: periodika.lv
21 Galīgi piešķirtās rūpniecības iestādes, augļu dārzi un t.t. // Zemes ierīcības vēstnesis. – 1924.g. – Nr.102. – 4.aprīlis. Skatīts: periodika.lv
22 Dzimtene. Podzēmi // Latvijas Kareivis. – 1925. – Nr.76. – 3.aprīlis. Skatīts: periodika.lv
23 V.Grīviņa ekspedīcijas materiāli. Teicēja: Irēna Balgalve, dz. 1962. g. Pierakstīts 22.04.2022, Daupos.
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
