Vietvārds: koks, kokaudze
Meža masīvs garena paaugstinājumā galā, kurš no Silaiņa stiepjas līdz Mucenieka grāvim. Te vērojams jauktu koku mežs (egles, lapu koki, priedes mazāk), atšķirībā no iepriekšējā priežu sila - Grašsila. Tajā bijušas Teterkalna mežsarga mājas, no kuras tautā tad arī izveidojies Teterīša nosaukums uz visu apvidu. Mūsdienās par Lielo un MazoTeterkalnu sauc divas smilšu grēdas uz dienvidiem no Mucenieku grāvja, kuras savā starpā atdala Teteržmauga jeb Brasliņš. Teterkalni ir Teterīša reljefa pacēluma turpinājums un faktiski arī noslēgums. Latvijas armijas 1: 75 000 mēroga kartē ir kļūdains nosaukums - Kavelis. Nosaukumam nav nekāda skaidrojuma tuvāko vietvārdu vākumos, un šī kļūda pārmantota jau no cara laika topogrāfiskajāsm kartēm (Kaveļ ). Vietējo teicēju vidū pastāvēja labi zināms nostāsts, ka dēļ aļņa nošaušanas Ķieģeļu (?) barons Teterkalna mežsargu ir izlicis ārā un pašu māju noplēsis. Labi saglabājušos koka ēku akmeņu pamatus izdevās konstatēt 2015.gada 27.novembrī, kad kopā ar V.Grīviņu apsekoju objektus dabā.
Teicējs:
Kaņepe Anna Ernesta meita (dzimusi 1909.g. Andriņos); Derums Jānis Kārļa dēls (dzimis 1911.g., Bļundās), dzīvoja Meirānos
Vācējs:
Gints Skutāns
Laiks:
1989.gada 22.maijā
Avots:
G.Skutāna mutvārdu mantojuma vākums (1987.-1993.gads).
