Vietvārds
Apmēram 700 metrus garš platoveida paaugstinājums, kura ziemeļu galā atrodas agrā jeb vidējā dzelzs laikmeta uzkalniņš - Mantu kalniņš. Tam visā garumā ir līdzena virsma, kurai cauri iet Podzēnu - Ozoliņa ceļš, bet tā vidus daļā atdalās ceļš uz Gāršu mājām. 19.gadsimtā Mantas kalns bija muižas tīrums, kurā audzēja labību. Tā kā zeme vairs nedeva apmierinošu ražu, tad tas viss tika apstādīts ar mežu. Vēstures arhīvā Rīgā (LVVA, 1679.fonds, 179.apraksts, 197.lieta: Podzēnu muižas sadalīšanas lieta) saglabājusies plašāka strīdus dokumentācija, kurā Puriņu un Gāršu mājas cīnās par tiesībām agrārās reformas gaitā iegūt šo meža zemes nogabalu savā īpašumā. Mantas kalnā pēc nostāstiem bijusi ierīkota arī kungu atpūtas vieta - Mežsarga Laubīte, ar apaļu akmens galdiņu.
Teicējs:
Laimonis Vīrs Jāņa dēls (dzimis1930.g., Rozās)
Vācējs:
Gints Skutāns
Laiks:
1990.- 2015. g.
Avots:
G.Skutāna mutvārdu mantojuma vākums (1987.-2015.gads).
