Nostāstu vieta: koks/kokaudze
Ziņas
Sprižu jeb Dievu priedes augušas netālu no Sprižām, pie Ziedenes upītes tilta. Marta Opmane Sprižās 1990. g. 8. martā minēja, ka “trīs lielas priedes bijušas Krogzemju ceļa līkumā, pie Ziedenes tilta.”[1.]. Pašreiz priedes aug tikai mežiņā Ziedenes kreisajā karastā starp “Sprižām” un tiltu. Nosaukums un nostāsti liecina par to, ka pie Dievu priedēm bijusi ziedojumu vieta:
“Sprižas priedes. Kāds Ciema tētiņš, būdams uz miršanu, licis izrakt pie ķieģeliešu Sprižas priedēm, ne tālu no tagadējā Ziedenes tilta, Valmieras apr. bedri, pats iebēris naudu bedrē un teicis, “vaj cik grūti bija nest” un berot naudu, to novēlējis tam, kas noliks 12 vīru galvas, bet pūķis no koka saucis: “nē, divpadsmit āžu galvas”, kam vecais ar nav pretojies, teicis: “ka tas kungs ir tavs prāts, tad lai notiek tā”. Nav visai sen, kad šīs vairāk simtgadējās priedes nocirstas.” [2.]
Nostāsts ļauj secināt, ka 18. - 19. gs. izplatītās hernhūtiešu kustības amatpersonas, ko ļaudis agrāk saukuši par “ciema tētiņiem”, iespējams, dažkārt vēl bija saglabājušas saikni ar nekristīgajām tautas reliģiskajām tradīcijām.
1926. 19. jūlijā folkloras vācējs K. Bukums savā ziņojumā Latvijas Vēstures muzejam rakstīja, ka Dievu priede pirms 35 g. (t.i. - ap 1890.g.) nocirsta. Pie priedes ziedots un atrodot vecas naudas [3.].
Citā Pieminekļu valdei sūtīta vēstulē K.Bukums sniedz detalizētāku nostāstu vietas aprakstu:
“Gadus 35 atpakaļ tikusi nocirsta ķiegeliešu Sprižas mājā šī Dievu priede. Pirmais pie ciršanas esot ķēries saimnieks Bērziņš. (...) Saimnieka māte pie priedes ziedojusi. Tas viņam nav paticis, tādēļ nocirtis. Atstāstītājs J. Tirons stāsta, ka pie priedes atrodot vecas naudas. Saimnieka māte no visa kā, ko jaunu pagatavojusi, vaj ražu ievākusi, ziedojusi. Atstāstītājam tagad apm. 50 gadu, dzīvojis Sprižas mājai kaimiņos, Baldiešos kā gana zēns.” [4.]
Sprižas mājas saistītas arī ar citiem nostāstiem. Viens no tiem vēstī par tā saukto Sprižas velnu, poltergeistu, kas bijis apsēdis māju klēti un tai pieguļošās saimniecības ēkas [5.].
1683. gada Vidzemes arklu revīzijas dokumentos Sprižas minētas kā Straupes (Roop) pilsnovada Baltmuižas pagastam (Baltemois Pagast) piederošas zemnieku mājas - “Spries” vai “Sprische”. [6.]
Avoti un literatūra
1. Gints Skutāns. Vietvārdu krājums (nepublicēts). 08.03.1990. Marta Mārtiņa meita Opmane, dzim. Liepiņa, 1905.
2. LFM, 23, 5439 [Vlm] /-Vlm Mujānu pag.
3. VKPAI PDC Arheoloģijas arhīvs, Kocēnu pagasta materiali.
4. LNVM Arheoloģijas arhīvs, Ķieģeļu pagasta materiāli.
5. LFK, 23.6725 Vlm Ķieģeļu pag.
6. Der Grosse Schwedische Kataster in Livland 1681-1710. Kartenband von Edgars Dunsdorfs. Melbourne. 1974, 79. lpp.
